Pansijā “Rauna” svinīgi un klusi nosvinēta iemītnieces Alīdas Palsiņas nozīmīgā jubileja – 107. dzimšanas diena.

“Alīda pie mums dzīvo gadu. Aizvien ir mundra, dzīvespriecīga. Skatās televizoru, seko līdzi tam, kas notiek pasaulē,” pastāsta pansijas direktore Iveta Līviņa un uzsver, ka sirmgalvei aizvien patīk rokdarbi, viņai ir laba atmiņa, viņa labprāt stāsta par sevi, dalās atmiņās par savu dzīves gājumu. Alīdas mūžs nav bijis viegls. No Raunas viņu izsūtīja uz Sibīriju. 1956. gada Alīda atgriezās tēvzemē un sāka strādāt Raunas slimnīcā par sanitāri, pēc tam pārcēlās uz Smilteni un uzsāka darbu stikla šķiedras rūpnīcā (tagad Valmieras stikla šķiedras rūpnīca), kur nostrādāja līdz saviem pensijas gadiem. Sibīrijā viņa iepazinās ar nākamo vīru. Izaudzināja trīs bērnus. Dēls jau aizsaulē, bet meitas pie pansijas loga sveica mammu dižajā jubilejā. Daudz bija sveicienu no mazbērniem un mazmazbērniem. Apsveikumu dāvāja arī Smiltenes novada dome.

Kad Latvija svinēja simtgadi, smilteniete Alīda Palsiņa piedalījās pirmajā Latvijas simtgadnieku saietā Rundāles pilī un saņēma neskaitāmus suminājumus. Viņas dzīvesgājumu arī pierakstīja atmiņu grāmatā kā vēstures liecību nākamajām paaudzēm. Latvijas valstij tās simtgadē viņa novēlējusi: “Lai Latvija zeltu un plauktu! Lai nebūtu karu un būtu miers uz zemes. Lai bērniem būtu laba dzīve, lai mazmeita atgrieztos Latvijā un šeit viņai būtu darbs!”