Cēsis rotā daudzas puķu kastes, apstādījumi un gaisa dārzi. Taču nākas atzīt, ka tos apdraud stādu zagļi un dobju postītāji.

Jau daudzus gadus par pilsētas rotu rūpējas z/s “Kliģeni”, kas izliek ziedošu puķu kastes, puķu podus un veido apstādījumu vietas daudzviet pilsētas centrā un nomalēs. Diemžēl “Kliģenos” norāda, ka ir vietas, kur rokas neceļas neko dēstīt vai pa jaunam stādīt.

“Kliģeni” dārzniece Inese Raubiško – Reķe “Druvai” stāsta, ka ik gadu tiek domāts un plānots, kā Cēsis padarīt par skaistāko un ziedošāko pilsētu. Tiek audzēti puķu dēsti, veidoti apstādījumi un kompozīcijas puķu podos un kastēs, kas tiek novietotas daudzviet pilsētvidē.

“Diemžēl saskaramies ar problēmu, ka puķu dēsti tiek izzagti, stādījumi kastēs un puķu podos izraustīti. Šogad esam nolēmuši vairs puķu kasti neuzstādīt Gaujas ielā pie pilsētas robežas ar Pārgaujas novadu. Patiešām, vairs rokas neceļas tur neko stādīt un izvietot. Pagājušajā gadā regulāri viss tika izraustīts, nozagts, un var sacīt, ka puķu kaste lielākoties stāvēja tukša. Ļoti problemātiska vieta apstādījumiem ir arī pie Cēsu Dzimtsarakstu nodaļas, kur arī nemitīgi tiek viss postīts,” stāsta I. Raubiško – Reķe, piebilstot, ka patiesībā vasarā jau teju katrs apstādījums pilsētā cieš. Tāpat tas notiek Rožu laukumā, uz Vaļņu ielas, pie Centrālās bibliotēkas un citviet.

“Šogad pilsētas centrā vēl neesam uzstādījuši ziedošās piramīdas, kas katru gadu priecē cēsniekus un viesus. Tās gan ir sastādītas, gaidām, kamēr stādiņi nedaudz sasparosies augšanai, tad izvietosim pilsētā. Taču arī no šīm piramīdām nemanot kāds izrauj pa puķu stādam un kaut ko paposta. Pagājušajā sezonā bija pat situācija, kad kāds no uzņēmuma darbiniekiem brauca pa pilsētu un redzēja, kā divas dāmas rauj laukā puķu dēstus. Kad piestāja un apvaicājās, ar ko viņas nodarbojas, skanēja atbilde, ka stāda vietā izraustītos dēstiņus. Diemžēl šajā situācijā varam runāt tikai par cilvēku zemo kultūras līmeni un vienaldzību pret citu darbu un laiku,” norāda dārzniece.

Šādam viedoklim piekrīt arī Rīgas ielas 53.nama iedzīvotāji, kuri norāda, ka puķu kastes gan mājas pagalmā, gan uz ielas pusi tiek izraustītas. Ceļojumu sajūtu aģentūras “Travel Biiz” vadītājs Sandis Čemme norāda, ka vislielākā cīņa ir ar cilvēkiem, kuri katru dienu, sākot no agra rīta līdz vēlam vakaram, klīst pa Rīgas ielu uz veikalu “Maxima”, lai iegādātos divlitrīgos dzērienus.

Par šo cilvēku kultūras līmeni nav pat runas.

“Vienā dienā no mājas izskrēja kaimiņiene un kādam vīrietim jautāja, kāpēc viņš naktī izzadzis no puķu dobes mājas pagalmā stādiņus. Puķu kastes, kas ir pie biroja, katru vakaru nesam telpās, jo ir skaidrs, ka pietiktu ar vienu nakti, lai no ieguldītā darba un skaistuma nekas nepaliktu pāri,” tā S. Čemme.

Jāteic, ka šī sērga piemeklējusi ne tikai pilsētas centru, bet arī kapus. Cēsu tirgū sastaptā pensionāre Astrīda Liepiņa norādīja, ka jau otro reizi iegādājas puķu dēstus, ko vest uz kapiņiem. Puķes, kas iestādītas pirms pāris nedēļām, esot izraktas.

“Par to sūdzas daudzi. Kapos tiek zagtas gan grieztās puķes, gan izrakti puķu dēsti. Ko par to var sacīt? Diemžēl Cēsīs dzīvo cilvēki, kuri neciena neko un kārtējās pudeles dēļ ir gatavi apgānīt un pārdot jebko. Ir ļoti skumji, ka par šādām lietām ir jāraksta un jārunā,” norādīja pensionāre.

Ar dārznieci I. Raubiško – Reķi runājot par to, kā cīnīties ar šo likstu, pie kopīgas atbildes nenonākam.

“Pie katras puķu kastes videonovērošanas kameru nepieliksi. Turklāt pat vietās, kur šādas kameras ir uzstādītas, tāpat gadās, ka tiek demolēts un zagts. Godīgi sakot, nav atbildes, kā ar to cīnīties. Visvieglāk būtu nestādīt un nedarīt neko, bet vai no tā ieguvēja būs pilsēta, cēsnieki un mūsu viesi?” retorisku jautājumu uzdod I. Raubiško – Reķe.

Liene Lote Grizāne