Ziņas

Sabiedrība

Dīķi iztvaiko, zivis slāpst

Ūdens atkāpjas. Karstajā laikā dīķos un ezeros ūdens līmenis pazeminās. Daudzviet krasti atkāpušies par vairākiem metriem.Foto: Sarmīte Feldmane

“Katru dienu dīķos mērām ūdens temperatūru. Virsējā slānī ir 30 grādu silts, dziļumā 26 grādi. Pat siltumu mīlošās karpas jau izskatās lēnīgas,“ stāsta Amatas novada Skujenes puses dīķsaimnieks, kurš vēlējās palikt anonīms.

Viņš arī pastāsta, ka vairākos dīķos ūdens līmenis krities par 20 cm līdz pat 70 cm. Parasti ūdens pieteci nodrošina mazās upītes, kuras tagad ir sausas. “Situācija neiepriecina. Tik ļoti gaidītais lietus allaž aiziet gar malu, labi, ja uzlīst dažas pilītes. Tik karstā vasarā ūdens iztvaiko ļoti ātri. Toties, ja pagājušajā gadā vēso laikapstākļu dēļ karpas slikti nārstoja, tad šogad iekavētais atgūts ar uzviju. Pat gribētu teikt, ka komercdīķos nākamgad ar karpu realizāciju būs problēmas. Tā gan nav bijis, ka Latvijas rudenī nelīst, taču, ja nokrišņu nebūs, mazākajos dīķos ar pārziemošanu būs grūti,” situāciju raksturo dīķsaimnieks.

Mazūdens periods, kas Latvijā ieildzis jau kopš jūnija, upēs un ezeros pārskatāmā periodā nebeigsies, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrologi. Zems ūdens līmenis upēs un ezeros, kā arī zems gruntsūdens līmenis ir jau kopš jūnija.

Arī Dzērbenes pagasta “Avot­niekos” ūdens līmenis piemājas dīķos krities, taču saimnieks Jānis Skrabulis teic, ka situāciju par dramatisku nevarot nosaukt: “Man abi dīķi ir sasaistē ar Gauju, tāpēc ūdens dīķos vēl pieturas, toties pašā Gaujā gan līmenis krities. Lai arī zivīm vēderi nav gaisā, tās ir apātiskākas. Īpaši krasu ūdens kritumu varēja novērot jūlijā.”

Par situāciju savos ūdens dīķos īpaši nesūdzas arī Aivars Traidāss no Kaives pagasta “Dzirnavām”: “Liels ūdens līmeņa kritums varētu būt tajos dīķos, kuros nav avotu vai nepieplūst kāda upīte. Manos dīķos ietek meža upīte, kurā ūdens diezgan vēss. Līdz ar to arī zivju dīķos ūdens vēsāks nekā patlaban jūrā. Protams, šādas gaisa un ūdens temperatūras visām zivju sugām nepatīk. Piemēram, forele meklē aukstākus un dziļākus ūdeņus, kamēr karpa un līnis priecājas par seklu un siltu ūdeni.”

Tomēr siltums un ūdens atkāpšanās no krastiem nav vienīgā šīs vasaras problēma, ar kuru daudzi dīķsaimnieki sastopas. Karstajā laikā pastiprināti savairojas skābekļa zagļi – ūdenszāles. Ziv­saimnieki teic, lai izvēlētos pareizāko risinājumu, jāizprot problēmas cēlonis. Regulēt skābekļa patēriņu dīķī var, samazinot zivju daudzumu, taču skābekli ūdenī izmanto ne vien zivis un citi ūdens dzīvnieki, bet arī augi sadalīšanās procesā. Tieši ūdensaugu pūšana ir viens no lielākajiem skābekļa patērētājiem, tādēļ tam jāpievērš īpaša uzmanība. Jo mazāk skābekļa augi patērē, jo vairāk tā paliek ūdens iemītniekiem. Jo mazāk netīrumu, piemēram, atmirušie augi, nogrimušās lapas, koku zari, jo mazāk skābekļa vajag, lai tie sadalītos.

“Pastiprinātai skābekļa piegādei ir pieejamas vairākas efektīvas peldošās aerācijas iekārtas, kas nodrošina iespaidīga ūdens apjoma cirkulāciju, taču vēl var mēģināt sarunāt ar ugunsdzēsējiem, lai viņi palīdz ūdeni kaut nedaudz no dīķa izpumpēt un tad ar lielu strūklu laist atpakaļ,” iesaka Aivars Traidāss.

Par visu notiekošo visvairāk priecājas zivju gārnis. Uzrunātie saimnieki visi kā viens atzīst, ka šogad zivju gārnim visās malās teju svaigi klāts zviedru galds.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *