Raunas novada dome ik pavasari un rudeni rīko tikšanās ar iedzīvotājiem Drustos un Raunā. “Tā kā iedzīvotāju interese ir maza, turpmāk tikšanās rīkosim tikai rudeņos. Tad var pastāstīt, kas gada laikā izdarīts, ko pašvaldība plāno nākamajam gadam, uzklausīt ieteikumus,” sacīja Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe.

Uz kārtējo tikšanos ar deputātiem Raunā bija atnākuši četri iedzīvotāji.

“Pagasta dzīve mani interesē. Pastāstīs par svarīgo, kādi plāni. Nav konkrētu jautājumu, bet gribas pateikties, ka Krasta un Kalna ielā vairs nav jādzīvo putekļos. Rauna kļūst aizvien skaistāka. Vecajiem kokiem tiek arī apzāģēti zari. Pie pašvaldības darbiniekiem var vērsties par ikvienu jautājumu, izstāstīs, paskaidros,” “Druvai” sacīja Velta Soboļeva un uzsvēra, ka tikšanās jau tiek rīkotas iedzīvotājiem, žēl, ka tik maza interese satikties aci pret aci.” Ir cilvēki, kuri pa malām burkšķ, bet, kad jārunā, klusē. Te taču var visu noskaidrot,” bilda raunēniete.
“Atnācu, lai redzētu, cik Raunā iedzīvotāju,” tā par tikšanos sacīja “Jaun – Ieviņu” saimnieks Uldis Rudzītis.

Novada vadītāja atzina, ka patlaban par nākamo gadu ir liela neziņa, jo vēl nav valdības un zināmas tikai pašvaldības budžeta aprises. “Mēs pašvaldības budžetu apstiprināsim janvārī, balstoties uz skaitļiem, ko sniegs Finanšu ministrija, un analizējot šīgada budžeta izpildi. Kad tiks pieņemts valsts budžets, izdarīsim grozījumus,” pastāstīja novada vadītāja un atzina, ka plāni un vajadzības ir lielas, nebūs viegli no kaut kā atteikties, jo skaidrs, ka visam naudas nepietiks.

Novadā jau gadiem aktualitāte ir ceļi. Pašvaldība turpinās ielu un savu ceļu sakārtošanu abos pagastos. Zemnieks Uldis Rudzītis atgādināja par ceļu Vidzemes šoseja – “Jaun – Ieviņas”, kas tad, kad apstiprināja novada ceļu sakārtošanas programmu, vēl bija pietiekami labā stāvoklī. Dažu gadu laikā daudz kas mainījies. “Nevajag Eiropas Savienības remontu, bet uzvest grants kravu,” stāstīja U. Rudzītis. Pašvaldības Saimnieciskā dienesta vadītājs Guntars Rekmanis atzina, ka ceļš jāremontē un iespēju robežās tas tiks darīts. Protams, tika runāts arī par valsts ceļu stāvokli, bet tas nav pašvaldības ziņā.

Pašvaldības darbinieki stāstīja par paveikto un iecerēm. Raunā tiks pabeigts remonts ēkai, kurā atrodas bibliotēka un muzejs. Otrajā stāvā plašākas telpas audējām. Reizē audēju darbnīca būs arī vēl viena vieta, kur iegriezties tūristiem. Ir apstiprināts Raunas Staburaga dabas aizsardzības plāns, varēs piesaistīt finansējumu. “Projekts ir gatavs. Paredzēta stāvlaukuma labiekārtošana, mūsdienīgas tualetes ierīkošana. Būs atkritumu urnas, soliņi, kā arī apmeklētāju skaitītājs. Ir iecere virs Staburaga klints novietot stikla platformu, uz tās uzkāpjot, izskatīsies, ka esi uz Staburaga, un varēs nofotografēties,” atklāja vides speciāliste Sallija Lakina.

Pašvaldība iesaistījusies pārrobežu projektā, ja tas saņems atbalstu, tad pilsdrupās būs nopietni konservācijas darbi. Paredzēts arī notīrīt pieminekli Cimzem un Brīvības pieminekli.

Raunā tiek domāts par ielu infrastruktūru, novada vadītāja atzina, ka pašvaldība daudz ieguldījusi, lai ierīkotu trotuārus, sakārtojusi ielu brauktuves. Taču iedzīvotājus neapmierina dzirnavu dīķa gravas nogāzes kāpnes, pa kurām ērti var nokļūt Kalna un Krasta ielā. “Kāpnes nav paš­valdības, tās savulaik uzbūvējuši iedzīvotāji, kad vajag, kāds palabo, arī pašvaldība,” stāstīja E. Zurģe. Viņa atgādināja par iespējām piesaistīt līdzekļus iedzīvotāju iniciatīvas projektos, tad varētu iegādāties kokmateriālus un talkā paši visu izdarīt. Tika arī pārspriests, vai neaizliegt Raunas centrā rudenī un pavasarī dedzināt lapas. Vismaz pagaidām viss paliks kā līdz šim.

Sapulcē runāja arī par to, ka pie skolas ir dīķis un bērni grib kāpt uz pirmā ledus. Deputāts un vidusskolas direktors Edgars Plētiens pastāstīja, ka skolotāji ar audzēkņiem runājuši par bīstamību. “Var jau dīķim aplikt augstu sētu, bet, kurš gribēs, tas pārkāps pāri. Un Raunā nav tikai viens vien dīķis,” viedokli pauda novada vadītāja. U.Rudzītis ierosināja, ka skolēniem jāsarīko mācības, kurās ugunsdzēsēji parāda, ko nozīmē ielūzt un kā glābj cilvēkus uz ūdens. Ierosmi direktors atzina par vērtīgu, kuru varētu īstenot.

Dažādi viedokļi izskanēja, vai, sagaidot Jauno gadu, Raunā vajag salūtu. “Būtiskākais, ka pusnaktī visa Rauna ir ugunīs, jo ļoti daudzi iedzīvotāji šauj salūtus,” sacīja deputāte Dace Sarkane . Arī pārējie tam piekrita. Tāpat tiks apsvērts, vai salūtu vajag valsts dzimšanas dienā.
Protams, iedzīvotājus interesē tarifi un tas, ko viņi var darīt, lai izdevumus samazinātu. Iepriek­šējā domes sēdē nedaudz tika palielināta maksa par ūdeni. “Vairāk maksās tie, kam nav ūdens skaitītāju un kuriem ūdens patēriņu rēķina pēc cilvēku skaita dzīvoklī. Maksa par atkritumiem katru gadu palielinās, tā notiek visā Latvijā, tāpat kā dārgāka kļūst elektrība,” skaidroja novada domes priekšsēdētāja, bet S. Lakina atgādināja, ka mazāk būs jāmaksā par atkritumu savākšanu un noglabāšanu poligonā, ja katrs šķirojot samazinās atkritumu daudzumu.
Sanāksmē izskanēja ierosinājums, ka tikšanās ar deputātiem vajag rīkot arī Rozēs. Deputāti tam piekrita – pēcpusdienā kārtējā domes sēde, vakarpusē tikšanas ar rozēniešiem.