Raksti

Domas

21.septembris – Pasaules Miera diena

Anna Kola

Miers, šķiet, ir jēdziens, ko mūsdienu pasaulē jau var uzskatīt par mītu. Lai arī dzīvojam it kā mierpilnā valstī, kurā nav nedz briesmīgu dabas katastrofu, nedz bada vai milzīgas nabadzības, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka arī Latvijā dzīvojam mierā. Redzot, kas notika mūsdienu pasaulē Ukrainā, vairs izteiktu mieru nemaz neizjūtam. Vismaz lielā daļa noteikti.

Krievija laupījusi iespēju dzīvot mierpilni ne tikai mums, bet, visdrīzāk, visām tās kaimiņvalstīm, sevišķi jau tām, kas reiz bijušas Padomju savienības sastāvā. Mieru vēl vairāk atņem šīs lielvaras sarunas ar tās lielo, bīstamo kaimiņu, no kura, tāpat kā Krievijas, arī pasaule ir ļoti lielā mērā atkarīga daudzējādās jomās – Ķīnu. Sliktākais, arī augsta līmeņa speciālistu viedokļi nenomierina, jo neviens jau īsti nevar prognozēt šo lielvaru iracionālo rīcību. Skaidri redzams diemžēl ir viens. No Krievijas spēles ir atkarīga visa pasaule. Ukrainā sāktā kara dēļ visā pasaulē strauji pieaugušas gāzes un elektrības cenas, no kā izriet visa sekojošā ikdienas dzīves izmaksu sadārdzināšanās.

Te atkal jautājums par mieru. Pat, ja dzirdam visus solījumus mūs aizsargāt līdzīga scenārija gadījumā kā Ukrainā, varbūt uz brīdi kļūst mierīgāk, bet tomēr ir skaidrs, ka neviens tādas situācijas prognozēt nevar. Otra šī jēdziena puse kļuvusi aktuāla jau labu laiku. Pavērojot populārākos ziņu kanālus un interneta avotus, cik daudz no priekšplānā esošajām ziņām ir tādas, ka nes pozitīvu vēsti? Nebaidīšos apgalvot, ka 90 procenti ziņu, ar ko iesākas TV ziņu pārraides vai interneta vietnes, ir piepildītas ar kaut ko trauksmainu, negatīvu, satraucošu. Tas, neapšaubāmi, ir ar mērķi piesaistīt uzmanību, to it katrs klausītājs, skatītājs, lasītājs arī ar savu loģisko spriestspēju prot izsecināt. Taču, vai tas kādam ir mierinājums?

Palūkojoties uz jaunākajām aptaujām par drošības izjūtu Latvijā, paraudzījos uz “Ergo”. Baltijas valstu Drošības indeksa pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, jūtas nedrošāk.

Skalā no –100 līdz +100 punktiem latvieši savu drošības sajūtu novērtējuši ar –10, lietuvieši ar –6, bet visaugstāk igauņi, ar +11. Arī materiālajā un finansiālajā ziņā Latvijas iedzīvotāji jūtas nedrošākie, vērtē sajūtas ar –8. Lietuvā šīs dimensijas vērtējums ir –0,4, Igaunijā +17.

Vislielākās bažas Baltijas valstu pilsoņiem raisa rūpes par valsts drošību un veselību. Latvijā draudi savas valsts drošībai novērtēti ar –26, Lietuvā ar –20, Igaunijā ar –3. Arī par veselību visvairāk raizējas Latvijas iedzīvotāji, kuru Drošības indeksa vērtējums šajā jomā ir –34, lietuvieši seko ar –31, bet igauņi ar –7. Varbūt mēs esam daudzkārt pesimistiskāki?

Alberts Einšteins ir teicis, ka mieru nevar panākt ar varu, to var vienīgi uzturēt ar izpratni. Tas skan kā atbilde tiem, kas akli paļaujas uz Krievijas īstenoto propagandu Ukrainā. Nežēlība pret citiem nenesīs mieru nevienam. Jācer, ka miers atgriezīsies kā Ukrainā, tā visā Eiropā un visā pasaulē – arī Krievijā, kura nemitīgi vēlas sacensties ar pārējo pasauli par savu uzskatu taisnīgumu un teritorijas lielumu. Šogad ANO Ģenerāl­asambleja ar savu 2022.gada tēmu “Beigsim rasismu. Radīsim mieru.” aicina visus šo dienu aizvadīt, stiprinot miera ideālus, veselas 24 stundas iztiekot bez vardarbības un kara darbības. Jācer, šī iecere izdosies. Pa­saules vēstures lappusēs būtu par vienu mierpilnu dienu vairāk.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *