Ziņas

Sabiedrība

Daba dziedē

Daba dziedē. Albīne Jaško zina, kur meklējami veselības noslēpumi. Izrādās, ka tepat - dabā.Foto: Monika Sproģe

Septembris tika pasludināts par veselības mēnesi. Domājot par veselīgu dzīvesveidu, nu jau aizvadītajā mēnesī “Druva” lūkoja, ko par to saka mārsnēnieši.

Albīnes kundzei ir 77 gadi, taču viņas enerģiskums naski slēpj patieso vecumu. Albīne nesaprot, kā cilvēks var sēdēt četrās sienās, rokas klēpī salicis, un neko nedarīt. Albīne atzīst, ka ir laimīga par savu dārzu, kas mainās līdzi gadalaikiem un prasa viņas gādīgās rokas: “Darbs ir tas, kas mani visu mūžu ir glābis.”

Albīne nemīl galējības, jo pielūko, lai ēdiens nav pārāk sāļš vai pārāk salds: “Vēl es nepanesu karstumu. Tagad rudenī jūtos vislabāk, toties bērnībā man trakoti patika iet pirtī.”

Albīne ir dabas bērns: “Es neeju uz aptieku. Es tās ķīmiskās zāles nevaru iedzert, tāpēc, cik iespējams, no tām izvairos. Izlasu visu par zālēm, tad palasu iespējamās blaknes un saprotu, ka tur būs miršana. Neesmu nekāda burve vai pesteļotāja, bet man ir gudrību pilni žurnāli, kuros cilvēki zina, ko raksta. Tad es lasu, kas ir pret asinsspiedienu, kas holesterīnu, kas sirdij, un dodos laukā raudzīties, kas dabā atrodams. Uzturā lietoju daudz ķiploku. Ja katru rītu pa šķēlītei noēd citronu, problēmas ar holesterīnu izgaisīs kā nebijušas. Savukārt sirdij lietoju citronu kopā ar medu un ķiplokiem,” Albīne stāsta, ka paļaujas uz savu organismu, jo, ja tajā ieklausās, tas pats pateiks, ko tam vajag.

Lai gan tautā tiek daudzināta šķidruma nozīme veselības veicināšanā, Albīne ūdens pilienus neskaita, bet klausa iekšējai balsij. Pavasarī dzer svaigi tecinātas bērzu sulas, dažas burkas vēl tagad, skaisti sagulušas, gozējas pagraba plauktos: “Ja varētu, no veikala plauktiem vispār neko neņemtu, bet bez maizes jau neiztikt. Runājot par maizi, pērku tikai rupjmaizi vai kliju maizi. Uz veikala gaļu principā nevaru paskatīties. Kaķim devu, pat tas nosmādēja.” Sieviete stāsta, ka lieto dabisko, cik vien iespējams, tomēr homeopātiskie līdzekļi maksā dārgi. Esot gan kāda lieta, kurai jābūt katras sievas mājas aptieciņā: “Feldšere man samācīja, ka katrai sievietei mājās jātur cūkas žults ar šņabi, cik žults, tik šņabja. Šis novilkums ir pārbaudīts un pat glābis manu mazbērnu no lielas nelaimes. Pārbaudīta lieta – strādā.”

Kamēr rudens rotā Albīnes dārzu, viņa naski šiverē. Šai sievai pilna galva veselīgu padomu, un viņa zina, kas kurai kaitei pretī liekams.