Zemessardzes 2.Vidzemes brigādē svinīgā atmosfērā notika komandiera maiņa. Šajā amatā stājas pulkvedis Gunārs Kauliņš, nomainot līdzšinējo brigādes komandieri pulkvedi Mareku Ozoliņu.

Ceremoniju apmeklēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis, klāt bija visu brigādes bataljonu vienības.

NBS komandieris Leonīds Kalniņš uzrunā uzsvēra, ka 2. Vidzemes brigādes vēsture pēdējos četrarpus gados bijusi cieši saistīta ar līderismu, ko parādīja pulkvedis Mareks Ozoliņš: “Viņu vadīja trīs vārdi: apņēmība, iesaiste un mērķtiecība. Apņēmība – pārņemot brigādi, pilnīga iesaiste brigādes attīstībā un mērķu izpildē, kā arī stingra mērķtiecība, lai sasniegtu mērķus. Šodien redzam, ka 2.Vidzemes brigāde viņa vadībā paveikusi ļoti daudz, te ir viena no spēcīgākajām apakšvienībām medicīnas jomā, tiek attīstīta netiešās uguns atbalsta apakšvienība un tās spējas. Brigāde ir pirmrindnieki vieglo kājnieku spēju attīstībā, te izveidota pirmā reģionālā kiberaizsardzības vienība, bet vēl daudz, ko īstenot jaunajam komandierim.”

M. Ozoliņa ieguldījumu 2.Vidzemes brigādes attīstībā uzsvēra gan aizsardzības ministrs, gan arī Zemessardzes komandieris. Par paveikto pulkvedis M. Ozoliņš tika apbalvots ar aizsardzības ministra Pateicību, Nacionālo bruņoto spēku komandiera apbalvojumu “Goda raksts” un Zemessardzes komandiera 1.pakāpes Goda zīmi “Par kalpošanu tautai un Latvijai”.

Pieņemot komandiera amatu, Gunārs Kauliņš atzina, ka saņemt 2.Vidzemes brigādes karogu un kļūt par komandieri Vidzemē nav tikai cildinoši vai motivējoši, tas ir divtik atbildīgi un izaicinoši: “Esmu dzimis un audzis vidzemnieks. Tieši pirms 21 gada ierados Valmierā, lai uzsāktu dienestu 22. kājnieku bataljonā, un kopš tā brīža Valmiera man ir ļoti mīļa un tuva. Manī ir vēlme būt vidzemniekam un būt gatavam attīstīt visus tos projektus, ko bruņoto spēku vadība un ministrs no manis un mums, 2. Vidzemes brigādes, sagaida. Paldies komandierim un ministram par šo atbildību, ko saņemu. Otru paldies vēlos teikt pulkvedim Marekam Ozoliņam. Šajās dienās, ko esmu pavadījis, iepazīstot 2.Vidzemes brigādi, saprotu, ka daudz kas no tā, kas attīstīts un veidots, ir viņa nopelns, bet lielākais paldies ir komandai, ko viņš ir izveidojis un pulcinājis ap sevi.

Man ir pārliecība, ka mēs kopā paveiksim daudz. Varu apsolīt, ka būšu labs komandieris, rādīšu disciplīnu un piemēru un to prasīšu arī no personāla.”

Nu jau bijušais komandieris uzrunā neslēpa, ka daļa no sirds palikšot te, Vidzemē: “2017.gadā domāju, ka zinu, kur eju, bet kā tas viss izvērtās, to neviens nevarēja paredzēt. Sekoja Zemessardzes struktūras maiņa, brigādes štāba pārcelšana no Rīgas uz Valmieru, brigādes atbildības teritoriju un bataljonu komandieru maiņa. Vai es gribētu to piedzīvot vēlreiz? Jā, jo tik dinamisks un interesants amats man nav bijis nekad.”

Viņš atzina, ka kopā ar zemessargiem iemācījies un paņemšot sev līdzi atziņu, ka Zemessardzei kā organizācijai ir milzīgas iespējas, kas, gudri liktas lietā, dod neierobežotu spēku: “Darbojoties gudri un ieliekot šo potenciālu Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānos, mēs izveidojam tādas spējas, ko nevienu citu spēku veids nevar izdarīt. Lai sasniegtu rezultātus, nepieciešama pacietība mērķtiecīgi iet uz priekšu. Soli pa solim, spēju pēc spējas mēs virzījāmies attīstības vektorā. Katram komandierim vajadzīgs laiks, komanda un kopēja vēlme mainīties un attīstīties. Paldies par šiem 4,5 gadiem, kas man ļāva piedzīvot ambīciju un plānu realizāciju!

Šodien, nododot karogu jaunajam komandierim, sirdi māc skumjas, tai pašā laikā sirds priecājas, ka brigādes karogu saņem pulkvedis Gunārs Kauliņš. Vidzemnieks, pieredzējis un harizmātisks virsnieks, kurš stiprinās un attīstīs brigādi tālāk.”

Piemiņai par Vidzemes brigādē pavadīto laiku M. Ozoliņam tika pasniegts valsts karogs, kas plīvojis pie brigādes štāba, viņam atrodoties amatā.