Pieredzējuši grāmatu tirgotāji spēj precīzi prognozēt pat datumu, kurā sāksies Ziemassvētku dāvanu pirkšanas karstākais laiks. Grāmatnīcas “Globuss Cēsis” pārdevēja Liene Skrastiņa pārliecinoši saka: “Tas ir 10. decembris!” un piebilst: “Pienāk pēcpusdiena, un pircēji nāk, un tā līdz pašam 24. decembrim, kad arī vēl tiek pirktas grāmatas dāvanām. “

Arī grāmatnīcas “Zvaigzne ABC” direktore Saiva Kalniņa skaidri zinājusi, ka pagājušajā nedēļā gaidāms pircēju pieplūdums, kas turpināsies divas nedēļas, un tieši to arī liecina grāmatu, kartīšu un kalendāru pārdošanas dati. Ziemassvētkos dāvināt grāmatu, to piemeklējot attiecīgā cilvēka lasīšanas interesēm, tā joprojām ir nemainīga tradīcija. Grāmata sievietei, kura ir skolotāja un sasniegusi 60 gadu vecumu, grāmata vīrietim, kurš interesējas par politisko detektīvu, grāmata bērnam, kurš tikko iemācījies lasīt.

Darbinieki uzsver, ka šoziem daudziem dāvanā tiks latviešu autoru rakstītais – stāsti par pašiem latviešiem. Cēsīs sevišķi tiek pirkts Līgas Blauas vēstījums par aktieri Uldi Dumpi grāmatā “Zemgalietis”, Noras Ikstenas romāns “Mātes piens”, Daigas Mazvērsītes stāstījums par komponistu Uldi Stabulnieku “Tik un tā”, Guntara Rača dzejoļu grāmata kopā ar mūzikas disku “Laikam laika nav”, Elitas Veidemanes vēstījums par rokmūziķi Aivaru Brīzi “Dzelzgriezējs un dūja”.

Grāmatveikalā “Globuss Cēsis” vakar iegriezās cēsniece Māra Baķe, lai painteresētos, vai grāmatnīca jau saņēmusi preses reklamēto jaunāko grāmatu par lidotāju Herbertu Cukuru, kuru sarakstījis Armands Puče. Pārdevēja Liene Skrastiņa atzīst, ka jaunākās latviskās grāmatas, arī bērniem domātās, decembrī jau krietni izpirktas, jo cilvēki tās gatavojas sūtīt kā svētku sveicienu radiniekiem uz ārzemēm. “Pircēji mums saka, ka grāmatas arī būs tās, kas neļaus ne lieliem, ne veciem ārzemēs aizmirst latviešu valodu,” par notikušajām sarunām veikalā pastāsta L. Skrastiņa.

Grāmatas mūslaikos nav lētas, un daļa nemaz tā nevar atļauties šādas dāvanas vairumā pirkt. Kuriem naudiņas vairāk, tie to grāmatnīcā neskaita, visu, ko uzskata par vērtīgu vai ko pārdevēji iesaka, to arī paņem. “Ziemassvētku gaidīšanas laiks uz grāmatnīcu atved arī tādus cilvēkus, kuri to apmeklē retu reizi. No lielā grāmatu piedāvājuma cilvēks apjūk. Parasti talkā nāk pārdevējas, un to ieteikumos ieklausās,” tādi ir Saivas Kalniņas novērojumi. “Pircēji reizēm ir interesanti – atnāk, zinādami, ko viņiem vajag, bet piedāvāto grāmatu ar attiecīgu saturu tomēr neizvēlas. Bieži vien pieaugušie vaicā mums, ko patiktu lasīt jaunietim. Mūsu piedāvājumā ir arī atklātnītes ar Ziemassvētku skatiem, kurās ielikt dāvināšanai paredzēto naudiņu, bet mēs redzam, ka tās nepērk, jo uz Ziemassvētkiem dāvina kaut ko konkrētu. Bērniem tās ir spēles, puzles, bet reizēm vecāki vai vecvecāki tomēr nolēmuši dāvināt grāmatu, lai gan bērns vairāk grib sēdēt pie datora, nevis grāmatas. Tāpēc tiek pirktas grāmatas ar lielākiem burtiem, īsākiem stāstiem. Pusaudžiem dāvina literatūru par izdzīvošanas mākslu ar padomiem. Meitenēm dāvanā pērk rokdarbu grāmatas, jo ģimenes jau vēlas rosināt čaklo rociņu veidošanos. “

Pieredze no iepriekšējām ziemām grāmatu pārdevējām liek runāt arī par neveiksmīgi izraudzītām grāmatām dāvanai. Vidējā un vecākā paaudze joprojām jūsmo par Margaritas Stārastes zīmētajām un rakstītajām pasakām, bet daļai no tagadējiem bērniem tās ir diezgan vienaldzīgas, lai kā pieaugušie jūsmotu. Klausos grāmatnīcā, kā vecmāmiņa cenšas bērnam stāstīt par Stārastes veikumu, bet pievērst mazbērna uzmanību neizdodas. Bērns meklē grāmatas, kas saistās ar šodienas multfilmu varoņiem, un tie ir citi.