Ziņas

Sabiedrība

Dārzu pērles ir tepat

Riekstiņu dārzā Raunā. Saimnieki Lāsma un Uldis Riekstiņi pa savu dārzu izvadā smiltenietes Ilonu Burovu un Ingrīdu Apsīti.Foto: Sarmīte Feldmane

Brīvdienās dārzu kopēji un skaistu dārzu cienītāji Vidzemē varēja apskatīt vairākus parkus, daiļdārzus, kolekciju, vēsturiskos dārzus un stādaudzētavas Rūjienā, Lēdurgā, Kalsnavā, Tūjā, Salaspilī, Turaidā, bet šaipusē Raunā, Kārļos un Raiskumā. Durvis vēra dārzu saimnieki Latvijā, kuri iesaistījušies Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Dārza pērles” .

“Igaunijā dārzu tūrisms ir populārs. Latvijā ir daudz skaistu dārzu, bet ekskursanti brauc uz Kalsnavu, botānisko dārzu Salas­pilī, Lēdurgas dendroparku, apskata muižu parkus. Tie, kam ir kolekcijas, varbūt rīko kādus svētkus un tad aicina. Mums nav tūrisma maršrutu, kuros varētu iepazīt skaistus dārzus,” stāsta Vidzemes Tūrisma asociācijas projekta “Dārza pērles” sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Plaude un piebilst, ka Igaunijā dārzu tūrisma maršrutos var apskatīt ļoti dažādus dārzus.

Aizvadītās nedēļas nogalē dārzu saimnieki rīkoja Atvērtās durvis, bet pirms nedēļas viesus uzņēma igauņi. Raunas zemnieku saimniecības “Kaliņi” saimniece Lāsma Riekstiņa gan pabija Pērnavā Lepiku – Mardi kolekcijas dārzā, gan aicināja interesentus savā dārzā. “Igaunijā regulāri rīko dažādus dārzu svētkus, kad uzņem ciemiņus. Ir tūrisma maršruti, kuros var apmeklēt vairākus dārzus. Igauņu dārzi ir citādi. Tajos ir citi augi. Arī stādījumi atšķirīgi. Mēs pie igauņiem braucam retāk, viņi pie mums biežāk, jo pie mums stādi ir lētāki,” pastāsta L. Riekstiņa.

Lepiku – Mardi kolekciju dārza saimniece Vīvi Lepika, kuras trīs hektāru plašajā dārzā ir ap seši tūkstoši dažādu augu, pabija Raunā un atzina, ka ir interesanti salīdzināt, kas aug dārzos Latvijā, kas Igaunijā. Vivī Lāsmas dārzā ieraudzīja daudzgadīgu kaktusu un, nemeklējot cimdus, nelielu stādu izcēla no zemes.

Riekstiņu dārzā Atvērtās durvis izmantoja ne viens vien igaunis, brauca arī daudzi no kaimiņu novadiem. Katram bija savas intereses, jautājumi, ko gribējās noskaidrot. Puķu mīļotājas Ilona Burova un Ingrīda Apsīte no Smiltenes pastāstīja, ka izmanto katru iespēju, lai redzētu ko jaunu. “Uz Puķu draugu saietu Raunā bijām. Svētdien brauksim uz “Jaunrūjām” pie Rukšāniem . Pavasarī tur bijām uz peoniju svētkiem. Esmu bijusi arī Holandē. Vidzemē ir tik daudz skaista,” pārdomās dalījās Ingrīda Apsīte.
Kur kādreiz bija mazdārziņi, Riekstiņu ģimene iekopusi plašu teritoriju. Saimnieks Uldis Riekstiņš lēš, ka dobju garums varētu būt līdz pat 300 metriem. “Te viss veidots bez dizaina, šķiet, ka vajag tā, un darām. Un, ja pašiem patīk, viss kārtībā,” vadājot pa dārzu, stāsta Uldis. Apmeklētāji interesējās, kā izaudzēt tik lielu eņģeļtauri, un Lāsma dalījās pieredzē: “ Eņģeļtaurēm uz ziemu nedaudz apgriež saknes, liek podos, tur vēsā istabā. Nedrīkst nest mitrā pagrabā, tādā, piemēram, fuksijas labi ziemo. Katram jāmēģina pašam. Varu teikt – es daru tā. Bet katrā vietā ir kādas nianses, blakusapstākļi.”

“Dārzs jau veidojas visu laiku. Dobes bija uz pusi šaurākas, bet gribas aizvien kaut ko iestādīt, pārstādīt, “bilda Uldis un atzina: “Jo vairāk kaut ko sastāda, jo mazāk vietas nezālēm.”

Svētdien “Jaunrūjās” bija Flokšu svētki. Muzicēja Ieva un Aivars Lapšāni, Haralds Sīmanis, smaržoja flokši un valdīja nesteidzīga gaisotne. “Man daudzi jautāja – vai tad flokši ir dārza pērles. Bet kāpēc gan ne? Bija atbraukušas flokšu audzētājas no Inciema un Siguldas, spriedām, ka par flokšiem vairāk jārunā, jārada jaunas šķirnes,” pastāstīja Guna Rukšāne un uzsvēra, lai arī apmeklētāji ierodas priecāties par puķēm, viņiem vajag arī kaut ko praktisku. Lekcija un saruna ieinteresēja daudz interesentu. Guna atzīst, ka, kaut arī žurnālos ik gadu katra puķu suga tiek aprakstīta, dārzkopji labprāt parunājas ar praktiķiem. Viņas kolekcijā ir ap 200 flokšu varietāšu un daudz sēklaudžu.

“”Dārza pērles”– tās ir jaunas iespējas, kontakti. “Jaunrūjās” katru vasaru rīkojam vairākus svētkus – peonijām, hostām, flokšiem, krokusiem. Dārzs ir skaists visu gadu,” saka G.Rukšāne, bet L.Riekstiņa atzīst, ka līdz šim apmeklētājiem bija pieejama tikai stādaudzētava. “Raunā tūrisms attīstās. Iesaistāmies un mācāmies,” saka raunēniete.

Projekta īstenotāji izvērtēs dārzu saimnieku iespaidus par Atvēr­tajām durvīm. Rudenī taps Lat­vijas – Igaunijas dārzu karte tūristiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *