Mūsdienu digitālajā pasaulē, arī stāstot par vēsturi, jāizmanto modernās tehnoloģijas. Tas izdevies komandai, kas šonedēļ Cēsu viduslaiku pils Rietumu torņa trešā stāva zālē skatītājiem nodeva multimediālu projekciju ekspozīciju “Cēsu pils stāsts”.

Lai gan multimediju elementi izstādēs tiek izmantoti arvien biežāk, Cēsu pils mērogs un mākslinieciskais paņēmiens ļauj skatītājam iejusties vēsturiskajā stāstā, piedzīvojot realitātei pietuvinātu sajūtu.

Projekts tapis, sadarbojoties digitālajam izstāžu namam “Lu­miere”, “Kalvestudija” un Cēsu Kultūras un Tūrisma centram. Aktīvu dalību izstādes tapšanā ņēmis Renārs Sproģis, kurš nācis ar ideju, atradis domubiedrus, un tapusi spēcīga komanda, kas gatava realizēt arī turpmākos projektus Latvijā un ārpus tās.

R.Sproģis atklāj, ka ideju noskatījis, mācoties Sanktpēterburgā, un nolēmis kaut kādā veidā to re­alizēt: “Daudzviet pasaulē šādi digitāli tiek atdzīvinātas gleznas un veidots stāsts. Domājām, kāds varētu būt formāts, lai neatkārtotu citus. Man gribējās, lai pirmais projekts tiktu realizēts Cēsīs un lai mēs nevis atdzīvinātu gleznas, bet radītu stāstu, ar modernajām tehnoloģijām atdzīvinot pils vēsturi. Ideju realizēt sākām pērn oktobrī, tagad skatītājiem nododam rezultātu. Tas būs jauns piedzīvojums un skaista vizītkarte Cēsīm, kas ļaus interesantā veidā iepazīt pils vēsturi.”

Rezultāts ir desmit minūšu garš multimediāls stāsts par pils vēsturi no tās būvniecības līdz šodienai. Vārdos to grūti aprakstīt, tas jāredz. Tehniskā valodā runājot, tās ir audiovizuālas projekcijas, kuras aptver torņa trešā stāva telpas grīdu un griestus, kā arī sienas 270 grādu segumā. Apmeklētājs atrodas telpā, kas mainās līdzi gadsimtiem, rekonstruējot notikumus, vēsturiskus faktus, pils interjera elementus un ikdienas ritmu. Vēsturiskās logu ailes izmantotas projicētai ilūzijai par pils apkārtni, ilustrējot gan attīstību, gan notikušos karus.
“Ja ir liela telpa, šādu projektu realizēt viegli,” norāda R. Sproģis. “Jo mazāka telpa, jo lielāks izaicinājums, bet šeit telpa ir ļoti maza. Tomēr ar šo izaicinājumu, šķiet, esam tikuši veiksmīgi galā.”

Izstādes galvenais režisors un videomākslinieks ir Māris Kalve no “Kalvestudija”, ar kuru R. Sproģa sadarbība ilgst jau vairākus gadus, veidojot multimediālo risinājumu 11.novembra projekcijām uz pils torņa Pils parkā.

“Šis bija ļoti interesants darbs, tā bija īpaša pieskaršanās vēsturei. Šīs pils sienas pārdzīvojušas gadsimtus, liecina par notikumiem, kas te risinājušies. Veidojot stāstu, centos, lai skatītājs kļūst pats par notikumu liecinieku. Šajā priekšnesumā nav balss, kas stāsta vēsturi, katrs pats asociatīvi emoci­onālā līmenī uztver apkārt notiekošo un kļūst par daļu no vēstures,” saka M. Kalve.

Liels ieguldījums stāsta tapšanā ir Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājam Gundaram Kalniņam, kurš iedvesmoja radošo komandu, iedodot virzienu, kā radīt šo stāstu. Viņš atklāj, ka dzīvās bildes šajā tornī savulaik bija katras vasaras ikdiena, jo piecus gadus mestra zālē notika vēsturisko filmu skate: “Arī tur bija kāda stīga, kas ļāva sasaistīt filmās redzamo ar pils vēsturi. Tagad ir jauns stāsts.
Ceru, ka tie, kuri šo multimediālo stāstu skatīs savām acīm, tie, kuri ērtāk jūtas 21.gadsimtā, nevis vēsturē, tajā kaut ko atradīs arī sev. Varbūt šis stāsts būs tā dzirksts, kas rosinās padziļināti iepazīt Cēsu pils vēsturi. Šis ir emocionāls pārskats, bet varbūt kāds no gada skaitļiem vai kāds no simbolos aprakstītajiem notikumiem būs tas, kas liks atvērt grāmatu un atrast atbildi uz radušos jautājumu.”

Šis ir labs piemērs veiksmīgai sadarbībai ne tikai starp pašvaldību un uzņēmējiem, bet arī starp vēsturi un modernajām tehnoloģijām.Pazīstamā kultūrvēsturiskā objektā ieliekot mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus, tiek pavērtas jaunas iespējas, kas ļauj uzrunāt arī gados jaunākos pils apmeklētājus.