Ziņas

Sabiedrība

Darbs, nodokļi, tad laimīgas vecumdienas

Cēsis ir ekonomiski aktīvs novads. To atzīst Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un ar skaitļiem pierāda VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.Foto: Māris Buholcs

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone darba vizītē apmeklēja Cēsis, kur tikās ar astoņu tuvējo novadu (bijušā Cēsu rajona) pašvaldību vadītājiem.

“Druvai” viņa uzsvēra, ka ir svarīgi iepazīties ar novadu vadītājiem, lai sadarbotos, jo daudzi jautājumi VID un pašvaldībām risināmi kopā. Ģenerāldirektore informēja par valsts nodokļu ieņēmumiem šogad, kā arī analizēja, kā kurā novadā uzņēmēji un darba ņēmēji maksā nodokļus.

“Vidēji valstī deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušo gadu, nodokļu ieņēmumi pieauguši par 4,5 procentiem, bijušajā Cēsu rajonā nedaudz vairāk par septiņiem procentiem. Palielinājies arī lielo uzņēmumu, kuri nodokļos samaksā simts tūkstošus eiro un vairāk, skaits. Pērn bija 23, šogad 30. Statistika rāda, ka laukos kopumā uzņēmumu un nodarbināto skaits pieaug. Iedzīvotāju skaits samazinās, bet nodokļu maksātāju skaits palielinās,” situāciju raksturoja Ināra Pētersone. Kā liecina VID informācija, astoņos novados vidējais nodarbināto skaits pēc darba devēju ziņām palielinājies par vairāk nekā simts cilvēkiem. Tai skaitā Cēsu novadā par 207, Pārgaujas novadā par 36, Amatas novadā par 39, Jaunpiebalgas novadā par septiņiem, savukārt Raunas novadā nodarbināto skaits sarucis par 25, Vecpiebalgas novadā par 43, Priekuļu novadā par 88, bet Līgatnes – par 12.

“Pašvaldības vērsa uzmanību, ka varbūt varētu analizēt ne tikai pēc uzņēmumu juridiskās adreses, bet pēc darbības vietas. Diemžēl tādu statistiku piedāvāt nevaram, jo VID viss ir sasaistīts ar juridisko adresi. Ja kaut kas mainīsies nodokļu sadalē, būs arī šāda informācija,” skaidroja VID ģenerāldirektore. Pašvaldību vadītāji jo atzinīgi novērtēja iespēju iepazīties ar informāciju par uzņēmējdarbības vidi, kāda tā atspoguļojas VID datu bāzē.
Domju vadītāji bija ieinteresēti, kā tiek attīstīta informācijas apmaiņa, jo pašvaldībai, sniedzot pakalpojumu, piemēram, piešķirot pabalstu, vajadzīga informācija, kas uzkrāta VID.

“Katra informācija pašvaldībai ir noderīga. Diemžēl nezinām par uzņēmumiem, kas reģistrēti citur, bet strādā novadā, tāpat kā maz par tiem, kuri novadā reģistrēti, bet strādā citur,” sacīja Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs.

VID ģenerāldirektorei un novadu vadītājiem raisījās diskusija par VID pakalpojumu pieejamību. Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte uzsvēra, ka cilvēki vairāk maksātu nodokļus, ja zinātu, kā rīkoties, kāds būs ieguvums. “Cilvēkiem saruna ar speciālistu ir ļoti svarīga. Novadā būs valsts vienotais pakalpojumu centrs, kurā būs pieejami arī VID pakalpojumi, un tas, nenoliedzami, iedzīvotājiem būs svarīgi,”domās dalījās Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte un atzina – kad ieviesa elektronisko deklarēšanās sistēmu (EDS), daudziem bijis ļoti daudz problēmu, jo sistēma nebija pa spēkam ikdienas datora lietotājam. Kolēģi atzina, ka katrs sākums ir grūts un tagad daudzi to apguvuši vai lūdz palīdzību speciālistiem.

Visi ar gandarījumu uzņēma ziņu, ka arī turpmāk Cēsīs būs Klientu apkalpošanas centrs. “Daudzviet šādus centrus slēdz, saņēmām solījumu, ka Cēsīs tāds būs,” sacīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un piebilda, ka par Cēsu punkta darbību dzirdēti daudzi atzinīgi vērtējumi. Ināra Pētersone arī kliedēja šaubas: “Ja kāds klients sastrīdējies ar kādu mūsu darbinieci, tas nevar ietekmēt VID pārbaudes. Kur veikt pārbaudes, nosaka sistēma, tad darbinieks vērtē, vai tās nepieciešamas.”

“Druvai” VID ģenerāldirektore atzina, ka cilvēki aizvien vairāk sāk domāt par bonusiem, ko saņems, ja maksās nodokļus. “Nodokļu maksāšanu bieži vien saprot tad, kad saslimst, saņem pensijas aprēķinu. Tad saka – būtu es maksājis nodokļus. Vērtējot pēc saņemtajām gada ienākumu deklarācijām, daudz vairāk nodokļu maksātāju paprasījuši pārmaksāto naudu. Tas arī liecina, ka cilvēki kļuvuši zinošāki, saprot, kāpēc maksāt nodokļus, ka var arī kādu naudu saņemt atpakaļ. Aplokšņu algām piekrīt tie, kuri nonākuši grūtībās. Kāds nevar nokārtot parādsaistības, tiesu izpildītājs neliekas mierā, bet cilvēks nesaņem tik daudz, lai varētu segt parādus, tāpēc izvairās,” domās dalījās Ināra Pētersone un uzsvēra, ka algas valstī palielinās. Protams, ir cilvēki, kuri strādā vairākās darbavietās, bet kopīgie ieņēmumi palielinās.

“Uzskaitītais darba laiks – tā ir problēma, kas ļoti uztrauc. Iepirkumā, vērtējot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, vajadzētu vērtēt arī stundu tarifa likmi strādājošajiem. Daudzi cilvēki saņem mazāk par minimālo algu. Ir, protams, profesijas, kurās varētu būt nepilnā darbadiena. Paskatieties ielās, cik daudz ir nogurušu cilvēku, nevar būt, ka viņi strādā tikai dažas stundas. Tas ir negodīgi. Kad viņi aizies pensijā, arī tā būs maza. Ir jāmaksā nodokļi vismaz no minimālās algas, nevis pusslodzes vai vēl mazāk. Tad būs mazāka skāde visiem, arī tiem, kuri tāpēc saņems mazāku pensiju,” it kā zināmo, bet bieži vien aizmirsto patiesību atgādina VID ģenerāldirektore.

Lai arī ikdienā tik daudz tiek skandēts, ka ekonomika stagnē, attīstība nav jūtama, skaitļi liecina pavisam ko citu. Tie jāvētī. “Mums jāzina, kas novadā notiek uzņēmējdarbības vidē, tikai tad varam domāt tālāk, kas darāms, lai attīstītu infrastruktūru un tā savukārt piesaistītu uzņēmējus. Viss ir savstarpēji saistīts,” sacīja Elita Eglīte un atzina, ka tikšanās ar VID ģenerāldirektori bijusi lietišķa un vērtīga.

Inārai Pētersonei bija arī divpusēja saruna ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, viņa tikās ar novada uzņēmējiem, kā arī apmeklēja Cēsu novada lielāko uzņēmumu “Cēsu alus”, kas vairākkārt saņēmis VID apbalvojumu kā lielākais nodokļu maksātājs Vidzemē.