Ziņas

Sports

Cīkstoņu kārtējie panākumi

Katra nedēļa cīņu sporta kluba “Ferrum” dzīvē nes jaunas sacensības, jaunus panākumus. Dalībnieku skaits palielinās, un nu jau vienlaikus tiek startēts vairākās sacensībās. Janvāra vidū cīkstone Samanta Timpa kā vienīgā no kluba startēja Latvijas junioru meistarsacīkstēs sava svara un vecuma kategorijā, izcīnot sudraba godalgu.

   * ŠOREIZ OTRĀ. Cīņu sporta kluba “Ferrum” cīkstone Samanta Timpa (no kreisās) Latvijas junioru meistarsacīkstēs savā svara un vecuma kategorijā izcīnīja sudraba godalgu. FOTO: no albuma

Kluba treneris Andis Ruicis stāsta, ka Samantai nācies izcīnīt smagas un saspringtas cīņas, lai gan valsts čempionātā uz vieglām uzvarām nevar cerēt: “Jau priekšsacīkstēs viņai nācās aizvadīt cīņu ar Elīnu Ziediņu, kas varēja būt arī fināla cīņa. Abas sportistes jau bija tikušās, viena otru labi zina, tāpēc cīņa sākās ar pretinieka izpēti un arī turpinājās uzmanīgā garā. Pirmā punktus par rezultatīvu darbību ieguva Elīna, tad Samanta rezultātu izlīdzināja, taču pēc tam par pasīvu cīņas manieri tiesneši iedeva vienu punktu Ziediņai, ar kuras minimālu pārsvaru arī beidzās pirmās trīs minūtes. Atsākoties cīņai, aktivitāti pārņēma Samanta, vispirms izdarot metienu četru punktu vērtībā un pārņemot vadību. Pēc tāda cīņas pagrieziena pretiniece metās atspēlēties, to prasmīgi izmantoja Samanta, veicot vēl vienu metienu, kas beidzās ar tīru uzvaru.”

Uzvara ļāva Samantai iekļūt finālā, kur pretī stājās Tatjana Tarasova no Daugavpils novada. Abas meitenes iepriekš bija sacentušās jau vairākkārt, vienmēr bija uzvarējusi Samanta. Pēc J. Ruča teiktā, tas bija iemesls, kāpēc Samanta pretinieci pienācīgi nenovērtēja, ko trenerim neizdevās novērst. Izšķirošs bija viens atslābināšanās brīdis, ko pretiniece izmantoja, gūstot tīru uzvaru.

“Secinājums – darbs netika izdarīts ar simtprocentīgu atdevi, jo čempionātā netika gūta uzvara, kas bija ļoti reāla. Samantai jāturpina strādāt pie tām situācijām, kas ir viņas vājās vietas. Jācenšas saprast un jāiemācās ieklausīties trenera teiktajā par pretiniekiem un viņu tehnikas arsenālu, jāsāk strādāt pie analīzes, kā cīnīties ar galvenajām pretiniecēm, lai martā tiktu līdz uzvarai Latvijas kadetu meistarsacīkstēs, kas pavērstu iespēju startēt Ziemeļvalstu čempionātā, Eiropas čempionātā un, ja tur labi veicas un ir rezultāts, arī Pasaules čempionātā. Viss var izdoties, ja diendienā tiek cītīgi apmeklēti treniņi, ja būs veiksme neiedzīvoties traumās un slimībā,” norāda treneris.

Kamēr Samanta cīnījās Latvijā, vairāki kluba cīkstoņi eksperimentālā sastāvā, ko ietekmēja sportistu traumas un slimības, devās uz Kohtla-Jarve (Igaunija), kur notika turnīra “Nabik” pirmā posma sacensības. Cēsu kluba pārstāvji šajā turnīrā ar panākumiem startē jau vairākus gadus. No pieciem kluba cīkstoņiem savās svara kategorijās Rainers Lūkins (53 kg) izcīnīja otro vietu, Laura Krasovska (40 kg) – trešo, Ralfs Lūkins (53 kg) – piekto, bet pirmo desmitnieku noslēdza Dāvis Ķīsis (26 kg) un Toms Ķīsis (38 kg).

Treneris A. Ruicis audzēkņu sniegumu vērtē atzinīgi: “Raineram negāja viegli, jo nebija atjaunojies no slimošanas nedēļas garumā. Tomēr līdz finālam gāja pārliecinoši, kur tikās ar mājinieku Poldu no “Kuldkaru” kluba. Cīņa bija līdzvērtīga, tomēr nedaudz veiksmīgāk darbojās pretinieks, kurš guva uzvaru pēc punktiem. Atzīstami cīnījās Laura, un vien pieredzes trūkums neļāva tikt vēl augstāk. Jāstrādā pie tehnikas un jāsaglabā drosme un vēlme darīt.

Ralfs ar vienaudžiem cīnījās pārliecinoši, bet netika galā ar vecākajiem un fiziski stiprākajiem cīkstoņiem, cīņā par trešo vietu pieļaujot vienu kļūdu, atdodot divus punktus, ko vairs nespēja atgūt. Ja abi brāļi Lūkini būtu cīņā vadījušies tikai pēc trenera norādījumiem, iznākums, iespējams, būtu cits, bet pie tā jāstrādā abām pusēm. Jāiemācās novērtēt pretinieku, jāmēģina atgriezt kustīgumu un jāstrādā pie darbībām, kuras sagatavotas iepriekš.”