Līdz aprīļa beigām, gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku lieluzvedumam “Māras zeme” un koncertam “Vēl simts gadu dejai”, Latvijā notiek deju kolektīvu repertu­āra pārbaudes un svētku dalībnieku atlases skates. Tajās piedalās 18 800 potenciālie Dziesmu un deju svētku dalībnieki, kuri dejo 760 kolektīvos.

Cēsu deju apriņķa 28 kolektīvi gatavību svētkiem rādīja žūrijas komisijai – deju svētku virsvadītājiem. Dejotāju sniegumu vērtēja horeogrāfe, Deju nozares konsultatīvās padomes vadītāja, Dzies­mu svētku mākslinieciskās padomes locekle Zanda Mūrnie­ce, Latvijas Nacionālā kultūras centra skatuviskās tautas dejas eksperte, “Māras zeme” projekta vadītāja Maruta Alpa, horeogrāfe Ilze Mažāne, “Vēl simts gadi dejai” mākslinieciskā vadītāja Gunta Skuja, horeogrāfi, “Māras zeme” mākslinieciskie vadītāji Jānis Ērglis un Jānis Purviņš un horeogrāfs Agris Daņiļevičs.

“Pēdējo mēnesi bija ļoti liels satraukums, daudz strādājām. Pir­moreiz mūžā uz skatuves trīcēju. Kad uzzinājām, ka esam ieguvuši pirmo pakāpi, gandarījums bija milzīgs,” “Druvai” atzina Pār­gau­jas novada kultūras pasākumu organizatore Solveiga Ruska, jauniešu deju kolektīva “Idu­meja” dejotāja, un priecājās arī par novada dejotājiem – kolektīviem “Straupe” un “Munsturis”, kuriem arī skatē labi rezultāti.

Cēsu deju apriņķa virsvadītāja Iveta Pētersone – Lazdāne ar visu kolektīvu sniegumu bija apmierināta.” Ir ieguldīts milzīgs darbs. Vadītāji strādājuši ļoti atbildīgi. Varam būt gandarīti,” sacīja virsvadītāja un atgādināja, ka tomēr līdz svētkiem darāmā netrūkst un katrs kolektīvs zina, kur vēl jāpiestrādā.

Arī žūrijas komisijas priekšsēdētāja Z.Mūrniece uzsvēra, ka divus gadus raženi strādāts “Māras zemes” zīmē. “Tas prasījis daudz fiziska un emocionāla spēka, daudz bijis jāizzina, jālasa, jāmācās par Māras zemi. Vadītāji ir pratuši ievest dejotāju stāstā, un uz skatuves varējām baudīt priekšnesumus – notikumus. Dejotāji noticējuši stāstam un to mums parādīja,” sacīja žūrijas priekšsēdētāja.

Svētku virsvadītājs J.Purviņš sarunā ar “Druvu” uzsvēra, ka Cēsu deju apriņķa kolektīviem vienmēr bijušas stabilas dejošanas tradīcijas un arī skatē iegūtās vietas to apliecina. Viņš arī atzina, ka žūrijai, vērtējot simtiem kolektīvu, izveidojusies sistēma, salīdzinošais skats. “Skatēs svētku virsvadītāji un deju autori redz, kā iecerētais izskatīsies laukumā, kādi būs Deju svētki. Ļoti, ļoti svarīgs ir katra dejotāja līdzpārdzīvojums. To Cēsīs redzējām, tās bija īstas pērles ne tikai Vidzemē, visā Lat­vijā,” pārdomās dalījās J.Purviņš.

“Māras zemes” mākslinieciskais vadītājs pastāstīja, ka šajos Deju svētkos dejotājiem uzdevums ir sarežģītāks. Ar dejotprieku un precīziem soļiem vien nepietiek. Ir stāsts, kuru nevar izstāstīt, tam nedzīvojot līdzi. “Tā ir augsta kvalitāte, kas dod emocionālu baudījumu dejotājiem un skatītājiem, kuri arī var just līdzi notikumiem,” skaidroja J.Purviņš un pauda pārliecību, ka Deju svētki būs jaudīgi un emocionāli.
Žūrija no 23.februāra līdz skatei Cēsīs jau bija novērtējusi 612 deju kolektīvu skatēs nodejotās 1375 dejas. “Tā kā visas maņas uzasinātas, lai redzētu pat to, ko dara ceturtajā rindā, un tos, kuriem deju solis līdz svētkiem vēl jāpatrenē,” uzsvēra žūrijas komisijas priekšsēdētāja Z.Mūrniece un paziņoja, ka visi Cēsu Deju apriņķa kolektīvi kļuvuši par Deju svētku dalībniekiem.

Kolektīviem skatē bija jādejo izlozes un izvēles deja no “Māras zemes”. “Zeperi”, “Zelta virpulis”, Mudurainis” un “Randiņš” vēlas piedalīties koncertā “Vēl simts gadu dejai”, tādēļ dejoja vēl vienu izlozes deju. Vai viņi kļūs koncerta dalībnieki, to uzzinās, kad žūrija būs novērtējusi visus Latvijas kolektīvus.

Skates rezultāti

Bērnu kolektīvi. Cēsu “Randiņš” (vadītāja Sandra Bārtniece) – augstākā pakāpe, 45,4 punkti; Priekuļu “Tūgadiņš” (Mārtiņš Jurciņš) – 1.pakāpe, 43,7.
A grupa. Tautas deju ansamblis “Raitais solis” (Andis Kozaks) – 1.pakāpe, 55,1 punkts.
B grupa. Priekuļu “Zelta virpulis” (Uldis Blīgzna) – augstākā pakāpe, 55,5; Jaunpiebalgas “Piebaldzēni” (Lāsma Skutāne) – 1.pakāpe 53,4, Straupes “Idumeja” (Ginta Berķe) – 1.pakāpe, 51,7; Cēsu “Kande” (A. Kozaks) – 1.pakāpe, 50,4; “Veselava”(Emerita Gruzde) – 2.pakāpe, 46,4.
C grupa. Raunas “Trejdeviņi” (Ilona Klince) – 1.pakāpe, 44,4 punkti; Cēsu “Randiņš” (studija) (S. Bārtniece) -1.pakāpe, 43,6; Vecpiebalgas “Slātaviņa” (Antra Grīnberga) – 1.pakāpe, 40,3 punkti.

D grupa. Līgatnes “Zeperi” (Liene Frīdberga) – augstākā pakāpe, 56,1 punkts; Jaunpiebalgas “Piebaldzēni” (L.Skutāne) – 1.pakāpe, 54,7; Vecpiebalgas “Balga” (Kaspars Brauns) – 1.pakāpe, 54,5; Priekuļu “Jumis” (U.Blīgzna) – 1.pakāpe, 53,7, Cēsu “Raitais solis” (A. Kozaks) – 1.pakāpe, 52; Priekuļu “`Miķelis” (Māris Brasliņš) – 1.pakāpe, 51,5 punkti.

E grupa. Vecpiebalgas “Mudurainis” (A.Grīnberga) – 1.pakāpe,44,7 punkti; “Straupe” (Rudīte Jurciņa) – 1.pakāpe, 42,6; Cēsu “Saulgrieži” (A.Kozaks) – 1.pakāpe, 41,8; “Vaive” (Solvita Krastiņa) – 2.pakāpe, 39; “Amata” (Lilita Ventere) – 2.pakāpe, 38,5; “Skujene” (Solvita Krastiņa) – 2.pakāpe, 37,7; Liepas “Sadancis” (Marita Rieksta – Krivjonoka) – 2.pakāpe, 35,8 punkti.

F grupa. Cēsu “Dzirnas” (S.Bārtniece) – augstākā pakāpe, 45,1; Vecpiebalgas “Mudurainis XO” (A.Grīnberga) – 1.pakāpe, 42,2; Dzērbenes “Juveris” (U. Blīgzna) – 1.pakāpe, 41,6; Straupes “Munsturis” (Ineta Indriksone) – 2.pakāpe, 38,4.

Priekuļu tehnikuma jauniešu deju kolektīvs “Virpulis” (U. Blīgzna) sagatavojis B grupas repertuāru, objektīvu iemeslu dēļ kolektīvs skatē piedalījās Siguldā . Žūrijas vērtējums – 2.pakāpe, 48, 8 punkti.