Ziņas

Sabiedrība

Darina gaisīgas lampas no papīra

Darba devēji paši sev. Ērika Māldere par uzņēmumu teic: "Mūsu gadījumā nav variantuFoto: no albuma

Lampu dizaina darbnīca ir ģimenes uzņēmums jeb, kā saka paši uzņēmuma vadītāji, tas ir dzīvesbiedru neatlaidīgs darba duets, kurš projektē, izgatavo un uzstāda gaismas ķermeņus.

Uzņēmuma vadītāji Aigars Lenkēvičs un grafiķe – dizainere Ērika Māldere šobrīd biežāk sastopami Rīgā, kur atrodas viņu darbnīca, taču lauku mājas viņiem ir tepat Dzērbenes pusē, kur arī tiek pavadīts gan brīvais laiks, gan uzkrāti spēki jaunam darba cēlienam.

Ē.Māldere stāsta, ka papīra lampu darbnīca pastāv jau 18 gadu. “Mēs ar godu pieminam pāragri aizgājušo tekstilmākslinieku Aldi Karkovski. Viņš Latvijā aizsāka papīra lampu izgatavošanas tradīcijas un dažreiz pasūtīja Aigaram karkasus. Tas deva mums ierosmi un iedvesmoja darboties tālāk un meklēt savu ceļu. Pirms kādas izstādes, arī nejaušības ceļā, Aigars atklāja mūsu abažūrmateriāla faktūras izgatavošanas noslēpumu. Uz tā balstās mūsu lampu krāšņums un neizsmeļamās iespējas,” teic Ē.Māldere un stāsta, ka viņiem pašiem interesantākie ir liela apjoma darbi kafejnīcām. “Šajās telpās parasti ir augsti griesti, liels plašums, bet katrs vēlas omulību. Tad mēs varam nostrādāties, izgatavojot lielus lotosa ziedus vai rožu pumpurus. Liels nozīmē augstumā 120 vai 150 centimetri. Taču pats lielākais gaismas objekts ir bijis deviņus metrus augsts. Ir arī tāds stāsts, ka kāda mūsu kliente savu lampu noskatīja krievu filmā par pirmsrevolūcijas laiku, izkopēja kadru un mēs viņai tādu izgatavojām,” stāsta lampu darinātāja.

Lampu dizaina darbnīcas izgatavotajās lampās biežāk izmantotais materiāls ir papīrs, kā papildmateriāls izmantojams metāls, audums, stikls, kristāls, koks un citi dabas materiāli. Darbi tiek veidoti no speciāli izgatavota papīra, ir iespējamas interesantas faktūras un apgleznošana. Vaicāta, vai papīrs ir pateicīgs materiāls darbam, Ē.Māldere norāda, ka viss atkarīgs no papīra, kuru izvēlas.

“Ir jāatrod izmantojamais, derīgais un jāiemācās to pielietot. Papīram piemīt burvīga spēja – skaisti un vienmērīgi izkliedēt spuldzes gaismu. Mūsu abažūrmateriāls ir ļoti pateicīgs, izturīgs, lakots un ērti kopjams,” saka dizainere un, runājot par darbu ar klientiem,

teic ka tie ir dažādi. Taču klientu vēlmes vienmēr tiek uzklausītas un viņu ieceres īstenotas.

“Katrs pasūtījums māca, kā darbs darāms un kā aizvien labāk tas paveicams, ne visu var izdomāt iepriekš. Darbs dara darītāju, ne velti tā saka. Bet klienti ir dažādi. Ir tādi, kuri zina ne tikai, kā vajag, bet zina arī to, cik lampai būtu jāmaksā. Ir arī tādi visziņi, kas zina arī daudz ko citu, kā būvēt māju, kā zobus labot, kā bildi uzmālēt un kā pašam izgatavot lampu no papīra – tas taču esot tik viegli! Tādiem diemžēl mēs atsakām. Taču pozitīvais, ka šo gadu laikā esam sastapuši fantastiskus cilvēkus ar labu gaumi un prātu, kas uzticas mums un ar kuriem vēl ilgi saglabājas draudzīgas attiecības. Tādos gadījumos veidojas ļoti patīkama sadarbība ar labu rezultātu. Mūsu darbošanās stilu veido klientu vēlmes. Un tas nenozīmē, ka cenšamies akli izdabāt. Vienmēr labas lietas kultūras vēsturē notikušas, saprototies radītājam ar

maksātāju,” viedokli pauž viena no Lampu dizaina darbnīcas vadītājiem. Viņa piebilst, lai vai kā, bet lampas vienmēr tiek gatavotas, ieliekot visas zināšanas un prasmes, konkrētai situācijai, konkrētam cilvēkam atbilstošas.

“Mēs paliekam uzticīgi savai idejai, kaut arī nenākas viegli diviem radošiem cilvēkiem par visu vienoties, izturēt gadalaiku maiņas un saules gaismas ietekmi uz pasūtījumu daudzumu, kā arī izlīkumot caur mūsu valsts nodokļu politiku un cilvēku attieksmei pret to. Ir jānomainās paaudzēm, lai Latvijā nodokļu maksāšana kļūtu par goda lietu. Vērtējot uzņēmējdarbības vidi Latvijā, jāteic, ka daudz kas ir iznīcināts, sagruvis. Taču katra neveiksme sevī iesēj veiksmes iedīgli. Katra gals ir kaut kā jauna sākums. Daudzi cilvēki ir strādāt negriboši, slinki un netic sev, savām iespējām un spējām. Sprīdītis dodas pasaulē laimi meklēt. Bet laime katram pašam savā kaktā danco, nav sava kakta, nav laimes! Tāpēc turam godā senču gudrības, vēsturi un mūsu zemi – Latviju. Bet vispār uzskatu, ja cilvēks ir radošs, viņam ir galva uz pleciem un viņš zina, ko grib darīt, tad Latvijā nodarboties ar uzņēmējdarbību nav grūti. Dzīvot un darboties skaistā zemē, kur viss zaļo un plaukst, un netrūkst ūdens, ir patiess prieks,” teic. Ē. Māldere. Uz jautājumu, vai ir viegli vadīt ģimenes uzņēmumu, viņa atbild: “Mūsu gadījumā nav variantu, jāvar. Esam abi pietiekami daudz ieguldījuši, mūsu “sniega bumba” veļas. Pašreiz esam mūsu darbnīcas pamats, vēl neesam sevi izsmēluši, mūsu prasmes turpina pilnveidoties. Ir daudz neizmantotu iespēju, bet saprotam, ka jādomā par nākotni. Gads sācies labi, ģimenei pievienojusies mazmeitiņa!”

Runājot par Dzērbenes pusi, kur ir ģimenes lauku mājas, Ērika atklāj, ka pati ir no Valmieras, taču vīrs Aigars esot viņai iemācījis mīlēt Piebalgu. “Mūsu lauku īpašums tika ilgi meklēts un tad

pirkts, tas

atrodas vienādā attālumā starp trīs senseni apdzīvotām vietām, un tā piederība ir svaidīta no Dzērbenes uz Drustu pagastu, bet nu pēc jaunās modes ir iedalīts Raunas novadā. Parasti braucot iznāk caurbraukt Dzērbeni, tā pievelk. Rīgā mums pietrūkst darba telpu,

lielās telpu īres pēc jāsaspiežas, bet laukos vējš svilpo neapsaimniekotās, grūstošās ēkās. Neizprotami, skumji. Arī mūsu akmeņu kūts ir bez jumta. Sapņojam par papildfinansējumu piesaisti. Pagaidām mūsu uzsvars ir uz dīķu kaskādes izveidošanu. Pārējo visu diemžēl zagļi aiznes, kamēr neesam uz vietas. Pašiem ik nedēļas nogali gribētos atbraukt uz laukiem, taču ziemā arī aukstais laiks pietur Rīgā. Esam domājuši savu darbību pārcelt uz laukiem, par to sapņojam jau 12 gadus, kopš iegādājāmies savus 30 hektārus zemes un māju Dzērbenes pusē. Tāpat kādreiz domājam,

ja šajos gados Rīgā iztērēto naudu un laiku mēs būtu ieguldījuši laukos, tad pašiem būtu, par ko pabrīnīties. Taču kokam divi gali, nauda tiek pelnīta Rīgā. Diemžēl arī mūsu bērni skolojas Rīgā,” bilst Ērika Māldere. Vaicāta par iespēju pašu pagatavoto lampu uzstādīt kādā īpašā vietā, kas tā būtu par vietu, viņa atbild: “Varbūt kādas lielas, skaistas, publiski pieejamas vietas

interjerā, kur mums būtu iespēja labi nopelnīt un tad izveidot darbnīcu laukos. Mēs nebēgam no Latvijas, mūsu bērni, viņu un mūsu draugi dzīvo tepat."

Liene Lote Grizāne