Ziņas

Sabiedrība

Dārgāka gāze – dārgāks siltums

Jau rakstīts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi    SIA“Cēsu siltumtīkli” jaunos siltumenerģijas tarifus. No 1. augusta siltumenerģijas tarifs Cēsīs būs 59,95 EUR/MWh (bez PVN) līdzšinējo 54,61 EUR/MWh (bez PVN) vietā.

SPRK informē, ka siltum­enerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķinu un pamatojumu “Cēsu siltumtīkli” iesniedza 21. jūnijā, un SPRK, izvērtējot komersanta iesniegto pamatojumu, secināja, ka piedāvātie tarifi ir pamatoti un atbilstoši metodikai. Siltumenerģijas tarifa pieaugums saistīts ar dabasgāzes cenas palielinājumu, kas tirgū vērojams kopš gada sākuma.

“Druva” sazinājās ar uzņēmumu “Adven Latvia”, kas ir “Cēsu siltumtīkli” īpašnieks, lai uzzinātu, kāpēc notiek siltum­enerģijas cenu kāpums, ja pilsētā siltuma ražošanai pārsvarā izmanto šķeldu. Turklāt informācija vēsta arī to, ka Valmierā, kur arī siltumenerģijas ražošanu nodrošina “Adven Latvia”, sil­tum­enerģijas cena pazeminās.

“Adven Latvia” valdes loceklis Māris Kānītis, skaidrojot gāzes cenas ietekmi uz tarifu, norāda, ka 2020. gada vasarā dabasgāzes cenu līmenis sasniedza zemāko punktu kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas, bet tagad vērojamā situācija ir diametrāli pretēja: “Dabasgāzes cena paaugstinājusies par vairāk nekā 300 procentiem, un tas arī ir vienīgais iemesls tarifa pieaugumam. Jā, siltumenerģijas cena Cēsīs palielinājusies par 9,8 procentiem, bet tā joprojām būs zemāka, nekā tas bija līdz pagājušā gada 30. jūnijam, kad tarifa vērtība bija 60,38 EUR/MWh (bez PVN).

Šobrīd aptuveni 70 procentus no kopējā gada siltumenerģijas apjoma saražojam ar atjaunojamajiem energoresursiem, bet atlikušo daļu saražojam, izmantojot dabasgāzes kurināmo.   Pateicoties šķeldas kurināmā īpatsvaram, tarifa pieaugums nav tik liels, kā tas būtu gadījumā, ja siltuma ražošana pilnībā tiktu nodrošināta ar dabasgāzi.

Saimniecisku un ekonomisku apsvērumu dēļ Cēsīs visi siltuma avoti nav savienoti vienā kopīgā sistēmā, tādēļ katlumājā Bērzaines ielā 16 un 38, kā arī Gaujas ielā 32 kā kurināmais tiek izmantota tikai dabasgāze.

Attīstības plāns paredz modernizēt arī mazos siltuma avotus, tāpēc aktīvi strādājam, lai tuvākajos gados katlumājā Bērzaines ielā 38 nodrošinātu ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem, kas mazinātu atkarību no fosilā kurināmā svārstībām un vienlaikus nodrošinātu ilgtspējīgu enerģijas risinājumu ieviešanu.”

Komentējot Valmieras situ­āciju, M. Kānītis skaidro, ka tas noticis, pateicoties realizētajam šķeldas katlumājas projektam Dakstiņu ielā 1. Tā rezultātā AS “Valmieras Enerģija”, kas ir “Adven Latvia” un Valmieras novada pašvaldības kapitālsabiedrība, šķeldas kurināmā īpatsvars ir 92% no kopējā apjoma.

SPRK arī norāda, ka uzņēmumam “Cēsu siltumtīkli” piešķirta atļauja pašai noteikt tarifus, ja mainās kurināmā (dabasgāzes) cena. Tas nozīmē, ja kurināmā cena nākotnē būs zemāka par to, kas iekļauta piemērotajā tarifā, “Cēsu siltumtīkliem” būs jānosaka zemāks siltumenerģijas tarifs.