Ziņas

Sabiedrība

Daudzi vēlas apgūt senos amatus

Vērtīgi uzzināt. Āraišnieces Ingrīda Jasinska (no kreisās) un Maiga Majore Miķeļdienas pasākumā Drabešu muižas šķūnī pārrunā ne tikai todien svarīgāko, bet arī, ko varētu darīt Amatu mājā ziemas vakaros.Foto: Sarmīte Feldmane

Līdz ar rudeni un garākiem vakariem ne viens vien meklē kādu nodarbošanos, lai aizpildītu laiku un reizē arī apgūtu ko jaunu. Kursi, praktisku amatu apguve kļūst aizvien iecienītāka dažādu paaudžu vidū. Piekto darbības sezonu sākusi Drabešu Amatu māja. Interese par to, ko te var iemācīties, katru gadu palielinās. Amatu māja sāka darboties nelielā istabiņā muižas ēkā, šoruden tās rīcībā jau ir trīs telpas muižā un trīs internātskolā.

“Jaunajās telpās būs mūzikas instrumentu darbnīca un aušana. Mums ir desmit stelles, vairākas stāv nesaliktas, jo jau tā strādājām ļoti draudzīgi, bet vēl kādu stūrīti izbrīvēt vienkārši nebija iespējams,” stāsta Drabešu Amatas mājas vadītāja Inese Roze un piebilst, ka aušanas telpās tagad varēs rīkot lekcijas, teorētiskas nodarbības. Plānā jau ir par folkloru un reiki.

Par to, ka interese pašam kaut ko iemācīties palielinās, nebrīnās kokļu meistars Andris Roze, viņš to skaidro ar krīzes mācību. Tas nekas, ka krīze it kā pagājusi, bet cilvēku atmiņā tā ir saglabājusies. “Cilvēkiem gribas apgūt kaut ko pamatīgu, kaut ko, ko viņi var darīt ar savām rokām,” domās dalās Andris un piebilst, ka šī vēlēšanās nebūt nav domas par rītdienu, jo par to mēs galvu lauzām vismazāk.

Amatu mājā sievas un meitas labprāt mācās aust. Sezonas atklāšanas reizē 11 bija sarīkojušas izstādi, vairākas vēl neuzdrošinājās. Drabešu pagasta “Dzērvju” saimniece Dzintra Kokina Amatu mājā sāka aust pērnruden. “Pēc Miķeļdienas pasākuma sev pateicu – iešu un audīšu. Tā arī izdarīju, nācu, lai iemācītos un vēl īstenotu lielāku mērķi – darināt sev tautastērpu. Sāku ar lupatu deķi, tad noaudu Zaubes novada svārkus, jo ļoti patīk to krāsa, tad izšuvu un sašuvu lina kreklu, tad goda kreklu, sievas cepuri. Tagad stellēs ir sievu lakats. Tas nemaz nav daudz,” pastāsta āraišniece un uzsver, ka galvenais ir vēlēšanās. Viņas tautastērps bija apskatāms izstādē.

Inese Jansone māca šūt lelles, arī filcēšanu un ādas apstrādi. Mācekļu netrūks. “Cilvēkiem patīk kaut ko izgatavot sev, tas būs kas tāds, kāda nav nevienam,” saka Inese.

Amatas amatu mājā piedāvājums ir plašs – aušanas, ādas apstrādes studijas, filcēšanas, keramikas pulciņš, adītāju klubiņš, mūzikas instrumentu darbnīca, kokles spēles klase, Zaļās svētdienas nodarbības, kurās ne tikai var uzzināt par to, ko un kā garšīgi un veselīgi pagatavot, bet arī par veselību un dabu. Šosezon būs arī tekstilmozaīkas nodarbības, Dita Ziemele no Liepas mācīs, kā no auduma gabaliņiem šūt gleznas, paklājus un daudz ko interesantu.

“Mums ir grūti izplatīt informāciju par to, kas notiek Drabešu Amatu mājā, jo apkārt ir robežas. Bet cilvēki uzzina. Ja pirmajos gados vietējie bija kautrīgi, tagad labprāt iesaistās, par to īpašs prieks,” domās dalās Inese Roze.

Līgatnes Amatu mājā arī jau valda rosība. Vadītāja Daina Klints atzīst, ka aizvien ir līgatnieši, kuri vēlas kaut ko jaunu iemācīties. “Ir prieks, ka cilvēki ir aktīvi, izdomā, ko gribētu mācīties un arī mācās,” saka Daina un paslavē adīšanas klubiņa dalībnieces, kuras Diānas Gustapas vadībā apgūst aizvien jaunas dažādu rokdarbu tehnikas. Aktīvas ir “Māmiņu kluba” dalībnieces, kuras cita citai labprāt parāda, ko prot, un pamāca. Gleznotāju studija tikusi pie jaunām, gaišām telpām Augšlīgatnē, līdz šim viņi tikās pilsētā. “Augšlīgatnes interešu centrā vēl telpas jāiekārto, bet tur vietas pietiks gan pieaugušajiem, gan bērniem, kuriem te tāpat kā pilsētā būs dažādas nodarbības,” atgādina Daina Klints. Arī par aušanu šoruden interesējušās vairākas līgatnietes. Tautas lietišķās mākslas studijai “Līgatne” nākamgad 50 gadu jubileja. Sākts strādāt, lai izveidotu izstādi “No nederīga par derīgu”.
“Ziemā cilvēkiem ir vairāk laika, Amatu mājā katrs var ko jaunu apgūt,” atgādina Daina un pastāsta par kādu līgatnieti, kurš dzīvo netālu no Amatu mājas, bet tajā pirmoreiz ienācis, kad ekskursijā atvedis radinieku. Bijis izbrīnīts, ko tikai sievas nemāk un nedara.