Šī gada sākumā darbu Valmierā, Jelgavā, Liepājā un Rēzeknē uzsāka Administratīvās rajona tiesas reģionālie tiesu nami.
Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nama tiesnesis Guntars Ploriņš „Druvai” atzina, ka Administratīvās rajona tiesas tiesu namu izvietošana reģionos nodrošinās vienotas tiesu prakses veidošanos, kā arī ļaus efektīvāk un vieglāk risināt administratīvās tiesas noslodzes jautājumu reģionos, veicinot lietu savlaicīgu izskatīšanu. Turklāt reģionu iedzīvotājiem vairs nebūs jādodas uz Rīgu, lai Administratīvajā rajona tiesā iesniegtu prasības par valsts un pašvaldību iestāžu lēmumiem, kā tas bija līdz pagājušajam gadam.
„Kopš šī gada janvārī uzsākām darbu Valmierā, esam jau izskatīšanai saņēmuši 65 pieteikumus, kas liecina, ka darba mums netrūks,” saka G. Ploriņš un skaidro, ka Administratīvā rajona tiesa izskata personu sūdzības par valsts un pašvaldību iestāžu lēmumiem un rīcību publisko tiesību jomā.
„Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu var vērsties ikviena fiziska vai juridiska persona, ja tā nav apmierināta ar iestādes izdotā administratīvā akta vai faktiskās rīcības tiesiskumu un pamatotību. Taču svarīgi atcerēties, ka ikviena persona Administratīvajā rajona tiesā var vērsties tikai pēc tam, kad ir apstrīdējusi iestādes lēmumu vai rīcību augstākā iestādē,” skaidro tiesnesis. Līdz šim visvairāk prasības iesniegtas par dažādu administratīvo aktu atcelšanu.
„Vidzemē, skatoties pēc statistikas, aptuveni 20 procenti no visām lietām bija sūdzības par VID pieņemtajiem lēmumiem – sūdzības par PVN aprēķināšanu, kā arī par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu. Vēl aptuveni 20 procenti sūdzību saņemts par Valsts policijas lēmumiem, visbiežāk tieši ceļu satiksmes jomā, kad ir uzlikts administratīvais sods par braukšanas ātruma pārkāpumu vai alkohola lietošanu. Nākamie 20 procenti sūdzību skar autotransporta inspekciju. Šīs lietas saistītas ar ļoti lieliem administratīvajiem sodiem. Pārsvarā tas skar auto kravu – baļķvedēju svēršanu. Kad konstatē, ka kravai ir pārāk liels svars, uzliek lielus sodus gan pašam autovadītājam, gan juridiskai personai. Sodi juridiskai personai pieci tūkstoši latu un vairāk,” stāsta tiesnesis un turpina: „Pirms laika daudz sūdzību saņēmām par izsniegtām būvatļaujām, kur parasti neapmierinātas bija trešās personas. Saņemam izskatīšanai sūdzības arī par Valsts darba inspekcijas un patērētāju tiesību aizsardzības lēmumiem. Saskaramies arī ar veselības inspekcijas atzinumiem, kad pacienti nav mierā ar ārstu slēdzieniem.”
G.Ploriņš norāda, ka iesniegtie pieteikumi ir saistīti arī ar Lauku atbalsta dienestu un Eiropas finansējuma piešķiršanu. Tās ir situācijas, kad zemnieki nepiekrīt, ka viņiem šis finansējums tiek atteikts. Pašreizējā aktualitāte ir arī sūdzības, kas skar amatpersonu – ugunsdzēsēju, policistu – atbrīvošanu no amata.
„Pieteikuma rakstītāji regulāri ir arī ieslodzījuma vietās atrodošās personas, kurām ir daudz laika. Tie ir regulāri sūdzētāji,” bilst tiesnesis un norāda, lai arī daļa cilvēku taisnību meklē Administratīvajā rajona tiesā, tomēr netrūkst arī to, kuri par tiesu darbu ir maz informēti.
„Tādēļ jau tiesa domāta, lai katrs varētu pierādīt savu taisnību. Domāju, ka ar laiku cilvēki kļūs pārliecinātāki par savu taisnību un varēšanu,” tā. G. Ploriņš.
Komentāri