Kad publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka plānošanas reģioni sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izsludina uzņēmējdarbības projektu konkursu, lai sniegtu finansiālu atbalstu reemigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai, sociālajos tīklos bija lasāmi pārmetumi.

Proti, kāpēc atbalsts tiek dots reemigrantiem, labāk devuši cilvēkiem Latvijā, lai viņiem nav jābrauc prom.
Te gribētos teikt, ka tā var rakstīt tikai tie, kuri nav painteresējušies par atbalsta iespējām uzņēmējdarbībai Latvijā. Iespēju daudz, dažādi atbalsta instrumenti tiek piedāvāti gan valsts, gan pašvaldību līmenī. To vidū arī grantu konkurss “Dari Cēsīm”, kas notiek jau piekto gadu.

Būt pārliecinātam par ideju

Tikko izsludināts šī gada konkursa otrais uzsaukums. Jau rakstīts, ka pēdējos pāris gados šī iniciatīva nodota koprades mājai “Skola6”. Pašvaldība konkursam gadā piešķir 20 tūkstošus eiro, uzņēmēji var pretendēt uz atbalstu līdz 3000 eiro. Kā teikts nolikumā, konkursa mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību Cēsu novadā, atbalstot jaunu uzņēmumu veidošanu un esošo uzņēmumu jaunu produktu un pakalpojumu attīstību.
Koprades mājas “Skola6” vadītāja Dita Trapenciere stāsta, ka pirmajā šī gada uzsaukumā saņemts 21 pieteikums, kas parāda esošo un potenciālo uzņēmēju interesi par atbalsta piesaisti. Atbalstu saņēma septiņi uzņēmēji.

“Konkursā var piedalīties gan fiziskas personas, bet, saņemot atbalstu, līdz līguma noslēgšanai jānodibina uzņēmums, gan esošie uzņēmēji neatkarīgi no tā, cik ilgi viņu uzņēmums pastāv. Sākotnēji šis atbalsts bija jaunajiem uzņēmumiem, tagad ierobežojuma nav, vien jābūt reģistrētam Cēsu novadā. Tiesa, ja uzņēmums pēc granta saņemšanas gatavs pārcelt juridisko un faktisko adresi uz Cēsīm, var startēt arī citu novadu cilvēki,” stāsta D. Trapenciere.

Pieteikums nav sarežģīts, nav jābūt pamatīgam biznesa plānam, taču komisija, izvērtējot pieteikumus, novērtēs, ja detalizēti būs aprakstīts potenciālais tirgus, produkts, pakalpojums, tā radīšana, ieviešana. Otrkārt, jāmāk ideja prezentēt komisijai klātienē. Komisijā esošie labi pārzina uzņēmējdarbību, eksportu, viņi uzreiz pamanīs, ja projekta pieteicējam nav īstas skaidrības, ko grib panākt, kā to īstenot. Jābūt pārliecinātam par savas idejas dzīvotspēju, jābūt skaidrībai, kā to realizēt. Vērtēšanas kritēriji vairāki – eksportspēja, inovācija, komercializācija, jaunu darba vietu radīšana. Komisija katru ideju vērtē, liekot punktus, finansējumu saņem tās, kas nopelnījušas vairāk punktu.
D. Trapenciere stāsta, ka pavasarī bija ļoti daudz labu ideju, taču dažiem pretendentiem neizdevās savākt punktus, piemēram, eksportspējas sadaļā, jo uzņēmumi vienkārši šajā virzienā nestrādā.

Katrā konkursā ir nezināmais lielums, cik daudzi un kas piesakās. Ja konkurence maza, lielākas iespējas saņemt atbalstu, ja vairāk nekā 20 labu ideju, katrs punkts ir no svara. Ja ideja netiek atbalstīta, var to uzlabot un startēt atkal. Ir iespēja saņemt konsultācijas, lai pārrunātu, ko uzlabot, papildināt. Dažkārt potenciālajiem uzņēmējiem ar labu ideju nav īstas izpratnes, kā produktu virzīt tirgū, kam pārdot, kā ražot, tad lieti noder konsultācijas.

Maksimālā atbalsta summa ir 3000 eiro, bet D. Trapenciere skaidro, ka ne visiem tik daudz vajag, bez tam, žūrija var izlemt piešķirt mazāk, nekā prasīts: “Piemēram, iepriekšējā konkursā kāds prasīja tikai 960 eiro, jo viņam vajadzīgs šāds neliels atbalsts. Žūrija izvērtē, vai tiešām viss prasītais finansējums ir pamatots. Var nolemt, ka ir daudz labu ideju, un samazināt finansējumu tiem, kuri prasa pilnu summu, lai atbalstītu vairāk ieceru.”

26.septembrī koprades mājā “Skola6” notiks informatīvais seminārs par pieteikuma sagatavošanu, bet iesniegšanas termiņš ir 11.oktobris.

Pirmais solis uz attīstību

Pirms trim gadiem atbalstu saņēma Agnis Elperis projektam “Cēsu Maize”. Uzņēmējs atzīst, ka tas bijis ļoti noderīgs atbalsts: “Ir labi, ja brīdī, kad zināma summa pietrūkst, var saņemt šādu palīdzību. Mazajam uzņēmumam tas ir svarīgs atspēriens, jo, uzsākot darbību, vajadzību daudz, naudas pietrūkst. Tālāk jau no katra paša atkarīgs, kā viņš pareizi šo grantu izlieto, lai biznesu attīstītu un radītu pieprasītu produktu vai pakalpojumu.”

Protams, kāds varbūt grib stabilu biznesu, kas dod peļņu, nedomājot par attīstību, bet, šķiet, katrā uzņēmējā tomēr ir vēlme iet uz priekšu, neapstāties. A. Elperis saņemto atbalstu pratis izmantot veiksmīgi, jo no mazās ceptuvītes izaudzis līdz plašākām telpām, ierīkojot veikalu, kur iegādājams viss maizes cepšanai mājas apstākļos. Viņš pats to sauc par iedvesmas vietu, lai cilvēki paši ceptu maizi.

“Ja visu pareizi dari, vari attīstīties un tad jau izmantot citus instrumentus, lai attīstītu savu uzņēmumu. Ir pieejami citi atbalsta veidi, fondi, kas dod vēl lielākas iespējas. Šāds vietējais grants ir pats pirmais un vieglākais solis, jo lielāki projekti ar lielākām summām prasa pamatīgāku sagatavotību, vairāk zināšanu,” saka A. Elperis.

Pirms diviem gadiem grantu konkursā tika atbalstīts Janas Kļaviņas projekts “Inventāra iegāde un interneta mājaslapas izstrāde veterinārajai klīnikai “Tedijs””. Arī Jana atzīst, ka tas bijis ļoti nozīmīgs atbalsts: “Tas bija mazs, bet patīkams atspēriens. Viss jau bija sakārtots, darbība uzsākta, bet par granta summu varēju iegādāties lietas, ko biju plānojusi pirkt, kad būs tik daudz nopelnīts. Tad uzzināju par konkursu, piedalījos, tas ļāva tikt pie vajadzīgā krietni ātrāk. Pratu pamatot, kāpēc man tas nepieciešams, žūrija noticēja, piešķīra atbalstu, kas ļāva spert platāku soli attīstībā.”
J. Kļaviņa stāsta, ka sagatavot nepieciešamo dokumentāciju, pašai aizstāvēt ideju komisijai nav bijis grūti: “Atceros, ka tika prasīts, ar ko būšu īpašāka par citiem, un toreiz kolēģiem nebija ne mājaslapas, ne skaleris ar pulieri, kas ļoti būtiski palīdz ikdienas darbā. Biju pārliecināta par to, ko daru, tas ļāva tikpat pārliecinoši ideju aizstāvēt. Tūlīt klīnikai būs trešais gads, visu laiku esmu spējusi attīstīties, un viss sākās ar šo granta atbalstu.”