Jāsāk gluži vai ar mīklu: kas tas ir – koku nav, bet lapas jāgrābj? Atbilde – daudzdzīvokļu māja Cēsīs, Lenču ielā 48.

Taisnības labad jāsaka, ka vispirms bija atbilde, un tad radās mīkla. Redakcijā ieradās Lenču ielas 48 mājas pārvaldnieks Jānis Ambainis, lai pavēstītu par problēmu, ar kuru viņiem nākas cīnīties gadiem. Proti, lai arī ielas pusē pie mājas neaug neviens koks, vairākas reizes gadā nākas grābt nokritušās lapas. Rudenī jau vairākas reizes teritorija nogrābta, taču tagad atkal mājas priekša esot pilna ar sakaltušām ozola lapām. Arī “Druva”, ierodoties “notikuma vietā”, konstatēja lielu daudzumu sakaltušu ozola lapu, bet tuvumā tiešām neviena ozola. Skaidrību ievieš J. Ambainis, norādot uz teritoriju otrā pusē Lenču ielai, kur Mazajā Lenču ielā atrodas vairāku dzīvokļu māja, bet tai apkārt daudz koku, tai skaitā viens pamatīgs ozols: “Cik esmu novērojis, lapas tur neviens nevāc, vēji tās dzen pāri ielai, tās paliek tieši pie mūsu mājas. Kad agrāk otrā pusē ielai auga biezāki krūmi, situācija bija nedaudz labāka, jo daļa lapu aizķērās tur. Tad krūmus iztīrīja, lapas brīvi nokļūst mūsu pusē. Pirms dažām dienām, kad bija lielāks vējš, nevarējām pat mājas durvis atvērt, lapas burtiski dzina iekšā. Tagad atkal jāmeklē grābekļi, maisi, jāvāc lapas kopā, jādomā, kur tās likt. Ja to nedarīsim, uznākot vējam no pilsētas puses, tās dzīs

blakus mājas pagalmā, ko negribam pieļaut, lai kaimiņi uz mums netur ļaunu.

Ar lapām tiek noklāta arī nogāzīte blakus ietvei, pa kuru ir liela cilvēku plūsma, jo viņi iet uz kapiem, un nav patīkami, ka mums tāda nesakopta teritorija. Tad nu regulāri ejam, tīrām arī to, bet patiesībā tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Protams, kad sazaļos zāle, tajā viss pazudīs, bet nāks rudens, un mums atkal būs jāvāc lapas, kaut koku mūsu teritorijā nav.”

Stāstus par nenovāktām lapām redakcijā nākas klausīties diezgan regulāri. Īpaši daudz šādu zvanu bija rudenī, kad daudzi sūdzējās par ietvēm un īpašumiem, no kuriem lapas netika novāktas. Vienu zvanu saņēmām arī šonedēļ, kāda lasītāja stāstīja, ka Rīgas ielā, vecpilsētas teritorijā, dažos īpašumos joprojām redzamas kaudzēs savāktas pērnās lapas: “Tās tur stāv jau kopš rudens, vējš lapas izdzenā, tās nonāk uz ietves, ielas, citos īpašumos. Pavasaris ir tīrības laiks, ir ļoti neglīti, ka pilsēta ir nesakopta.”

Atbilstoši Cēsu pašvaldības saistošajiem noteikumiem, katrs īpašnieks ir atbildīgs ne tikai par savas, bet arī

par tā dēvētās piegulošās teritorijas kopšanu līdz brauktuves malai. Ja tas netiek darīts, par to var ziņot pašvaldības policijai, kas meklē īpašnieku, lai atgādinātu par

pienākumu. Ja rīcība neseko, tiek noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.

Patiesībā jau šo piekļauto teritoriju kopšana allaž bijis diskutējams jautājums. Ja teritorija neliela, iedzīvotāji to paveic, jo saprotams, ka katram gribas dzīvot tīrā vidē. Bet, ja kopjamā teritorija ir liela, kā konkrētajā gadījumā Mazajā Lenču ielā un arī citviet pilsētā, saprotama cilvēku nevēlēšanās to kopt. Jo īpaši tāpēc, ka tā nav viņu zeme.

Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Sviķis stāsta, ka policijā ir informācija par šo situāciju, inspektors ir ticies ar mājas, kuras teritorijā atrodas minētie koki, pārstāvjiem, un pārrunāta radusies situācija.

“Rudeņos ozoliem lapas nobrist vēlu, tad to vākšana tiešām nav veikta. Šogad pavasarī sniegs nokusa ļoti ātri, saulē lapas izkalta un vējš sāka tās dzenāt apkārt līdz pat mājām pretējā ielas pusē. Šobrīd par soda sankcijām neesam domājuši, jo vēl jau nav pagājis spodrības mēnesis, kas tiek pasludināts teritoriju sakopšanai. Pēc tā apsekosim situāciju ne tikai šajā teritorijā, bet visā pilsētā, nepieciešamības gadījumā piemērojot arī saistošajos noteikumos atrunāto sodu. Teritorijas pilsētā tiek apsekotas rūpīgi, rakstām brīdinājumus, atgādinām, ka teritorijas jāsakopj, un tikai tad, ja tas tiek ignorēts, uzliekam sodu,” saka V. Sviķis.

Šogad gan pašvaldības izsludinātais spodrības mēnesis galīgi nesakrīt ar reālo dabā, jo sniegs sen nokusis,

siltajās dienās cilvēki savas teritorijas steidza sakopt jau aizvadītajā nedēļas nogalē. Taču spodrības mēnesis oficiāli izsludināts aprīlī, un, kā norāda V. Sviķis, nav īsti pamata sodīt cilvēkus ātrāk, to var darīt tikai pēc spodrības mēneša beigām.

Jānis Gabrāns