Ziņas

Sabiedrība

Deju soļi pretī simtgadei

Ar pieredzi un degsmi. Dejo Dzērbenes pagasta senioru deju kolektīvs “Juveris”.Foto: Sarmīte Feldmane

Gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku deju lieluzvedumam “Māras zeme”, visā Latvijā notiek deju lieluzveduma “Māras zeme” repertuāra apguves skates. Tajās žūrijas komisija – svētku virsvadītāji – vērtē koprepertuāra apguves līmeni tā sagatavošanas pirmajā posmā. “Žūrija vērtē dejas māksliniecisko izpildījumu un rakstura atklāsmi, dejas horeogrāfiskā teksta precizitāti, izpildījuma muzikalitāti, tautastērpa valkāšanas kultūru un pareizību, kā arī deju kolektīva skatuves kultūru un kopiespaidu,” atgādināja Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa.

Cēsu deju apriņķa dejotāji uz skati sabrauca Vecpiebalgā un Cēsīs. Viņu sniegumu vērtēja Deju svētku virsvadītāji, horeogrāfi Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Taiga Ludborža, Zanda Mūrniece un eksperte Maruta Alpa.

Dejotājiem pirms uzstāšanās visu pašvaldību vadītāju vārdā veiksmi Vecpiebalgā vēlēja Jaunpiebalgas novada vadītājs Laimis Šāvējs, bet Cēsīs Priekuļu novada vadītāja Māra Juzupa. “Lai nākamgad visi kopā mēs godam varētu svētkos svinēt Latvijas simtgadi, vēlu katram kolektīvam kāpināt meistarību, ieklausīties žūrijas vērtējumos un uzturēt dejotprieku,” sacīja Laimis Šāvējs.

Vecpiebalgā savu dejotprasmi rādīja C grupas jauniešu kolektīvi, vidējās paaudzes E grupas kolektīvi, kā arī senioru dejotāji. Dzērbenes senioru deju kolektīvam “Juveris” skatē bija jāuzstājas pirmajiem. “Pirmoreiz skatē jāuzstājas pirmajiem, koncertos jau cita lieta,” tā Rūdolfs Lapsa, bet Uldis Vītoliņš piebilda, ka skatuve pazīstama, te dejots koncertos, savulaik arī skatēs. Vīri bija satraukti, vēl no rīta iznācis mainīt dejotājus, jo vīrusi nesaudzē nevienu. “Dejas apgūtas, tās nav vieglas, jo mūzika neiet kopā ar soļiem,” sacīja Uldis Frančenko. Viņa tēvs pēdējoreiz Deju svētkos Rīgā piedalījās 85 gadu vecumā, viņš aizvien cītīgi sekojot līdzi, kā veicas kolektīvam. “Dejas mainās, mēs līdzi. Ļoti jāklausās ritms, man kā dejotājam labāk patīk tās dejas, kurās emocijas, ātri soļi, kur vīru spēku var parādīt,” pārdomās dalījās Rūdolfs Lapsa, bet Uldis Vītoliņš uzsvēra, ka katrā dejā ir jāsaprot stāsts, ne tikai soļi. “Dejas mainās, ar to jārēķinās,” atgādināja Uldis Frančenko. Viņi visi trīs savulaik dejojuši jauniešu, tad vidējās paaudzes deju kolektīvos. Dejošana tuva ģimenēs.

Katrs kolektīvs pēc izvēles skatē dejoja divas dejas. Tiesa, senioru un C grupas dejotāji patlaban no svētku repertuāra apguvuši vien divas, pārējie kolektīvi trīs dejas. Pēc skates Vecpiebalgā Raunas pagasta “Trejdeviņi” vadītāja Ilona Klince atzina, ka vēl viss priekšā, jāstrādā daudz.

Vadītājos pārdomas raisīja vērtējums, jo katram taču gribas saņemt vairāk punktu. Diplomu par piedalīšanos saņēma Straupes “Idumeja”. Kā sprieda kolēģi – nevar salīdzināt pamatskolas pēdējo klašu skolēnu, kādi dejo “Idumejā”, un jauniešu sniegumu, dejas izpratni. Bērni vienkārši nevar izdejot, kā puiši brauc precībās. Dejā svarīga ne tikai soļu precizitāte, arī emocionālais stāsts, izjūtas. Tie tomēr ir pieaugušo Deju svētki.

Gan Vecpiebalgā, gan Cēsīs skates aizritēja kā skaisti koncerti. Saspringums ātri pazuda, un dejotāji ļāvās priekam dejot, iejutās dažādu laiku Latvijas vēstures lappusēs. Skatē katrs varēja redzēt masu medijos daudz apspriestās dejas, par kurām izskanēja dažādi viedokļi, saskatītas arī padomju gadu tendences. “Kad dejas izpilda laikam atbilstošos tērpos un tās ir uzvedumā, daudzi jautājumi pazūd. Svarīgi, lai vadītāji dejotājiem izstāsta par uzvedumu, laiku, kuru deja ataino,” pārdomās dalījās ilggadēja dejotāja, Priekuļu novada pašvaldības vadītāja Māra Juzupa un uzsvēra, ka diemžēl arī Deju svētku repertuāru skāra nesaprašanās, neizrunātas lietas. Sarunās arī dejotāji atzina, ka aizvien vairāk viņiem iepatīkas dejas. Pēc daudzu kolektīvu uzstāšanās zālēs atskanēja vētraini aplausi. Gan kā atbalsts savējiem, gan par emocionāli piepildīto dejas sniegumu.

“Tikai kopā mēs varam izveidot tādus svētkus, kādi vēsturē nav bijuši,” pēc skates sacīja Maruta Alpa. Viņa atklāja, ka pēdējā laikā dejotāji aizvien vairāk cits citam jautā, kāpēc deju kustība Latvijā ir tik plaša, kāpēc pēc katriem Deju svētkiem dejotāju saimei piepulcējas vairāki simti kolektīvu. Izskaidrot šo fenomenu neviens nevar. Skatēm ir pieteikušies 789 deju kolektīvi, par teju 200 vairāk nekā iepriekšējos Deju svētkos.

“Jūs spējāt pārsteigt, iepriecināt, likāt daudz domāt. Grūtākais posms ceļā uz svētkiem ir noslēdzies. Sākumā viss bija jauns, daudz kas nesaprotams, viss šķita grūts. Mēnešiem strādājot, iemācoties soļus, tiekot pāri dažādām tehniskajām grūtībām, kad jau var sākt redzēt zīmējumus, dejotāji sāk saprast un atvērties. Atliek tikai turpināt, nākamajā sezonā krāt pieredzi un meistarību, lai stadionā liktu skatītājiem saprast, ka esam bijuši un esam latviešu tauta, un spējam to parādīt savos svētkos,” vērtējot skatē redzēto, teica Maruta Alpa un atklāja, ka viņai sirdī palikušas “Zelta virpuļa” izpildītā deja “Līgo mans augumiņš”, “Tūgadiņa” bērni, kuri skaidri saprot, ko dara un kāpēc ir uz skatuves,” “Piebaldzēni” ar “Pats par savu naudu dzēru” bija tik smeldzīgi, tik cilvēcīgi īsti. “Jumis” sasildīja ar “Līgo mans augumiņš”, “Zeperi”ar staltumu, kaut ko maģisku…” Taiga Ludbordža uzteica kolektīvus par tēlu meklējumiem.

“Mūsu kolektīvu sniegums bija augstā līmenī. Ja deviņi saņēma augstākās pakāpes vērtējumu, vairākiem tikai desmitdaļas pietrūka, var droši teikt – mūsējiem ir augsts līmenis,” pēc skates atzina deju apriņķa koordinators Uldis Blīgzna. Gandarījumu par savējiem pauda apriņķa virsvadītāja Iveta Pētersone – Lazdāne.

Žūrija ar Cēsu apriņķa kolektīvu sniegumu bija apmierināta. Sarunās ar vadītājiem tika analizētas nianses dejās, pārrunātas profesionālas lietas. Svētku virsvadītājs, deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš atgādināja, ka nākamā gada skates nolikumā būs arī punkts, ka viens dejotājs nedrīkst dejot divos kolektīvos, kaut abus vada viens vadītājs. Bijuši arī gadījumi, ka vadītājs pat nezina, ka dejotājs dejo arī citā kolektīvā. “Par to jārunā ar dejotājiem. Savukārt, ja bērnu kolektīvi pretendē uz Deju svētkiem, tas nopietni jāpārrunā kopā ar vecākiem, jo koncerts sāksies desmitos vakarā, jāizvērtē, vai vecāki un bērni ir gatavi tādai slodzei,” teica Jānis Purviņš un piebilda, ka ar tērpu šūšanu steigties nevajag, jo mākslinieciskā padome vēl pieņems galīgo lēmumu.

“Turpinām strādāt, dejot, būs jaunas dejas, koncerti, skates. Tad jau tiksimies Rīgā,” sacīja Iveta Pētersone – Lazdāne.


Bērnu kolektīvi

Augstākā pakāpe: Priekuļu pagasta “Tūgadiņš” (Mārtiņš Jurciņš) – 47,3 punkti, Cēsu “Randiņš” (Sandra Bārtniece) – 46,8. 2.pakāpe: Stalbes vidusskolas 1.-4.klašu deju kolektīvs (Ginta Berķe) – 39,5, Priekuļu “Miķelēni” (Māris Brasliņš) – 36,3.

A grupa

2.pakāpe: tautas deju ansamblis “Raitais solis” (Andis Kozaks) – 54,5.

B grupa

Augstākā pakāpe: Priekuļu “Zelta virpulis” (Uldis Blīgzna) – 58,5, Cēsu Valsts ģimnāzijas “Kande” (Andis Kozaks) – 55. 1.pakāpe: Jaunpiebalgas “Piebaldzēni” (Lāsma Skutāne) – 51,3, Straupes “Idumeja” (Ginta Berķe) – 51,2. 2.pakāpe: Priekuļu tehnikuma “Virpulis” (Uldis Blīgzna) – 49,5, “Veselava” (Emerita Gruzde) – 45,8.

C grupa

Augstākā pakāpe: Cēsu “Randiņš” (Sandra Bārtniece) – 48, Raunas “Trejdeviņi” (Ilona Klince) – 46,8. 1. pakāpe: Vecpiebalgas “Slātaviņa” (Antra Grīnberga) – 40,2. Diploms par piedalīšanos: Straupes “Idumeja” (Ginta Berķe) – 28,7.

D grupa

Augstākā pakāpe: Līgatnes “Zeperi”(Liene Frīdberga) – 57,5. 1.pakāpe: Priekuļu “Jumis” (Uldis Blīgzna) – 54,8, Vecpiebalgas “Balga” (Kaspars Brauns) – 53,8, Cēsu “Raitais solis” (Andis Kozaks) – 52,3, “Piebaldzēni” (Lāsma Skutāne) – 51,8, Priekuļu “Miķelis” (Māris Brasliņš) – 50,2.

E grupa

Augstākā pakāpe: “Straupe” (Rudīte Jurciņa) – 45,8, Vecpiebalgas “Mudurainis” (Antra Grīnberga) – 45,3. 1.pakāpe: “Amata” (Lilita Ventere) – 41,7, Cēsu “Saulgrieži” (Andis Kozaks) – 41. 2.pakāpe: “Skujene” (Solvita Krastiņa) – 37,7, “Vaive” (Solvita Krastiņa) – 37,5, Liepas “Sadancis” (Marita Rieksta – Krivjonoka) – 35,8.

F grupa

1.pakāpe: Cēsu “Dzirnas” (Sandra Bārtniece) – 44,8, Vecpiebalgas “Mudurainis seniori” (Antra Grīnberga) – 42,3. 2.pakāpe: Dzērbenes “Juveris” (Uldis Blīgzna) – 39,5, Straupes “Munsturis” (Ineta Indriksone) – 35,3.

Viens komentārs

Rudolfs

Šādas, “karstas” un profesionāli sagatavotas reportāžas, uzmundrina kolektīvu dalībnieku noskaņojumu un ticu, ka iedrošina arī vēl pārdomās esošos iesaistīties – savam un skatītāju priekam.
Lai Jums veicas arī turpmāk popularizēt pozitīvas lietas!

Komentāri ir slēgti.