Ziņas

Sabiedrība

Darījumi īpašumu tirgū pieaug

Statistika liecina, ka valstī kopumā kopš 1993.gada zemesgrāmatās pieņemti 2013410 lēmumi. To skaits pieaudzis no gada gadā, ja 1993.gadā tiesneši pieņēma 473 lēmumu pēc gada jau 13747, darbības desmitajā gadā

skaits sasniedza jau 218813, bet 2005.gadā valsts zemesgrāmatu nodaļās pieņemti 338736 lēmumi.

Rajonā arī notiek aktīva darbība ar nekustamajiem īpašumiem, un pieņemto lēmumu skaita ziņā Cēsu zemesgrāmatu nodaļa allaž bijusi pirmajā desmitā. Pērn tiesneši pieņēmuši 8661 lēmumu, apsteidzot pat tādas lielpilsētas kā Valmieru, Rēzekni un Ventspili. Tā 2004.gadā pieņemts 8081, bet 2003.gadā – 7503 lēmumi. Tendence acīmredzama. Lielais lēmumu skaits prasa pamatīgu darbu gan tiesnešiem, gan darbiniekiem. Kā atzīst I. Kiršteine, darba dienas ir piepildītas no pirmās līdz pēdējai minūtei, un tomēr visu laiku esot nepadarīta darba sajūta.

“Cenšamies ievērot noteikto termiņu dokumentu sagatavošanai, jo klienti nedrīkst ciest. Darba efektivitātes uzlabošanai zemesgrāmatas nodaļās veikta iekšējo procedūru vienkāršošana, tā devusi rezultātu. Apzināmies arī to, ka mums jāstrādā ļoti precīzi, jo kļūdu mūsu darbā nedrīkst būt, tās var radīt neprognozējamas sekas. Nākas būt maksimāli precīzām, bet par savām darbiniecēm varu teikt tikai to labāko, izveidojusies vienota komanda,” saka I. Kiršteine.

Valstī ir apstiprināta vienota zemesgrāmatu nodaļu apmeklētāju pieņemšanas kārtība, kuras mērķis nodrošināt vienotu praksi un apmeklētāju apkalpošanas kvalitāti visās zemesgrāmatu nodaļās. Izstrādāts vienots standarts, lai apmeklētāji gūtu tikai pozitīvu iespaidu. Tas īpaši svarīgi apmeklētājiem, jo tagad jebkurā nodaļā valda vienoti darba standarti, un cilvēks, zinot, kas nepieciešams vienā nodaļā, varēs būt drošs, ka tā būs arī visās pārējās.

Vēl viens svarīgs aspekts zemesgrāmatu darbā ir informācijas pieejamība.

“Zemesgrāmatas ir svarīgs posms nekustamo īpašumu darījumu jomā, tāpēc būtiski panākt, lai tās būtu pēc iespējas pieejamākas iedzīvotājiem,” saka Latvijas tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Šo publisko pieejamību nosaka arī zemesgrāmatu likuma 1.pants, kurā teikts: “Zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība.”

I. Kiršteine atzīst, ka zemesgrāmatas darbība ir ļoti caurredzama un apmeklētājiem pieejami visi dokumenti. Visu 28 zemesgrāmatu nodaļu datu bāzes apvienotas valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, kurā iespējams atrast informāciju par visiem zemesgrāmatā ierakstītajiem īpašumiem valstī. Šo informāciju ikviens var atrast internetā lapā www.zemesgramata.lv. Lai piekļūtu detalizētai informācijai par jebkuru zemesgrāmatā reģistrētu nekustamo īpašumu, jābūt reģistrētam lietotājam. Kā par tādu kļūt, var noskaidrot mājas lapā.

Vērts atzīmēt to, ka ar vienotās datorsistēmas palīdzību ikvienam interesentam zemesgrāmatu tiesnešu pieņemtie lēmumi internetā pieejami jau dažas minūtes pēc to pieņemšanas brīža.

Viss zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu lēmumu pieņemšanas process kļuvis datorizēts. Papīra vietā stājusies elektroniska datu bāze, taču nemainīga palikusi zemesgrāmatu nodaļu kompetence – izskatīt nostiprinājuma lūgumus un pieņemt lēmumus likumā noteiktajā kārtībā, tāpēc nostiprinājuma lūgumus joprojām var iesniegt tajā zemesgrāmatu nodaļā, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Joprojām tikai zemesgrāmatu nodaļās var saņemt tiesneša apliecinātu zemesgrāmatu informāciju – zemesgrāmatu apliecību vai apliecinātu tiesneša lēmuma datorizdruku.

Zemesgrāmatas vienotajā datu bāzē redzams, ka 2005.gadā no visiem īpašumu veidiem visvairāk ir dzīvokļu īpašumu, tie veido 51 procentu. 30 procentus aizņem zemes nekustamais īpašums, bet 13 procentus –zemes un ēkas nekustamais īpašums.

Statistika liecina, ka no nostiprinājuma lūgumu veidiem pēdējo trīs gadu laikā visbiežāk tiek slēgti ķīlas līgumi. Tas saistīts ar to, ka cilvēki arvien biežāk ņem kredītus, un īpašums tiek izvēlēts kā ķīla. Pieaug arī citu ar ķīlu saistītu darbību skaits – arvien biežāk tiek reģistrēta ķīlu dzēšana vai ķīlas grozījumi. Ja 2003.gadā rajonā reģistrēti 1579 ķīlas līgumi, 2004.gadā – 1634, bet pērn – jau 2016. Ķīlas dzēšana reģistrēta attiecīgi 798 – 801 – 1008 reizes, bet ķīlas grozījumi – 280 – 519 – 683 reizes.

Redzams, ka arī valsts un pašvaldības arvien aktīvāk iesaistās savu īpašumu ierakstīšanā zemesgrāmatā. Ja 2003.gadā fiksēti 178 šādi lēmumi, 2004.gadā – 238, bet pērn – 262.

Statistika liecina arī to, ka rodas arvien jauni īpašumi, jo zemes tirgus ir ļoti aktīvs, un lielās platības tiek sadalītas mazākos īpašumus. Redzam, ka visā valstī gan nekustamo īpašumu kompānijas, gan būvniecības uzņēmumi piedāvā iespēju iegādāties zemi vai jau gatavas mājas jaunizveidojamos ciematos. Veidojas jaunas ielas, jaunas adreses, jauni īpašumi, kas tiek iereģistrēti zemesgrāmatā. 2005.gadā valstī kopumā reģistrēti 71 923 šādi nodalījumi, Cēsīs un rajonā – 1799. I. Kiršteine stāsta, ka šeit nevar izdalīt kādu konkrētu pašvaldību, jo darījumi ar nekustamo īpašumu notiek visā rajonā.