Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā ir notikušas. Pēc provizoriskiem rezultātiem ievēlēti astoņi deputāti- Valdis Dombrovskis , Sandra Kalniete (Jaunā Vienotība), Nils Ušakovs (Saskaņa), Andris Ameriks (Gods kalpot Rīgai/Saskaņa), Roberts Zīle, Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ījabs (Attīstībai/Par) un Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība). Viņi turpmāk pārstāvēs un aizstāvēs Latvijas intereses, sadarbojoties ar citu Eiropas Savienības (ES) valstu 743 deputātiem.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās ES valstīs bija tiesības piedalīties ap 426 miljoniem cilvēku. Latvijā – 1 411 955. No viņiem pie balsošanas urnām aizgāja 33,51 procents. Vairāk nekā iepriekšējās 2014.gadā, kad savu izvēli izdarīja 30,24% vēlētāju.

Vēlēšanu organizācija droši vien vēl tiks vērtēta, bet daudziem vēlētājiem tā noteikti paliks atmiņā.

Viss sākās ar ziņu, ka vēlētājiem izsūtīti paziņojumi par to, kad būs vēlēšanas un kur atrodas balsstiesīgā pilsoņa vēlēšanu iecirknis. Drīz vien ne tikai daži simti, pat tūkstoši pilsoņu vēstīja, ka paziņojumus nav saņēmuši. Tika solīts, ka gan jau tomēr būs pastkastē. Cik vēlētāju tā arī nesaņēma paziņojumus, visticamāk, neuzzinās. Vairāku iecirkņu vēlēšanu komisijas “Druvai” atzina, ka neesot dzirdēts, ka pagastā kāds būtu saņēmis paziņojumus. Protams, paziņojums nav dokuments, un īpaši laukos jau katrs zina, ja vien viņš šajā pagastā ir deklarēts – vēlēšanu iecirknis atrodas centrā. Paziņojumu daudzi uzskata kā valsts attieksmi pret vēlētāju – arī mani aicina, arī mana balss ir svarīga. Ja viens kaimiņš saņēma paziņojumu, otrs ne, vai viens sliktāks par otru – tā vērtēja pilsoņi. Vēl kāds saprata – ja nav paziņojuma, viņš uz vēlēšanām nedrīkst iet.
Vērtējot to, vai nesaņemtie paziņojumi par EP vēlēšanu iecirkni ietekmēja vēlētāju aktivitāti, Centrālās Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa jau pēc vēlēšanām norādījusi, ka, iespējams, tas pat radījis pozitīvus augļus, jo cilvēki vairāk uzzināja par EP vēlēšanu procesu. Ie­spējams, bet mieles paliek.

Arī situācija ar tiešsaistes datu apmaiņu, kas kādu laiku nedarbojās, K. Bērziņas ieskatā esot bijusi laba pieredze. Drabešu pagasta “Ausmās” novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Timer­manis atzīst, ka daudzus aizkaitinājis tas, ka sistēma nedarbojās. “Tika paziņots, ka piektdien datu apmaiņa nenotiks, bet tomēr notika. Ja cilvēks ir darbā, viņš taču neseko ziņām internetā. Vēlētāji stāstīja, ka braucot dzirdējuši, ka atkal var nobalsot ikvienā iecirknī. Sazināšanās ar vēlēšanu iecirkni, kurā vēlētājs reģistrēts, aizņēma no četrām līdz 15 minūtēm,” pastāsta M. Timermanis un piebilst, ka ģenerālmēģinājumā sistēma darbojās, pirmajā dienā bija dažu minūšu problēma, tad nākamajā apstājās. “Bet vai šī vienīgā datu sistēma, kur problēmas. EDS, kad vajadzēja iesniegt ienākumu deklarācijas, e-veselība, kad darba jauda liela, arī nestrādā. M Timermanis atzīst, ka ne visur iecirkņos komisijas nesekojušas līdzi CVK paziņojumiem. “Situācija strauji mainījās, visur cilvēks nesēž pie datora. Šis jauninājums prasa, ka vienam tas jādara,” vērtē M.Timermanis.

Pārgaujas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Ilgonis Vimba vērtē, ka datu apmaiņa tiešsaistē ir jauna sistēma, to uzlabos un viss būs kārtībā. “Ja piedāvā iespēju, cilvēki grib izmantot. Kad programma strādāja, viss notika ļoti ātri. Iespēju izmantoja lielākoties pašu pagastu vēlētāji, bija arī kāds rīdzinieks,” stāsta I.Vimba.

Iecirkņos Raunā, Taurenē, Dzērbenē vēlēšanu komisijas meklēja un atrada risinājumu. Cerot, ka varbūt tomēr sistēma darbosies, vēlētājus, kuri gribēja pārreģistrēt vēlēšanu iecirkni, lūdza atstāt telefona numuru. Kad datu apmaiņa atkal strādāja, viņiem tika dota ziņa. “Ja cilvēks nolēmis piedalīties vēlēšanās, viņam jādod šāda iespēja. Arī jāsaprot, ka tas bija eksperiments un izmēģinājumos mēdz būt kļūdas. Vēlētāji aizmirst, ka līdz 7.maijam katrs varēja pārreģistrēties uz citu iecirkni. Cik daudzi to izdarīja? Kāpēc to neizmantoja?” pārdomas izsaka Raunas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Linda Zūdiņa.

Dzērbenes pagasta vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs Valdis Grinbergs pastāsta, ka dzērbeniešiem bijis svarīgi piedalīties EP vēlēšanās. Kāda kundze nākusi trīs reizes, kamēr tomēr izdevies nobalsot. Iecirknī datu apmaiņu izmantojis 21 vēlētājs. “Ja šādas iespējas nebūtu, viņi nenobalsotu. Protams, nācās uzklausīt, ka cilvēki vīlušies. Diemžēl neko nevarējām pateikt – strādās sistēma vai ne. Piektdienas vakarā daudzi bija dzirdējuši, ka viss kārtībā, un nāca uz iecirkni. Pa­garinātajā darba laikā vēlētāji iecirknī bija,” pastāsta V.Grinbergs.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa skaidrojusi: “Tā droši vien ir vēsturiskā pieredze, ka Saeimas vēlēšanās varam balsot jebkurā iecirknī. Par to būtu jādomā jo īpaši tādēļ, ka arī Saeimas vēlēšanās mēs vairs nevarēsim reģistrēt vēlētājus ar spiedogu pasē, jo arvien vairāk vēlētājiem ir tikai ID kartes, kurās nevar izdarīt atzīmi. Tāpēc arī Saeimas vēlēšanās mums būs nepieciešams elektroniskais vēlētāju reģistrs vai arī vēlētāju saraksti. Šīs vēlēšanas apliecināja, ka iespēja balsot citā iecirknī ir reāla iedzīvotāju nepieciešamība.”

Katram, protams, savs iemesls, kāpēc iet vai neiet uz vēlēšanām. Taču stāsti par to, ka vēlētāji uz iecirkni gājuši vairākas reizes, lai tikai varētu izpildīt pilsoņa pienākumu, liecina, ka Latvijā ar pilsonisko apziņu viss kārtībā. Vē­lētāju aktivitātes procenti neapšaubāmi varēja būt augstāki. Šajās vēlēšanās, salīdzinot ar Saeimas un pašvaldību, vēlēšanu komisijām daudz mazāk bija izbraukumu pie vēlētājiem mājās. “Mums iecirknī “Ausmās” bija tikai četri iesniegumi, ka pilsoņi grib nobalsot mājās. Tik maz nekad nav bijis. Arī apjautājāmies tiem, kuri agrāk veda iesniegumus, vai tad nebalsos. Nevēloties. Cilvēkiem nav intereses. Ir aizvainojums par nesaņemtajiem paziņojumiem. Par to, ka būs un kad notiks EP vēlēšanas, taču informācija bija visur,” stāsta M. Timermanis un ar smaidu piebilst, ka pēc vēlēšanām diemžēl atkal būs jāklausās, ka nav ievēlēti īstie un citi pie tā vainīgi.

Dzērbenes pagastā mājās nobalsot vēlējās tikai deviņi pilsoņi, parasti ir krietni vairāk. “Dzirdēts, ka daudzi saka – nekas jau nemainīsies. Tas arī galvenais iemesls, kāpēc nenāk uz vēlēšanām. Cilvēki vīlušies. Arī neizprot, kas mūsu Saeimas un valdības, kas ES institūciju ziņā,” pārdomas izsaka Dzērbenes vēlēšanu iecirkņa sekretāre Iveta Balode un datorspeciālists Andris Laumanis, atgādinot, ka to, kas apkārt labs, ikdienā neredzam, esam pieraduši. Ilga Bradovska un Elga Murma Drabešos bija gribējušas novēlēt Cēsīs, neizdevās. Kundzes atbrauca uz “Ausmām” .“Nevar nenākt uz vēlēšanām, tas ir pienākums, kaut pēdējiem spēkiem jānāk,” teic Ilga un Elga.

Vēlēšanu komisijās “Druva” pārliecinājās, ka vēlēšanu diena bijusi mierīga, rimta. CVK priekšsēdētāja K. Bērziņa pieļauj – iespējams, ja nebūtu notikuši sistēmas traucējumi, vēlēšanās būtu piedalījies lielāks iedzīvotāju skaits. “Vismaz tie, kuri gribēja balsot, bet vēlēšanu dienā nevarēja aiziet uz savu iecirkni. Bet to izmērīt ar atpakaļejošu datumu vairs nevar,” teikusi K. Bērziņa.

Lai ir, ko skaitīt! Raiskuma pagasta vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Eva Meijere vēl pusstundu pirms iecirkņa slēgšanas cerēja, ka nobalsot atnāks 400 raiskumieši, atnāca 387.

FOTO: Marta Martinsone – Kaša

Jābūt precīziem. Stalbes pagasta vēlēšanu iecirkņa komisijas locekles Anita Bendika un Astra Kūlīte katru vēlētāju sagaida ar smaidu.

FOTO: Marta Martinsone – Kaša

Pašiem jāveido sava dzīve. Drabešnieks Uldis Pētersons kopā ar tēvu Laimoni tikko nobalsojuši par partiju, kurai uzticas.

FOTO: Marta Martinsone – Kaša

Pienākums jāpilda. Drabešniecēm Ilgai Bradovskai un Elgai Murmai piedalīšanās vēlēšanās nav apspriežama.

FOTO: Marta Martinsone – Kaša

Kā balsojām

Vēlētāju vairākums visos mūsu astoņos novados balsojis par “Jauno Vienotību” (JV), Na­cionālo apvienību “Visu Lat­vijai!”-“Tēvzemei un Brīvī­bai/ LNNK” (NA). Ir vairākas partijas, kuras gan pagastos, gan novados nav saņēmušas nevienu balsi.

Amatas novadā visvairāk balsu – 36,56% – nobalsojuši par JV, NA – 17,18%, bet “Attīstībai/Par” (AP) – 15,75% , ZZS – 11,19% .
Līvos par JV – 43,30%, AP – 17,13% , NA – 16,51%, ZZS – 5,61%. Drabešu “Ausmās”- JV – 28,28%, NA – 20,54%, ZZS – 15,15%. Ģikšos – par JV – 35,82% , ZZS – 18,41% , NA un AP – 14,93%. Nītaurē – JV 43,52% , AP – 17,10%, NA – 13,99%, ZZS – 9,33%, Latvijas Reģionu Apvienībai (LRA) – 6,74%. Skujenē JV – 32,32% , AP – 19,19%, NA – 16,16%, ZZS – 10,10%, LRA – 9,09% . Zaubē – JV – 36,27% , NA – 19,69%, AP – 15,03%, ZZS – 9,84% , LRA – 6,22%.

Cēsu novadā par JV nobalsojuši 37,68% balsstiesīgo pilsoņu, par NA – 19,52%, AP – 14,30% LRA – 6,36%, “Saskaņu “ – 5,32%.
Vēlēšanu iecirknī Pastariņa sākumskolā par JV savas balsis atdevuši – 37,25% vēlētāju, par NA – 20,12%, AP – 12,89% , “Saskaņu” – 6,71%, LRA – 6,62%. “CATA” par JV 37,36%, NA – 21,22%, AP – 13,95%, “Sa­skaņu”- 6,42% , LRA – 5,58%. 1.pamatskolā par JV – 33,30%, NA – 18,90%, AP – 15,34%, LRA – 7,67% , “Saskaņu”- 5,33%. Iecirknī Valsts ģimnāzijā par JV – 43,25% , NA – 18,52%, AP – 14,46%, LRA – 6,09%. 2.pamatskolā par JV – 41,02%, NA – 18,22%, AP – 14,42% , LRA – 5,50% . Vaivē par JV – 32,23%, NA – 18,94%, AP – 16,61% , ZZS – 7,31%, LRA – 6,64%, Jaunā Konservatīvā partija – 5,32%.

Jaunpiebalgas novadā par JV nobalsojuši 36,96% vēlētāju, par NA – 17,64%, AP – 15,38% , ZZS – 9,76% , LRA – 8,63% , JKP – 5,07% .
Jaunpiebalgā 37,16% saņēma JV, NA – 18,02% , AP – 17,57% , ZZS – 8,78% , LRA – 6,76%, JKP – 5,63%. Zosēnos JV ieguva 35,96% , LRA – 17,98% , NA – 15,73%, ZZS – 14,61%.

Līgatnes novadā par JV savas balsis atdevuši 33,47% , NA – 23,41%, AP – 14,94%, JKP – 6,36%, LRA – 5,93%, ZZS – 5,19% .
Iecirknī Līgatnes pilsētā par JV nobalsojuši 35,87%, NA – 23,40%, AP – 13,68%, LRA – 7,90%, JKP – 6,08%, ZZS – 5,78%, savukārt Augšlīgatnē – par JV – 32,20% , NA – 23,41% , AP – 15,61% , JKP – 6,50% .

Pārgaujas novadā par JV nobalsojuši 38,21%, NA – 21,75%, AP – 10,67%, ZZS – 7,93% , JKP – 5,08%.
Raiskumā par JV – 42,89% , NA – 18,86% , AP – 9,82%, JKP – 6,72%, LRA – 6,20%, ZZS – 5,68%. Stalbē par JV savas balsis atdevuši 32,97%, par NA – 27,17%, par AP – 12,68% , ZZS – 9,06%, par LRA – 7,61%. Straupē JV atbalstījuši 37,07% vēlētāju, par NA – 20,56% , LRA – 10,59% , AP – 9,97% , ZZS – 9,66%.

Priekuļu novadā 32,00% nobalsojuši par JV, 18,88% par NA, 15,85% par AP, 15,85% par ZZS, 7,19% par “Saskaņu”, 6,26% par LRA.
Liepā 27,24% savas balsis atdevuši par JV, 19,26% par “Saskaņu”, 14,40% par NA, 13,04% par AP, ZZS – 5,64% , par JKP – 5,45% . Mārsnēnos vislielāko uzticību nopelnījusi NA – 27,46%, JV 26,76% balsu, AP – 14,08% , ZZS – 11,97% , LRA – 8,45% . Priekuļos par JV 34,80% balsu, par NA 19,96%, AP – 16,82% , LRA – 6,58% , ZZS – 6,48%. Jāņmuižā JV 34,95% balsu, NA – 19,38% , AP – 17,30% , ZZS – 7,96%, LRA – 5,88% Veselavā 29,58% vēlētāju balsojuši par JV, 18,31% par NA un AP, 8,45% par ZZS un LRA, 5,63% par JKP.

Raunas novadā 35,93% balsojuši par JV, 20,33% par NA, 12,64% par AP, 8,24% par LRA, 7,47% par ZZS.
Raunas pagastā par JV nobalsojuši 34,05% vēlētāju, 20,69% par NA, 13,36% par AP, 9,63% par LRA, 6,90% par ZZS. Drustos JV 42,06% balsu, NA – 19,16%, AP – 10,28%, ZZS – 9,35%, JKP – 6,54% 8,15% – LRA.

Vecpiebalgas novadā arī visvairāk balsu JV – 34,72% ,20,11% – NA, 14,17% – AP, ZZS – 8,33%.
Dzērbenē pa JV nobalsojuši 31,67%, par NA -19,46%, par AP – 14,48% , ZZS un LRA – 9,05%. Inešos 41,06% balsis atdevuši par JV, 21,26% par NA, 15,94% par AP, 5,31% par ZZS. Kaivē JV ieguvusi 35,42% vēlētāju atbalstu, NA – 17,71%, ZZS – 12,50%, LRA – 11,46%, “Progresīvie”- 7,29%, AP – 6,25%. Taurenē JV 42,01% balsu, NA – 18,26%, AP – 13,24%, ZZS – 9,13%, bet LRA – 7,76%. Vecpiebalgā JV ieguvusi 28,76% atbalstu, NA – 21,50%, AP – 15,54%, LRA – 8,81% , ZZS – 8,03% , JKP – 5,70%, “Saskaņa” – 5,44%.

Vēlēšanu dienā satiktie cilvēki runāja par nākotni, arī vērtēja, kas gadu gaitā Latvijā nav izdevies, ko vajadzēja labot, darīt citādi. Un, protams, par Latviju Eiropas Savienībā. Šodien tiešām neiespējami iedomāties, ka mēs varētu nebūt ES. Tas ir pašsaprotami, tāpat kā ieguvumi.

Anda Valtere Veselavas pagasta Bērzkrogā tirgo puķes. Novēlēt līdz vakaram noteikti pagūs, līdz muižai, kur iecirknis, nav tālu. Piedalīties vēlēšanās – tas ir pienākums. Arī meita, kura dzīvo un strādā Rīgā, vairākkārt atgādinājusi, ka noteikti jāiet balsot. Anda atklāj, ka neviens pircējs par vēlēšanām gan nav bildis ne vārda. “Ja godīgi, esmu vīlusies deputātos un valdībā. Neko no viņiem arī negaidu. Nodokļu sistēma Latvijā ir neizprotama. Vilšanās un solījumi, vēl krimināllietas, kas nebeidzas, OIK. Žēl, ka galvenais ir tikt deputātos, nevis kaut ko darīt. No daudziem nācies dzirdēt, ka neies vēlēt,” pārdomās dalās veselaviete.

Drabešnieks Uldis Pētersons uz iecirkni Līvos atbraucis kopā ar tēvu un māti. “Ja pats nedomāsi, kā nopelnīt, nekā nebūs. Valstij jādomā, lai jaunie neaizbrauc. Nav jau par naudu cilvēki jāsauc atpakaļ. Ja redzēs, ka Latvijā var nopelnīt, ir, kur dzīvot, emigranti atgriezīsies. Cerības, ka dzīve būs labāka, jau vienmēr ir. Tikai katram pašam arī ātrāk jākustas,” saka U.Pētersons.

Vaives pagasta Rīdzenē “Druva” satiek Rasmu un Pāvelu Petrovus, viņi saimnieko mazdārziņā. “Vēl laiks, lai aizbrauktu uz iecirkni,” nosaka Rasma un steidz izravēt puķu dobi. Pāvels nav Latvijas, bet Lietuvas pilsonis. Rasma stāsta: “EDS saņēmu paziņojumu par vēlēšanām. Par šīm vēlēšanām cilvēki savā starpā maz runāja.” Viņa pastāsta, ka garāmejot trāpījusies aģitācijas pasākumā, kur solists Uldis Leiškalns dziedājis un aicinājis balsot, dalījis lapiņas. “ Skaisti dziedāja, bet ne jau tāpēc par viņu balsos. Esam pieraduši, ka piedalāmies vēlēšanās, bet nekas nemainās. Gribētos, lai valdība, Saeima vairāk domātu par cilvēkiem. Politika ir tik sarežģīta, neko nesaprotam, un mums arī neizskaidro,” pārdomas izsaka Ras­ma.

Jāstrādā! Rasma un Pāvels Petrovi pārliecināti, ka katram jāstrādā un tikai ar darbu var veidot labāku dzīvi.

FOTO: Marta Martinsone – Kaša

Pāvels vēlēšanās nevar piedalīties. Viņam savs viedoklis: “Strādāt vajag. Lietuviešiem nav ne hokeja, ne citu komandu, viņi vairāk strādā. Latvijā tik daudz svētku, ka nav laika strādāt. Cik Latvijā lietuviešu veikalu? Visi iepērkas, un lietuvieši pelna. Cilvēki brauc, kur var nopelnīt. Eiropa neko nedos, pašiem jāpelna.”

Rasma un Pāvels atminas, ka kādreiz apkārt Rīdzenei bija mazdārziņi, katrs sev kaut ko audzēja. “Cilvēki strādāja, tagad vakaros skatās televizoru, bet apkārt viss aizaug. Sakām, ka naudas nav. Kur tad tā radīsies? Kokos jau neizaugs. Abi strādājam, algas ir, bet bez dārziņa nevar. Tas mūsu prieks, sakopta vieta,” stāsta Pāvels un piebilst, ka diemžēl deputātus gan Saeimā, gan Eiropā interesē alga un dažādi labumi, ne darbs. Pāvels pastāsta anekdoti: “Kādā valstī deputāti negājuši uz sēdēm. Domāts, kā panākt, lai visi deputāti būtu darbā. Viss vienkārši – jāpaziņo, ka lems par deputātu algas palielināšanu. Uzreiz visi bijuši klāt.”

Ejot vēlēšanu iecirknī Dzērbenē, Laima Liede saka: “Varbūt būs lielākas iespējas ekonomikas attīstībai, lielāks atbalsts lauksaimniekiem. Jāsalabo ceļi. Jādomā, kā mazos uzņēmējus, kuri laukos vēl turas, nepazaudēt. Lai lielāku biznesu izveidotu, vajag lielāku starta kapitālu, lai tad valdība meklē, kā palīdzēt, lai izmanto ES iespējas. Protams, arī pašiem vairāk jādara.”

Tas nekas, ka pēcpusdiena dzestra, Andželika Romane kopā ar meitu Montu Maļinovsku un mazdēliem izgājusi pastaigā pa Dzērbeni. Andželika dzīvo Dzērbenē, bet deklarēta Nītaurē. Monta dzīvo Skujenē, viņa ciemojas pie mammas.

Neinteresē. Monta Maļinovska un Andželika Romane deklarētas citā pagastā un nepiedalījās EP vēlēšanās.

FOTO: Marta Martinsone – Kaša

“Par Eiropu nedomājam. Vai tad tie mūsu deputāti kaut ko var panākt? Tikai ar vārdiem. Nevaru sūdzēties, man darbs ir, izkopju mežus. Meitai ir divi dēli, būs trešais bērns. Ja jau var izaudzināt, tad nav, par ko sūdzēties,” saka Andželika. Abas atzīst, ka par vēlēšanām arī nedomājot, jo Dzērbenē vairs nobalsot nevar.

Monta savulaik strādājusi viesmīlības jomā, ģimene izveidota Skujenē. “Vislabāk audzinātu bērnus. Gribētos apkalpojošā sfērā labi atalgotu darbu, bet te to neatrast. Ar cilvēkiem esmu strādājusi, patīk. Māku latviešu, angļu un krievu valodu sarunu līmenī,” pastāsta Monta, un viņai lielākā laime, ka dēliem Edgaram Vilnim un Nilam Kristam viss kārtībā.

Cēsnieks Andris Putniņš un rīdziniece Marina Sokolova vēlēšanu dienā iepazina Vecpiebalgas novada pilis, meklējot piemērotāko kāzu svinībām. Andris saka: “Vakarā Cēsīs nobalsošu. Gribēja to izdarīt Rīgā. Ceturtdien bija ziņa, ka sistēma nestrādā. Piektdien darbā, protams, nevarēju sekot līdzi ziņām, vēlāk uzzināju, ka pēcpusdienā varēja novēlēt arī iecirknī, kurā neesi reģistrēts,” pastāsta Andris, bet Marina nobalsojusi Rīgā, jo tur viņas vēlēšanu iecirknis. “Paziņojumu nesaņēmu, zvanīju, noskaidroju, kur ir mans iecirknis, jo atrašanās vietas mainās, nav kā pagastā, kur tas vienmēr vienā vietā. Žēl, ka ar vēlēšanām tā sanācis, daudzi paziņas arī ir vīlušies,” saka Marina.

Visa dzīve priekšā. Cēsnieks Andris Putniņš un rīdziniece Marina Sokolova ne tikai nobalsoja vēlēšanās, bet todien arī izraudzījās vietu savām kāzām.

FOTO: Marta Martinsone – Kaša

Jautāti, kā būtu, ja mēs nebūtu ES, Marina un Andris neapmulst. “Esmu zinātniece – pētniece un nevaru iedomāties, ka visu to daudzo iespēju, kuras dod Eiropas Savienība, mums nebūtu. Sākot jau ar finansējumu,” saka Marina, bet Andris papildina: “ Viegli ceļot. Dzīvoju netālu no lidostas, pēc divām stundām jau varu bez barjerām būt Eiropas vidū. Fondu līdzekļus, ko saņemam ceļu būvei, arī ēku atjaunošanai, infra­struktūrai, ikdienā nenovērtējam. Ir neiespējami vērtēt, kā būtu, ja mēs nebūtu ES. Atbildēšu, kā teica kāds rakstnieks – neesmu pietiekami inteliģents šajā jautājumā, lai varētu pienācīgi spriest.”

Alvis Ābols strādājis ārzemēs, tagad ir darbs Rīgā, sestdienā atbraucis pie vecākiem Raiskuma pagasta Strīķos. “Ar draugiem runājām – vienaldzība noved pie tā, ka ievēl tos, kurus negribam. Vismaz aizejam novēlēt par tiem, kurus gribam. Un piedalīties vēlēšanās tomēr ir pilsoņa pienākums. Vienotību, savstarpējo atbalstu, saskaņu un mieru – to gaidu no ES.

Ja mēs nebūtu ES, mums nebūtu to Eiropas ērtību, kas ir šodien. Nevarētu brīvi pārvietoties Eiropā, kā to esmu darījis. Būtu, kā doties uz Krieviju vai Ameriku, to jau cilvēki neiedomājas.

Ne jau citviet Eiropā ir tik labi, kā stāsta un runā, daudzās valstīs iedzīvotājiem arī nepatīk valdības, nodokļi nav mazi. Nesen biju Francijā. Tur cilvēki tiešām ir ļoti aktīvi – streiko, aizstāv savas tiesības, lai parādītu, ka ir pret kādu lēmumu. Kā jauns cilvēks no malas redzu, ka ir liels haoss, bet to, ko stāsta un kā ir realitātē, mēs nezinām. Pat īsti to, kas notiek kaimiņvalstīs, tepat Igaunijā, Lietuvā. Jāpaskatās plašāk, tad arī var saskatīt gan iespējas, gan to, ko esam ieguvuši,” pārdomās dalās A.Ābols.

Latvija ir viena no 28 ES valstīm. Arī mūsu deputāti ir starp Eiropas nākotnes lēmējiem, un Eiropas nākotne ir arī Latvijas nākotne.