SIA “ZAAO” reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā “Daibe” atklāta Dabas un tehnoloģiju parka “Urda” mācību ēka. Tas ir notikums ne tikai Vidzemē, bet visā Latvijā, jo ir pirmais šāds vides izglītības centrs. Tā būvniecībā un iekārtošanā ieguldīti 900 tūkstoši eiro.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis svinīgā brīdī, kurā klāt bija Vidzemes skolu skolēni un pedagogi, kuri piedalījās ikgadējā konkursā “Cilvēks vidē”, atgādināja, ka vaininieks, lai tāds parks būtu, ir “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais. “Vairākkārt tikāmies, runājām par vides izglītību, kāda tā ir citur, un izskanēja, ka mēs jau to nevaram izdarīt. Aivars teica – varam, un viņam jau bija skaidrs, kā tas darāms. Lai kaut ko paveiktu, vajag ideju, izpildītāju un naudu. Laimīgi viss notika,” teica ministrs un atzina, ka Vidzemes paš­valdības, īpaši Pārgaujas novads, kopā ar “ZAAO” ir paveikušas labu darbu, lai skolotu bērnus, jauniešus vides izglītībā.

Pārgaujas novada vadītājs Hardijs Vents pauda gandarījumu, ka kopā uzcelts nozīmīgs centrs, kur gūt jaunas zināšanas un iemaņas, pilnveidoties vides izglītībā. “Tas bija iespējams, jo pašvaldībai, Izglītības un zinātnes ministrijai, “ZAAO” izveidojās sadarbība kopīgam mērķim. “ZAAO” ir organizācija, kas ne tikai dara, bet domā, kā būs pēc daudziem gadiem. Ja citi vēl tikai filozofē, “ZAAO” dara, un nebūs tā, ka attapsimies un teiksim – redz, jau sen vajadzēja kaut ko darīt. Ejam soli solī laikam pa priekšu. Šis pilotprojekts ir pierādījums un paraugs, kā izdarīt vislabāk un tagad,” viedokli pauda novada vadītājs.

Aivars Sirmais atzina, ka ceļš, lai ierīkotu šo parku, bijis garš, bet tas turpinās, jo jaunu ideju netrūkst. Četras dienas nedēļā te būs bērniem un skolēniem nodarbības ne tikai par atkritumu šķirošanu un vides saudzēšanu. Teorētiskās zināšanas tiks pa­pildinātas ar praktisku darbošanos dabā. Arī ikviens skolotājs sa­ņems atbalstu un konsultācijas, lai skolēniem ar interesi un laikmetam atbilstoši mācītu dabas­zinātnes ne tikai klasē, bet arī ārpus tās. Veidojas sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Lauksaim­niecības universitāti, Daugavpils Universitāti, jo “Urda” ir pie­mērota prakses vieta, jo var strādāt laboratorijā un veikt eksperimentus, te var pētīt pur­vus, mežus, augus.

Dabas un tehnoloģiju parks “Urda” nav tikai mācību ēka, kas tiek apsildīta ar poligona gāzes ražoto siltumu, bet saules paneļi nodrošina siltu ūdeni. Tajā ir la­boratorijas telpa, zāle, plašs foajē, terases. Te būs veselības, pārdo­mu un izziņas takas, pļava ārst­niecības augu iepazīšanai un ievākšanai, purva taka un garšaugu dārzs, kukaiņu māja, atrakciju laukums un šķēršļu josla. Iecerēta arī zem­ūdens vērošanas platforma, ūdens turbīna – strūklaka un ar video kameru aprīkots skudru pūznis. Tāpat mācību procesā tiks nodrošināta iespēja padziļināti iepazīties ar dažādām atkritumu apsaimniekošanas, biogāzes ražo­šanas, ūdens attīrīšanas iespējām. Skolotāji atzina, ka “Urda” atrodas mācībām ļoti piemērotā vietā ne tikai tāpēc, ka te daudzveidīga daba, turpat savākto un noglabāto atkritumu kalni, bet arī tāpēc, ka teritorijā mobilajiem telefoniem nav zonas. Skolēniem atliek vien klausīties un darboties.

Paredzēts, ka “Urdā” strādās četri darbinieki. ““Urdai” nopietni jāsāk nākamais mācību gads Daibē, jādomā par to, kā šo parku popularizēt, lai skolas stāvētu rindā. Lai tā būtu, ir jāatrisina vairākas problēmas – vispirms jau transports, lai skolēni no visas Latvijas varētu atbraukt. Jāatrod veids, kā finansēt pedagogus, jo “Urda” nav pierastā interešu izglītība. “Urda” ir valsts nozīmes izglītības centrs, un tam nauda ir jāatrod,” sacīja ministrs Kārlis Šadurskis un atgādināja, ka diemžēl daudzas labas idejas beidzas, jo trūkst naudas. “Te īstenota pārāk laba ideja, lai ļautu, ka tā notiek. “Urdai” jābūt valsts finansiālam atbalstam. Gribētos, lai katrs Latvijas skolēns ne reizi vien te atbrauktu. Esmu pārliecināts, ka ikreiz viņš uzzinās ko jaunu,” teica ministrs.

“Urda” ēka pieder pašvaldībai, tā nodota apsaimniekošanai “ZAAO”, kuras ziņā ir uzturēšana. “Nauda jānopelna no ārpakalpojumiem, lai gan būtu jāsedz no maksas par savāktajiem atkritumiem, jo par mācēšanu dzīvot videi draudzīgi, zināt, kā rīkoties ar atkritumiem, jāmaksā mums visiem,” uzmanību vērsa Aivars Sirmais un uzsvēra, ka “Urdas” darbība tiks paplašināta, ieceru un arī iespēju ir daudz. Arī tāda – skolēni pēc darbošanās “Urdā” varētu apmeklēt tuvējo saimniecību un paši redzēt, kā rodas piens. Diemžēl vairs reti kurš to pats redzējis.

Arī pašvaldība domā par Dabas un tehnoloģiju parka tālāko attīstību. Savā īpašumā bijušajā Daibes skolā, kuru slēdza 1966.gadā, iecerēts izveidot hosteli, kur prakšu laikā varēs apmesties studenti. Var teikt, ka līdz ar jauno izglītības iestādi “Urda” Daibē atdzims arī vecā skolā. Hardijs Vents vien piebilst, ka “Urda” ir pierādījums, ko sadarbojoties spēj izdarīt maza pašvaldība.

Maijs un jūnijs “Urdas” darbu kalendārā rāda, ka ik dienu interesentu, kurus vada zinātkāre, netrūkst.