Katru gadu, sākoties aukstajam laikam, palielinās ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls saistīts ar apkures lietošanu – netīrītiem dūmvadiem, bojātu un nepareizu apkures ierīču lietošanu.

Šis gads nav izņēmums, lai arī īsta aukstuma nav bijis, vai katrā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes brigādes diennakts statistikā lasāms, ka ugunsdzēsējiem nācies sniegt palīdzību, jo mājas dūmvados deguši sodrēji.

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemē Sandra Vējiņa norāda, ka statistika nav iepriecinoša, katrs desmitais ugunsgrēks izceļas bojātas apkures sistēmas vai tās nepareizas ekspluatācijas dēļ: “Pērn valstī tika reģistrēts 921 ugunsgrēks, šogad reģistrēti jau kādi 800 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Ar apkures lietošanu saistītos ugunsgrēkos pērn gāja bojā 20 cilvēki, bet cieta 40. Savukārt šogad ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos gājuši bojā jau astoņi cilvēki, bet cietuši – 52. Te gan jāpiemin, ka lielākā daļa šo ugunsgrēku reģistrēts gada pirmajā pusē, taču arī šajā apkures sezonā jau krājas ne pārāk patīkami dati.”

Ugunsdzēsēji glābēji šajā gadā valstī kopumā jau vairāk nekā 550 reizes devušies uz ugunsgrēkiem, kur dūmvados dega sodrēji. No Vidzemē reģistrētajiem gandrīz 200 ugunsgrēkiem, kuru iespējamais iemesls bijis neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi, apmēram 150 no gadījumiem bijuši sodrēju degšanas gadījumi. Minēto iemeslu dēļ Vidzemē šogad cietuši pieci cilvēki, divi gājuši bojā.

“Tā ir cilvēku neizdarība, neviens cits nav vainīgs pie šādām nelaimēm,” norāda S. Vējiņa. “Iemesls pavisam vienkāršs – cilvēki neiztīra dūmvadus, kas ir viņu pienākums, un dūmvadi deg. To var novērst, regulāri veicot dūmvadu tīrīšanu un apsekojot apkures ierīču tehnisko stāvokli. Tas ir cilvēku pienākums uzturēt savu mājokli kārtībā, gluži kā rudenī sagrābt lapas, ziemā – notīrīt sniegu. Taču cilvēks savā būtībā ir slinks un atliek to uz vēlāku laiku, rezultātā tas paliek neizdarīts.”

VUGD katru gadu pirms apkures sezonas atgādina, ka netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams. Sa­degot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā, samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu.

Cilvēki varbūt nodomā, kas tur liels, izdegs skurstenis, un atkal kādu laiku būs miers, bet S. Vējiņa skaidro, ka tas var novest pie nopietnāka ugunsgrēka: “Aiz­degšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 C°. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos. Ar katru degšanas reizi dūmenis kļūst bīstamāks.”

VUGD atgādina, ka ne tikai regulāri jātīra dūmeņi, bet reizi piecos gados jāveic visas apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var veikt sertificēts speciālists. Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi.

VUGD inspektori neapseko privātmājas, nepārbauda, vai apkures sistēmas pārbaudītas, iztīrītas. Tā ir katra ēkas īpašnieka atbildība, viņam ir pienākumi pret savu īpašumu, ko nosaka valsts normatīvie akti, konkrēti Ugunsdro­šības noteikumi. Jā, tas prasa resursus, bet tas jādara, lai mājoklī justos droši, neapdraudētu savu un citu dzīvības. Jāatzīst, ka visnopietnāk pret ugunsdrošības prasībām izturas tie, kuri cietuši no uguns postošā spēka.

Taču dūmeņi turpina degt, un varētu teikt, šādi ugunsdzēsēju izbraukumi ir nelietderīga līdzekļu tērēšana, bet, kā norāda VUGD pārstāve, nekad nevar zināt, kā šī skursteņa degšana izvēršas: “ Ja iedzīvotāji sauc palīgā, mēs braucam. Taču priecē, ka cilvēki sāk aizdomāties par šiem jautājumiem, tas bija labi jūtams, atklājot jauno VUGD depo Ērgļos. Tur iedzīvotāji teica – ja mēs paši visu izdarītu, parūpētos par savu mājokli, tā ugunsdrošību, ugunsdzēsējiem būtu krietni mazāk izbraukumu.”

VUGD atgādinot, ka no 2020.gada 1.janvāra visas dzīvojamās ēkas un dzīvokļi jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem detektoriem, aicina negaidīt šo datumu, bet ierīkot dūmu detektoru jau tagad. Tas var palīdzēt izvairīties no lielākas nelaimes, jo brīdinās par draudošajām briesmām. Īpaši svarīgi tas tādēļ, ka visbiežāk ugunsgrēki izceļas tieši naktīs, kad mājas iemītnieki guļ.