Ziņas

Sabiedrība

Divpadsmit bļodas

, Gaujas NP informācijas speciāliste

Ziemsvētku tradīcijās gan pie mums, gan kaimiņzemēs viens no svarīgākajiem darbiem ir daudzu ēdienu gatavošana un mielasts. Skaitlis 12 šajā gadījumā ir pārticības un labklājības simbols, tas nozīmē arī “daudz”.

Igauņu Ziemsvētku galdā ir tie paši ēdieni, ko saime gatavo visu gadu no tā, kas laukos un kūtiņā izaudzēts vai mežā salasīts. Galdu pa nakti nenovāc, atstāj traukus un pāri palikušos ēdienus, lai arī senču gari var paviesoties un piedalīties mielastā.

Somijā Ziemassvētki ir viena no populārākajām tradīcijām. Ik gadus galdā tiek likti īpaši ēdieni: svaigi sālīts lasis, ceptas dažadas jūras zivis, baltā mērce, rīsu biezputra, žāvētu augļu zupa, Ziemsvētku maize jeb kekss, piparkūkas jeb ingvera cepumi un karstvīns.

Polijā vispirms zem galdauta paliek salmus, ar kuriem vēlāk zīlē nākotni. Jābūt 12 svētku ēdieniem, jāpagaršo no visiem un jāēd, cik vien var. Tas nodrošinās labu veselību un veiksmi nākošajā gadā. Noteikti jāgatavo biezputra kutja, kas aizdarīta ar rozīnēm, riekstiem, garšvielām un medu. Polijā divpadsmit ēdieni simbolizē gada 12 mēnešus. Galdā jābūt ceptām zivīm – parasti tā ir menca vai karpa, zivju zupai, sēņu zupai, sarkanajam borščam, skābētiem kāpostiem ar sēnēm vai zirņiem, žāvēto augļu kompotam, pīrāgiem ar sēņu vai kāpostu pildījumu. Pēc mielasta nopūš sveces un pēc dūmiem zīlē nākotni.

Zviedru svētku galdā svarīgākā ir cepta zivs krējuma mērcē, gaļas bumbiņas jeb mazas kotletītes, vārīti kartupeļi, zaļie zirnīši, kafija ar olu kulteni, cepumi, kūkas un saldas maizītes ar kardamonu. Īpašais svētku ēdiens, kas raksturīgs arī kaimiņtautām, ir rīsu pudiņš, kurā ieslēpts rieksta kodols. Kam tas tiks, tas būs veiksmīgs visu gadu.

Krievijā tiek gatavoti īpaši svētku ēdieni, kas dažādu piedevu vai sagatavošanas niansēs katrā ģimenē vai novadā nedaudz atšķiras, taču “galvenais saraksts” ir vienāds. Jāievēro, ka pareizticīgajiem šajā laikā gaļa aizliegta. Tāpat kā citur, arī Krievijā uz svētku galda jābūt 12 ēdieniem. Tas simbolizē ne tikai pārticību, bet, pēc kristīgajām tradīcijām, arī 12 apustuļus. Kopš senseniem laikiem galdā liek visu, ko zemnieku sētā var sarūpēt un ko ēd arī ikdienā – sēņu vai skābu kāpostu zupu, gavēņa maizi, ko dažos novados dēvē par pagač, ceptu zivi, sasmalcinātus ķiplokus, vārītas pupas, vārītus kartupeļus, aizdarītus ar sviestu un pētersīļiem, pelēkos zirņus, kas samaisīti ar sastampātiem vārītiem kartupeļiem, pēc garšas papildinot ar ķiplokiem un pipariem. Saldajā medus, rieksti, žāvēti augļi un cepumi ar medu un magoņu sēkliņām.

Galdu klāj ar baltu galdautu. Zem tā jābūt sienam. Galda vidū svece, kurai blakus tiek nolikta liela apaļa gavēņa maizes šķēle. Mielasts sākas ar ģimenes gājienu ap galdu. Pēc saimnieka teiktiem dievvārdiem saimniece katram uz šķīvja ar karoti uzlej medu krusta formā, vēlot ģimenes locekļiem veiksmi un visu ieceru izdošanos nākamajā gadā. Katrs lauž pa maizes gabaliņam un mērcē medū, bet pēc tam sasmalcinātos ķiplokos. Medus simbolizē dzīves saldāko pusi, ķiploki – dzīves sūrumu.

Pirmais un svarīgākais ēdiens ir kutja – biezputra, kas gatavota no dažādiem, visbiežāk auzu graudiem, saldināta ar medu. Auzas simbolizē nemirstību. Īpaša piedeva ir magoņu sēkliņas, kas simbolizē mieru un laimi nākošajā gadā. Biezputra jāēd no kopējas bļodas, lai stiprinātu ģimenes vienotību. Dažos novados mēdz karoti ar biezputru mest pret griestiem. Ja biezputras pikucis pielīp, tad nākošajā vasarā būs daudz medus.