Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

21.septembris – Pasaules Miera diena

Anna Kola
06:45
27.09.2022
2

Miers, šķiet, ir jēdziens, ko mūsdienu pasaulē jau var uzskatīt par mītu. Lai arī dzīvojam it kā mierpilnā valstī, kurā nav nedz briesmīgu dabas katastrofu, nedz bada vai milzīgas nabadzības, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka arī Latvijā dzīvojam mierā. Redzot, kas notika mūsdienu pasaulē Ukrainā, vairs izteiktu mieru nemaz neizjūtam. Vismaz lielā daļa noteikti.

Krievija laupījusi iespēju dzīvot mierpilni ne tikai mums, bet, visdrīzāk, visām tās kaimiņvalstīm, sevišķi jau tām, kas reiz bijušas Padomju savienības sastāvā. Mieru vēl vairāk atņem šīs lielvaras sarunas ar tās lielo, bīstamo kaimiņu, no kura, tāpat kā Krievijas, arī pasaule ir ļoti lielā mērā atkarīga daudzējādās jomās – Ķīnu. Sliktākais, arī augsta līmeņa speciālistu viedokļi nenomierina, jo neviens jau īsti nevar prognozēt šo lielvaru iracionālo rīcību. Skaidri redzams diemžēl ir viens. No Krievijas spēles ir atkarīga visa pasaule. Ukrainā sāktā kara dēļ visā pasaulē strauji pieaugušas gāzes un elektrības cenas, no kā izriet visa sekojošā ikdienas dzīves izmaksu sadārdzināšanās.

Te atkal jautājums par mieru. Pat, ja dzirdam visus solījumus mūs aizsargāt līdzīga scenārija gadījumā kā Ukrainā, varbūt uz brīdi kļūst mierīgāk, bet tomēr ir skaidrs, ka neviens tādas situācijas prognozēt nevar. Otra šī jēdziena puse kļuvusi aktuāla jau labu laiku. Pavērojot populārākos ziņu kanālus un interneta avotus, cik daudz no priekšplānā esošajām ziņām ir tādas, ka nes pozitīvu vēsti? Nebaidīšos apgalvot, ka 90 procenti ziņu, ar ko iesākas TV ziņu pārraides vai interneta vietnes, ir piepildītas ar kaut ko trauksmainu, negatīvu, satraucošu. Tas, neapšaubāmi, ir ar mērķi piesaistīt uzmanību, to it katrs klausītājs, skatītājs, lasītājs arī ar savu loģisko spriestspēju prot izsecināt. Taču, vai tas kādam ir mierinājums?

Palūkojoties uz jaunākajām aptaujām par drošības izjūtu Latvijā, paraudzījos uz “Ergo”. Baltijas valstu Drošības indeksa pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, jūtas nedrošāk.

Skalā no –100 līdz +100 punktiem latvieši savu drošības sajūtu novērtējuši ar –10, lietuvieši ar –6, bet visaugstāk igauņi, ar +11. Arī materiālajā un finansiālajā ziņā Latvijas iedzīvotāji jūtas nedrošākie, vērtē sajūtas ar –8. Lietuvā šīs dimensijas vērtējums ir –0,4, Igaunijā +17.

Vislielākās bažas Baltijas valstu pilsoņiem raisa rūpes par valsts drošību un veselību. Latvijā draudi savas valsts drošībai novērtēti ar –26, Lietuvā ar –20, Igaunijā ar –3. Arī par veselību visvairāk raizējas Latvijas iedzīvotāji, kuru Drošības indeksa vērtējums šajā jomā ir –34, lietuvieši seko ar –31, bet igauņi ar –7. Varbūt mēs esam daudzkārt pesimistiskāki?

Alberts Einšteins ir teicis, ka mieru nevar panākt ar varu, to var vienīgi uzturēt ar izpratni. Tas skan kā atbilde tiem, kas akli paļaujas uz Krievijas īstenoto propagandu Ukrainā. Nežēlība pret citiem nenesīs mieru nevienam. Jācer, ka miers atgriezīsies kā Ukrainā, tā visā Eiropā un visā pasaulē – arī Krievijā, kura nemitīgi vēlas sacensties ar pārējo pasauli par savu uzskatu taisnīgumu un teritorijas lielumu. Šogad ANO Ģenerāl­asambleja ar savu 2022.gada tēmu “Beigsim rasismu. Radīsim mieru.” aicina visus šo dienu aizvadīt, stiprinot miera ideālus, veselas 24 stundas iztiekot bez vardarbības un kara darbības. Jācer, šī iecere izdosies. Pa­saules vēstures lappusēs būtu par vienu mierpilnu dienu vairāk.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
34

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
16

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi