Ziņas

Redzeslokā

Daudzcīņas, kanikross, frisbijs – kopā ar saviem mīluļiem

Saprotas. Friga, Barra un Tors vienmēr ir gatavi pavadīt saimnieci Ivetu Langi aktīvās nodarbēs. Foto: no albuma

Cēsniece Iveta Lange ir friziere, bet brīvo laiku velta ne tikai ģimenei, arī trim četrkājainajiem mājas mīluļiem.

Viņa atzīst, ka mīlestība pret dzīvniekiem un rūpes par tiem ir bijušas jau bērnībā. Aktivitātes ar suņiem izmēģinātas dažādas, tagad iecienīti kanikrosa treniņi svaigā gaisā.

Iveta “Druvai” atklāj: “Kopš bēr­nī­bas izjūtu atbildību pret dzīv­­­­­­n­iekiem. Pusaudžu vecumā man bija vācu aitu suns Grejs, vedu viņu uz suņu skolu. Pēc Greja man ilgu laiku cita ķepaiņa nebija. Dzīve iegrozījās tā, ka nebija iespējas turēt suni. Taču, gadiem ejot, apstākļi sakārtojās un nospriedām, ka tas laiks ir pienācis. Tā pirms pieciem gadiem mūsu ģimenē ienāca suns Tors. Vedām uz suņu skolu un pamazām sākām iepazīt suņu sporta pasaules piedāvātās aktivitātes, kurās saimnieks var darboties kopā ar dzīvnieku. Sākās tas nevis ar skriešanu, bet ar citiem suņu sporta veidiem, piemēram, nacionālās suņu daudzcīņas sacensības, kurās notiek suņu paklausības un precizitātes pārbaude, šķēršļu pārvarēšana. Šobrīd esam “iekrituši” kopīgā skrējienā ar suni – kanikrosā.”

Iveta teic, ka kopīgu skriešanu ar suni iepazinusi Latvijas Robež­sardzes koledžas rīkotajās sacensībās, kurās izveidota sarežģīta trase ar popularitāti guvušā Stipro skrējiena cienīgiem šķēršļiem. Pēcāk viņa uzzinājusi arī par biatlonu ar suni. Iveta iemīļojusi gan skriešanu, gan riteņbraukšanu un pirms tam piedalījusies dažādās skriešanas sacensībās. Arvien iepazīstot suņu sporta pasauli, atklājies, ka pastāv iespēja visas minētās klasiskās aktivitātes veikt kopā ar savu mīluli, un tas viņai ļoti iepaticies.

“Ja apzinies no paša sākuma, kādam nolūkam ņem suni, tad kopīgi skriet iemācīt četrkājaino draugu ir viegli. Kanikrosa treniņi un sacensības socializē ne tikai cilvēkus, arī suņus. Tajos suņi tiek radināti pie citu sugasbrāļu sabiedrības, saimnieki tiem māca neaizskart citus suņus, lai dzīvnieki nesakaujas, kas īpaši svarīgi ir sacensībās, ja jāapdzen citu sacīkšu dalībnieki. Tomēr arī suņiem ir temperaments, un ir tādi, kuri kašķējas ar jebkuru citu suni, dažs tikai ar atsevišķiem indivīdiem, un pārmācīt tādus ir šķietami neiespējami,” stāsta Iveta.

Uz jautājumu, kāds aprīkojums nepieciešams kanikrosa treniņam ar suni, Iveta atbild: “Cilvēkam galvenais ir skriešanai piemērots apģērbs un ērti apavi, jo jāskrien pa meža takām un ceļiem. Sunim nepieciešami polsterēti iemaukti, lainers, ar ko sasaistīties ar suni, un josta cilvēkam ap vidukli.”

Par to, kā nonākusi pie kopīgiem skrējieniem ar suni un kāpēc izvēlēta tieši šāda brīvā laika aktivitāte, Iveta stāsta: “Tā ir kopīga adrenalīna deva. Palīgs ir mans četr­kājainais draugs. Kad piedalāmies sacensībās, ir svarīgi, ka abi jūtam viens otru un skrienam kopā. Man suņi ir ļoti tuvi un nozīmīgi, tāpēc pēc iespējas vairāk cenšos laiku pavadīt kopā. Ja man nebūtu suņu, diezin vai es skrietu.”
“No augusta mēs, biedrība “KARRO”, reizi nedēļā organizējam kopīgus skriešanas treniņus ar suni no Cēsīm uz Ērgļu klinšu pusi. Aicināts ir ikviens saimnieks ar savu mīluli. Priecājos par cilvēkiem, kuri uzdrošinās pamēģināt. Reiz uz treniņu bija atnākusi sieviete, kura kopā ar savu suni ko tādu darīja pirmo reizi. Otrajā tikšanās reizē bija patīkami redzēt dzīvnieka priecīgās acis, tas zināja, ko sagaidīs. Mēs kopā mācāmies, jauki un aktīvi pavadām brīvo laiku dabā,” smaidot stāsta Iveta.

Suns mūsdienās vairs nav tikai sargsuns, kurš sēž pie ķēdes. Ja skriešana nepatīk, ir ļoti daudz citu sporta veidu, kurus var darīt kopā ar savu četrkājaino draugu, piemēram, baikdžorings – braukšana ar velosipēdu kopā ar suni. Iveta stāsta: “Nesen esmu iegādājusies tautā par skūteri saukto bezpedāļu velosipēdu, pie tā sunim ir īpaša loma. Arī ar to sacensībās ir iekļauta disciplīna. Viens no maniem suņiem Barra izrādījusi interesi par frisbiju. Būtībā kopā ar četrkājaino draugu var darīt ļoti daudz ko, katrs saimnieks var atrast sev ko piemērotu.

Kā jau iepriekš minēts, Ivetai ģimenē ir trīs četrkājainie mīluļi. No dzīvnieku patversmēm mājas pie Ivetas ir atradušas divas kucītes. “Aicinu cilvēkus pirms dzīvnieka iegādāšanās rūpīgi izsvērt tā nepieciešamību, jo skumji skatīties, kā patversmes piepildās ar dzīvniekiem. Suns, kaķis nav rotaļlieta, kuru var izmest. Aicinu cilvēkus būt atbildīgākiem, jo arī dzīvniekiem ir jūtas.”
Iveta stāsta, ka viņas aizraušanos atbalsta arī ģimene: “Esmu pateicīga vīram par atbalstu un priecājos, ka vecākais dēls ar savu draudzeni arī iesaistās aktivitātēs kopā ar suņiem. Tas ir visas ģimenes kopā būšanas laiks. Arī “KARRO” biedrības cilvēkiem esmu pateicīga, jo bez komandas viena nespētu neko izdarīt.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *