Ziņas

Sabiedrība

Darbs tīrumos jau sācies

Rūc visās malās. AREI Priekuļu pētniecības centra lauciņos sēj graudaugus un veic pamatmēslošanu. Foto: Marta Martinsone - Kaša

Lai gan daudzviet laukos vēl saglabājas liels mitrums, sausākajos Vidzemes reģionos sākusies virsmēslošana un pavasara sēja.

Pašlaik lauku pamatmēslošanu veic auzu un viengadīgās airenes sējai paredzētās platībās. Visas Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centra zālaugu un ziemāju platības jau nomēslotas ar slāpekļa mēslojumu.

“Lietojam komplekso mēslojumu. Beidzot stāvoklis uz laukiem ir apmierinošs, vējš laukus ir apžāvējis un mitru lauku tikpat kā nav. Jautājums ir tikai par gaidāmajiem laikapstākļiem, tāpēc steidzam apdarīt visus darbus, cik nu iespējams. Arī miežu selekcijas grupa bioloģiskajā augsekā ir uzsākusi sēju. Atliek cerēt, ka nelīs, jo vēsums tā neuztrauc kā lietavas, tomēr laika prognoze nav iepriecinoša, var gadīties, ka sējas darbi atkal kavēsies. Ja lietus tikai parasinās, iesākto turpināsim, ilgāk negaidīsim. Sēšanai izmantojam kombinēto labību – zālaugu sējmašīnu ar vertikālo frēzi, kas ļauj veikt sēju uzartā laukā. Arī pērnā rudens arumus drīz būsim nošļūkuši. Tagad izsējam minerālmēslus un no augsnes skābuma viedokļa problemātiskākos laukus apstrādāsim ar ātrās iedarbības granulēto kaļķi. Kā pabeigsim šos darbus, ķersimies klāt pie ziemāju un zālāju ecēšanas,” skaidro Ilona Alekse, AREI Priekuļu pētniecības centra Sēklkopības daļas vadītāja, galvenā agronome.

Agronome vēsta, ka pētniecības centra tehnika savesta kārtībā un cilvēki jau sailgojušies pēc zemes darbiem. “Salīdzinājumā ar citiem gadiem šogad tīrumos izejam vēlāk. Vēl pirms nedēļas, divām zeme bija “nedzīva”, aršana noritēja smagnēji. Drīz sāksies herbicīdu smidzināšana, bet jāpagaida, kad pierims vējš. Skatīsimies, lai kļūst nedaudz siltāks, jo tik vēsas naktis kā tagad augam rada stresu tāpat kā pats herbicīds,” saka I. Alekse.

Jau rudens nogalē pēc izsludinātās krīzes situācijas graudkopībā tika lēsts, ka pavasarī būtiski palielināsies pieprasījums pēc graud­augu sēklas, īpaši jau Latgales reģionos. Agronome apstiprina, ka Priekuļu pētniecības centrs bija gatavojies sliktākajam scenārijam, taču situācija ir normāla un par izmisīgu pieprasījumu pēc labības sēklas nevar runāt.

“Bijām gatavojušies, ka pieprasījums būs lielāks, bet sūdzēties, ka būtu sēklas liels pārpalikums, arī nevaram. Iekrājums tika veidots ne tikai no pērnās sēklas, bet arī no 2016. gada ražas. Pašlaik gandrīz visu labību sēklas ir pārdotas, piedāvājumā palikusi tikai zālāju sēkla. Tirdzniecība vēl turpināsies, jo ir zāļu sugas, kuras sēj stipri vēlāk. Bijām nobažījušies, ka mūs gāzīs riņķī ar sēklas pieprasījumu, gaidījām lielāku interesi no Latgales puses, bet vēl arvien ir klusums. Tie zemnieki, kas bija atbraukuši, stāstīja, ka Latgalē vēl ir pārmitri un neapstrādāti lauki, ka daudzi saimnieki atrodas finansiāli grūtā situācijā vai mitro lauku dēļ nezina, ko īsti iesākt. No mūsu laukiem arī apmēram septiņus procentus apsēto platību izaugušo ražu nācās iestrādāt augsnē, taču Vidzemi ar Latgali nevar ne salīdzināt,” stāsta I. Alekse, piebilstot, ka pie mums ziemāju lauki vietām varēja būt labākā stāvokli, tomēr tie nav tik peļami, lai tos vajadzētu uzart.

Raitis Bāliņš no bioloģiskās saimniecības “Grantskalni”, kas atrodas Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, vēsta, ka pašlaik lauki ir apžuvuši un var sākt virsmēslošanu: “No ziemājiem mums ir pieci hektāri rudzu. Pirms nedēļas apsekojot laukus, secinājām, ka rudzi pārziemojuši labi, bet te ir Gaujas smiltis, tā kā graudus audzējam ar bioloģiskām metodēm, ražas nevar būt nekādas lielās. No vasarājiem plānojam sēt miežus, auzas un kviešus, kopā sējumi būs mazliet vairāk nekā simts hektāru. Iztiekam ar pašu izaudzēto sēklu, graudus izbarojam lopiem.”

Savukārt Priekuļu novada Liepas pagasta lauksaimnieces Sarmītes Orlovas laukos rudenī iesēti rudzi, ziemas kvieši un tritikāle. Viņa atzīst, ka 45 hektāri ziemāju izskatās slikti: “Postažu nodarīja pēdējais kailsals, taču mēs vēl nesteigsimies ar pārsēšanu, nedaudz nogaidīsim, varbūt zelmenis saņemsies.”

Turpretī Priekuļu novada Veselavas pagasta “Marģeru” saimnieks Andis Elviņš ar ziemājiem apmierināts, sacīdams, ka sējumi izskatās labi un tagad, kad lauki apžuvuši, var sākt virsmēslošanu. Vēl aizvadītajā nedēļā tīrumi bija pārlieku mitri, braucot ar smago tehniku paliktu rises, kas vēlāk krietni apgrūtinātu turpmākos darbus.

Liepas pagasta “Muldās” pilnā sparā notiek visi ieplānotie pavasara darbi. Raivis Linters jau paguvis savus laukus apstrādāt un teic, ka ziemāji pārziemojuši labi. No ziemājiem “Muldās” iesēti nepilni 20 hektāri ziemas kviešu, gandrīz 20 hektāri ziemas rapša un 14 hektāri rudzu. “Iznākums apmierina. Rudenī sēju paveicām laikus, tāpēc arī rezultāts iepriecina,” secina R.Linters.