Ziņas

Sabiedrība

Dodam iespēju pamēģināt

Kā īsts. “Mazās brīnumzemes” idejas autors Edmunds Sprūdžs demonstrē Cēsu Profesionālās vidusskolas audzēkņiemFoto: Māris Buholcs

Cēsu Profesionālajā vidusskolā viesojās uzņēmuma “Mazā brīnumzeme” īpašnieki Edmunds Sprūdžs un Kristīne Pelša. “Druva” jau rakstīja, ka bijušais ministrs E. Sprūdžs Cēsīs, “Akmens ligzdā”, iecerējis izveidot ekspozīciju “Mazā brīnumzeme”, kur būs skatāma reāla minipasaule mērogā 1:87. Tur

viss būs kā dzīvē – pilsētas un lauki, brauks mašīnas un vilcieni, dienu nomainīs nakts, augs koki, puķes, zāle, ganīsies lopi un savās ikdienas gaitās dosies cilvēki.

Lai to visu uzbūvētu, vadītu, uzturētu, vajadzīgi speciālisti, un, kā norāda K. Pelša, cerams, ka nebūs jāmeklē darbinieki no citiem reģioniem, bet tos atradīs tepat uz vietas: “Šī ir iespēja strādāt unikālā projektā, kāda nav Baltijā, nav ziemeļvalstīs. Tuvākās vietas ir Hamburga Vācijā un Sanktpēterburga Krievijā.”

Sadarbība ar Cēsu Profesionālo vidusskolu jau sākusies, daži audzēkņi strādā pie maketa pamatnes, taču šoreiz uz tikšanos bija aicināti vēl vairāki jaunieši, kuriem viesi izstāstīja un arī parādīja, kas slēpjas

aiz nosaukuma “Mazā brīnumzeme”.

E. Sprūdžs demonstrēja, kā maketā darbosies vilcieni, automobiļi, pastāstīja par to darbības principiem, iepazīstināja ar tehnoloģiskajiem risinājumiem: “Ja kādam liekas, ka spēlējamies ar rotaļlietām, jāsaprot, ka šīs rotaļlietas prasa sarežģītas un digitālas tehnoloģijas, lai viss strādātu, kā vajag. Mūsu nozare ir plaša no būvēšanas, radīšanas un veidošanas viedokļa. Lai pārskatāmā nākotnē varētu “Mazās brīnumzemes” ieceres realizēt, vajadzēs daudz darbaroku, tāpēc meklējam darīt gribošus un, galvenais, mācīties gribošus cilvēkus. Skolā šīs lietas nemāca, viss būs jāiemācās darot.”

To, ka ekspozīcijā darba netrūks, apliecina kaut vai E. Sprūdža stāstītais par mašīnu modeļu uzturēšanu darba kārtībā: “Tas varbūt liksies neticami, bet visām mašīnām regulāri nākas veikt tehnisko apskati, nepieciešamības gadījumā nomainot zobratus, motorus, citas lietas, kas ir mašīnā, bet ar laiku nolietojas. Jāseko līdzi katras mašīnas nobrauktajam attālumam,

jāmaina riepas, jo ar nodilušiem protektoriem tām ir problemātiski pārvietoties. Ja maketā būs daži simti mašīnu, katru dienu kādam pārītim nāksies veikt tehnisko apkopi, un vajadzēs darbiniekus, kas to veiks. “Mazajā brīnumzemē” būs nepieciešami dažādi speciālisti.”

K. Pelša norādīja, ka šī būs vieta, lai puiši saprastu, kas viņiem patīk: “Pie mums viņi varēs iziet praksi. Būs tādi, kuri pamēģinās un sapratīs, ka viņi labāk strādā lielos objektos. Taču būs arī kādi, kuri sajutīs, ka šī ir viņu niša. Tāpēc vajag pamēģināt ikvienam. Mēs visi esam sākuma stadijā, jums ir pavērušās durvis, centieties to izmantot. Mēs skatāmies uz darbiniekiem ilgtermiņā, un esmu pārliecināta, ka izaugsmes iespējas šajā projektā ir lielas.”

“Mazā brīnumzeme” iecerēta kā ģimenes atpūtas, prasmju

izglītības un radošas izcilības centrs, kurā nebūs aizmirsta arī vēsture. E. Sprūdžs pastāstīja, ka iecerēta arī savdabīga vēsturiskā ekspozīcija: “No saviem skolas gadiem atceros, ka stundās vēsturi uztvert nav viegli un mācību procesā to kopainu grūti ieraudzīt. Ceram, ka mums izdosies ar vairākām nelielām ekspozīcijām, kas portretē vienu un to pašu vietu gadu gaitā, parādīt, kādi notikumi tai gājuši pāri, kā tie izmainījuši ainavu. Šī vieta varētu būt Cēsu pilskalns ar tuvāko apkaimi. “Mazās brīnumzemes” iespējas ir milzīgas, un visiem kopā mums ir iespēja tās realizēt!”

Jānis Gabrāns