Ziņas

Sabiedrība

Dokumentālais kino par Latvijas daudzslāņainību

Teātra mēģinājumā. Starp Dāvja Kaņepes jaunās dokumentālās filmas "Bez viņiem" varoņiem - dziesmu autoriem - arī Edgars Orlovs (otrais no kreisās).Foto: no arhīva

Pirmizrādi Latvijas Televīzijā vakar piedzīvoja dokumentālā filma “Bez viņiem” – stāsts par šodienas puišiem, kuri atrodas Cēsīs. Taču ne visus filmā ieraugāmos jaunekļus, kuri brīvajā laikā no skolas un ikdienas pienākumiem iesaistās teātra pulciņā, var Cēsīs arī satikt. Tas tāpēc, ka ikdiena Latvijā šobrīd paiet it kā bez viņiem. Jaunekļu mēneši vai gadi rit aiz augsta žoga – nepilngadīgo likumpārkāpēju kolonijā.

Režisora Dāvja Kaņepes veidotā filma “Bez viņiem” tagad sabiedrībai stāsta par sešu puišu, kas mīt aiz cietuma restēm, pārsteidzošiem talantiem. “Druva” pagājušajā gadā jau rakstīja, ka vairāki radoši cilvēki, tajā skaitā dažādu profesiju cēsnieki, apmeklēja nepilngadīgo jauniešu audzināšanas iestādi, lai tur puišus iesaistītu teātra pulciņā un ļautu apgūt tagad jauniešu vidū tik pievilcīgo hip-hop mākslu.

Edgars Orlovs, viens no filmas jauniešiem, vasarā tika atbrīvots no ieslodzījuma. Viņš bija izcietis sodu par likumpārkāpumu, pastrādātu nepilngadīgā vecumā, un nu varēja atgriezties savā skolā – Priekuļu tehnikumā. Edgaram dzīvē ir lieli plāni. Priekuļos viņš turpina apgūt ēku būvtehniķa specialitāti un sapņo, ka reiz kļūs par arhitektu. “Viņš par tādu kļūs!” – tā par Edgaru domā tehnikuma pasniedzēji, zinot, kādu dzīves skolu jaunais cilvēks ir izgājis pēc tam, kad zaudējis vecākus, un ieraugot, cik apsveicami viņš Cēsīs, ieslodzījuma vietas vidusskolā, beidzis 11. klasi.

Latvijas Televīzija novembra sākumā, pirms sākt demonstrēt piecu dokumentālo filmu sēriju “Latvijas kods. Latvija šodien”, tās pirmizrādi rīkoja kinoteātrī “Splendid Palace”. Latvijas Televīzijas vadība piecu jauno filmu radošo grupu pārstāvjus un arī galvenos varoņus lūdza uz skatuves. Filmas “Bez viņiem” režisors Dāvis Kaņepe līdzi aicināja Edgaru Orlovu.

“Filma bija laba. Pat uz mani, kurš pabijis kolonijā, filma atstāja iespaidu. Sajutu, kā pāri pāriet emociju vilnis – mūsu stāstos, dziesmu vārdos, mūzikā,” par pirmizrādi Rīgā stāsta Edgars Orlovs. “Pirms iešanas uz skatuves uztraucos, bet patiesībā nebija tik traki. Man pat patika uz skatuves.”

Citi filmas “Bez viņiem” dalībnieki to noskatījušies pagājušajā nedēļā, esot vēl apcietinājuma vietā. Pēc tam ar filmas režisoru viņiem notikusi saruna skaipā.

“Teātris ar mūziku – tā mēs apguvām skatuves iemaņas. Filmas uzņemšana notika gandrīz katrā mēģinājumā,” stāsta Edgars Orlovs. “Mani uzreiz ieinteresēja priekšlikums pievērsties skatuves mākslai. Pieteicos talantu konkursā ar savu sacerētu dziesmu. Konkursā ieguvu 1. vietu un iespēju uzstāties izrādē pat bez mēģinājumiem. Mana priekšnesuma 30 minūšu garajā dokumentālajā filmā gan nav, jo filma ir kopsavilkuma darbs.”

Edgars ir no Latgales. Par to, ka Priekuļos ir laba skola, viņš uzzinājis no kaimiņa, vīra gados, kurš reiz šo tehnikumu beidzis. “Darba dienās tagad esmu te. Citreiz Priekuļos palieku arī sestdien, svētdien. Kopmītnēs silti,” saka puisis, kurš gatavs cītīgi mācīties un reiz tikt arī pie augstākās izglītības.

Jautāts, vai savu skatuves talantu jaunietis gribētu apliecināt skolā Priekuļos, Edgars mazliet šaubās. Radošs darbs, kāda ir dziesmu sacerēšana, esot grūts. “Kad rakstīju savu dziesmu, jutu, ka nevaru, nezinu un nemāku. Sākumā pat nezināju, par ko lai sacer dziesmu, līdz sasēdāmies aplī ar cēsniekiem Alberto un Kristīni. Viņi mudināja – tev šodien jāuzraksta vismaz viena četrrinde. Apsēdos pie loga, skatījos uz žogu un spriedu – par ko es vispār varu uzrakstīt, ja man visu laiku ir citas domas. Kāds pienāca un teica: “Raksti par vecākiem, tev nav vecāku.” Pirmā rindiņa dziesmā ir tāda: “Bez mammas un tēta kā bez rokām visu dzīvi dzīvoju ar mokām.” Kad rakstīju, daudz domāju, daudz pārdzīvoju. Man bija grūti. Pēc tam dažas rindas izņēmu no dziesmas laukā, negribējās visu citiem stāstīt. Dziesmā palika tikai 32 rindiņas. Ja citiem žūrija par dziesmām izteica komentārus, tad man salika tikai desmitniekus un neko nekomentēja,” par pārsteigumiem talantu konkursā teic Edgars. “Tā bija mana pirmā un varbūt arī pēdējā sarakstītā hip – hop dziesma,” tagad spriež jaunietis. Viņš nesen atkal pabija Rīgā, šoreiz skaņu ierakstu studijā pie repera Anša, jo Edgara iedziedātā dziesma ir starp tām, kas iznāks diskā.

Atbildot uz jautājumu, kāda ir Latvija šodien, televīzijā pēc nedēļas rādīs nākamo dokumentālo filmu “Deniss” par krievvalodīgu jaunieti, kurš strādā ātrās ēdināšanas restorānā un mitinās drūmā vienistabas dzīvoklī.

Filmu cikls “Latvijas kods” vēl pēc nedēļas noslēgsies ar stāstu “Lai smuki!” par pensionāri Valentīnu un vīrieti labākajos gados – Armandu, kuri pagalmā iekārto interesantu dārziņu no pašu veidotiem objektiem, apkārtējos izraisot smaidu.