Priekuļu novada sociālās aprūpes centrā “Mārsnēni” notikusi masveida inficēšanās ar “Covid – 19”, līdz pirmdienas rītam bija saslimuši 25 iemītnieki un četri darbinieki. Tādējādi Priekuļu novads kļuvis par trešo infekcijas skartāko pašvaldību aiz Rīgas un Jūrmalas. Centra telpās un teritorijā noteikta karantīna, un teritorija ir norobežota. Tomēr iestādē strādājošie darbinieki teritoriju drīkst atstāt.

Informācija par plašo inficēšanos piektdienas vakarā saņemta no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), kad tika apstiprināti jauni inficēšanās gadījumi 17 iemītniekiem un četriem darbiniekiem. Lai arī sociālās aprūpes centrs ir privāta iestāde, Priekuļu pašvaldība, ņemot vērā situācijas nopietnību, tūdaļ sasauca Civilās aizsardzības komisijas sēdi, lai informētu dienestus – policiju, zemessardzi, ugunsdzēsējus – un lemtu par nepieciešamajām darbībām infekcijas ierobežošanai, un situācija Mārsnēnos tiktu pilnība kontrolēta.

Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone: “Lai arī šis sociālās aprūpes centrs nav pašvaldības iestāde, tajā ir iemītnieki arī no Priekuļu novada, un pansionāts atrodas paš­valdības teritorijā, tāpēc pandēmijas un ārkārtējās situācijas laikā svarīgi palīdzēt uzņēmumam, jo svarīgi ir pārtraukt infekcijas izplatīšanos. Palīdzam iestādi nodrošināt ar aizsarglīdzekļiem, esam aizveduši maskas, sejas aizsegus, kombinezonus, bahilas un darīsim to vēl, lai veidojas rezerves, jo nezinām, kā situācija attīstīsies, kā arī ierobežojām piekļūšanu iestādes teritorijai, to savā veidā iekapsulējot. Aktīvi strādā arī epidemiologi, lai noteiktu, cik ilgi karantīna būs nepieciešama, šonedēļ notiks atkārtota centra iemītnieku un darbinieku testēšana, tad redzēsim situācijas attīstību. Labi, ka slimība norit vieglā formā, tas mazina spriedzi.”
Stāstot par notikumu attīstību, Elīna Stapulone teic, ka piektdien, kad ap pussešiem tika saņemta informācija par slimības uzliesmojumu, tika pieņemts rīkojums par karantīnas zonu, notika saziņa ar uzņēmējiem, kas nodrošina dezinfekciju, jo blakus ēkā dzīvo arī daļa iestādes darbinieku, visu sirdsmieram regulāri tiek veikta kāpņutelpas, margu un durvju rokturu dezinfekcija. Naktī uz sestdienu notika aktīva rosība. Vienam saslimušajam darbiniekam, kuram nebija sava transporta, lai nokļūtu mājās, sarūpēja šādām situācijām piemērotu transportu, ar zemessargu iesaistīšanos ēkā tika iekārtota karantīnas zona, kur ievietoti “Covid-19” slimnieki. Novada domes priekšsēdētāja uzteic zemessargu operativitāti un drosmi, kas, ne mirkli nešauboties un ģērbjoties spectērpos, palīdzēja iemītnieku pārvietošanā.

Pašvaldība arī palīdz nodrošināt saslimušos ar vienreizlietojamiem traukiem, lai mazinātu iespējamo saskari ar vīrusu. “Strādājam ar divsimtprocentīgu atdevi, katrs dienests veic savu darbu. Mēs arī ar mājaslapas un sociālo tīklu starpniecību informējam iedzīvotājus, SPKC nodrošina epidemioloģiskos procesus, iestāde organizē darbu iekšienē, policija apseko karantīnas zonu, nodrošinot, ka maiņā ir divi cilvēki. Mēs nodrošinām viņiem pārtiku, jo tas ir nepārtraukts darbs,” pastāstīja E.Stapulone.

Valsts policija ir atbildīga, lai nepiederošas personas iestādi neapmeklētu, bet patrulēšana, ņemot vērā policijas kapacitāti, notiks kopā ar zemessargiem. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa priekšnieks Aldis Pāže skaidro: “Esam norobežojuši teritoriju, lai no iestādes iznāktu vai tajā ieietu tikai cilvēki, kas to šobrīd drīkst. Rīkojums par karantīnu un nepieciešamajiem norobežošanas pasākumiem ir dots uz 21 dienu jeb trim nedēļām, bet atkarībā no tālākās situ­ācijas iespējams – uzraudzība būs nepieciešama ilgāk. Jāņem vērā, ka iestādē ir cilvēki gados, kuriem noteikti piespiedu pārvietošanās ierobežojumi, tādēļ iespējamas dažādas situācijas.”

Centrā ne tikai netiek uzņemti jauni klienti, bet arī nenotiek rehabilitācijas pasākumi, klientiem nodrošina pamatvajadzības: aprūpi, medicīnisko palīdzību un ēdināšanu. Teritorijā atļauts ieiet tikai darbiniekiem, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem, ja nepieciešama medicīniskā palīdzība, Valsts policijas un pašvaldības policijas darbiniekiem darba pienākumu veikšanai, pārtikas un pirmās nepieciešamības preču piegādātājiem. Katram, kas ienāk karantīnas zonā, jāvelk kombinezons un, izejot no tās, jānovelk, lai to dezinficētu, bet vienreizlietojamos pēc tam iznīcinātu.

Centra “Mārsnēni” vadītāja Evija Jēkabsone teic: “Šobrīd visiem “Covid-19” slimniekiem ir viegla saslimšanas gaita, bet nekad nevaram paredzēt, kas notiks rīt. Darbinieku ziņā iztiekam ar resursiem, kas mums ir, protams, pārslodze gan fiziska, gan emocionāla ir liela, tomēr nav citu variantu. Gan iepriekš, gan arī šobrīd ievērojam visus piesardzības pasākumus, darbinieki lieto maskas, cimdus un citus aizsardzības līdzekļus. Notiek sarunas ar pašvaldībām un citām institūcijām par individuālo aizsarglīdzekļu papildināšanu, lai tie būtu pietiekamā daudzumā. Iegādājāmies būvmateriālu veikalos kombinezonus, lai nodrošinātu aizsardzību. Turpinām meklēt iespējamos risinājumus.”

SPKC ar sociālās aprūpes centru strādā kopš 27. aprīļa. Aprūpes centra četri inficētie darbinieki atrodas izolācijā savās dzīvesvietās. Tie klienti, kuri bija tuvākās kontaktpersonas saslimušajiem, uzturas savās istabiņās, un centra darbinieki turpina viņu novērošanu. Darbinieki, kuri aprūpē saslimušos, pie viņiem dodas augstākā individuālo aizsardzības līdzekļu ekipējumā, tai skaitā kombinezonos. Kā norāda Ilze Arāja, ieviešot visus pasākumus – nodalot veselos no saslimušajiem, lietojot aizsargtērpus -, viss tiek darīts, lai mazinātu riskus un pārrautu infekcijas izplatības ķēdi. Tomēr, vai tas izdosies, pagaidām nevar pateikt, tāpat kā nevar pateikt, kad vispār beigsies pandēmija. Tāpēc katru dienu iestādi uzrauga epidemiologi.

Lai gan iestādē noteikta karantīna, cilvēkiem, kuri veic darba pienākumus, pēc darba nav jāpaliek centra telpās. Kā skaidro SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja, lai nodrošinātu iestādes darbību un pakalpojumus, bet novērstu riskus tālākai infekcijas izplatībai, katrs darbinieks ir izvērtēts, tāpat kā viņa nokļūšana mājās. Ilze Arāja vēlreiz atgādina, ka parasti cilvēki, kas ir kontaktējušies ar saslimušo, neiet uz darbu, lai neinficētu kolēģus, bet te situācija ir otrāda – inficētie cilvēki atrodas darbavietā. Kontaktpersonas nav slimas, viņām paejot garām kāpņutelpā vai ejot pa ielu, nevar inficēties ar “Covid-19”. Šie cilvēki papildus lieto individuālos aizsardzības līdzekļus un drīkst pārvietoties publiskā telpā. Joprojām arī Mārsnēnos ir spēkā nosacījumi – visiem iedzīvotājiem ir noteikta roku mazgāšana, divu metru distancēšanās, jācenšas izvairīties no publiskiem pasākumiem, vietām, kur pulcējas daudz cilvēku. Ilze Arāja uzsver, ka Mārsnēnu pansionāta apkārtējo māju iedzīvotājiem, ja viņi veic visus piesardzības pasākumus, nav riska saslimt ar “Covid-19”: “Infekcija tā vienkārši nelido pa gaisu, neizplatās starp dzīvokļiem vai ventilācijas sistēmām. Inficēšanās var notikt, ja ar slimnieku ir tuvāks kontakts par diviem metriem un ilgāks par piecpadsmit minūtēm. Saslimšana notiek tuva kontakta ceļā ar gaisa pilieniem, slimniekam klepojot, šķaudot, runājot. Jo cilvēkam ir izteiktāki simptomi, jo viņš ir infekciozāks, jo asimtomātiskāks, jo mazāka iespēja otru aplipināt.”

Lai arī aktuāls ir jautājums par infekcijas avotu, ņemot vērā ievērojamos piesardzības pasākumus sociālajos aprūpes centros, izskanējušas versijas, ka viens no “Mārsnēnu” centra iemītniekiem medicīnas iestādē saņēmis ārstniecisko palīdzību un pēc tam pansionātā atgriezies jau inficēts, tāpat centrā līdz šim uzņemti arī iemītnieki uz neilgu laiku, kas arī varētu būt bijuši inficēti, tomēr centra vadītāja no versiju paušanas atturas, ļaujot epidemiologiem darīt savu darbu.

Kā infekcija nokļuvusi sociālās aprūpes centrā, joprojām pēta SPKC, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu. Ilze Arāja norāda, ka par inficēšanas avotu SPKC epidemiologiem ir vairākas versijas un tās šobrīd tiek analizētas: “Tomēr patlaban viens inficēšanās avots nav noteikts. Katrā sociālajā aprūpes centrā ir sava epidemioloģiskā infekcijas ķēde. Atsevišķos centros ir nosakāms infekcijas avots un izsekojama epidemioloģiskā ķēde, bet citos nav nosakāms, kā tieši notikusi inficēšanās. Šobrīd visos 12 sociālās aprūpes centros, kuros notikusi inficēšanās, epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.”

Priekuļu novada pašvaldība, domājot par pagasta iedzīvotāju veselību, pieņēmusi lēmumu slēgt apmeklētājiem Mārsnēnu pagasta pārvaldi, bibliotēku un kultūras namu, kā arī pārtraukt bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanu klātienē Liepas pamatskolas Mārsnēnu pirmsskolas izglītības grupās.

Priekuļu novadā konstatētā masveida inficēšanās ir Latvijā trešā, pirms tam tik plaša mēroga inficēšanās jau notikusi vīriešu patversmē “Zilais krusts” Rīgā, kā arī mēbeļu uzņēmumā Salaspilī. Centrā “Mārsnēni” atrodas ap 60 iemītnieku pensijas vecumā, daļa ir guļoši, kā arī 1. vai 2. grupas invalīdi. Sociālo pakalpojumu centru “Mārsnēni” nodrošina Amatas novada Skujenes pagastā reģistrētā biedrība “Labāka rītdiena”.