Vispārizglītojošo vidusskolu 10. klašu skolotājiem un direktoriem vēl mēnesi turpināsies gaidīšanas laiks – vidusskolēnu skaits 10. klasē var kļūt lielāks nekā šobrīd, dažas dienas pirms mācību gada sākuma.

Jau ierasts, ka 9. klašu beidzēji vasarā ne vienmēr spēj izdarīt izvēli tā, lai no tās neatkāptos. Mācību gada pirmie mēneši vēl raksturīgi ar jauniešu “staigāšanu”. Aptaujājot skolu direktorus augustā, var secināt, ka pa vienai 10. klasei būs Piebalgas puses vidusskolās, Jaunpiebalgas vidusskolā tajā būs 15 audzēkņi, Vecpiebalgas vidusskolā – 13. Ja 10. klasi atvērs arī vidusskolas Nītaurē un Līgatnē, Nītaurē 10. klasē būs septiņi skolēni, Līgatnē – seši, tik daudz pieteikušies paš­laik. 10. klasi uzņēmusi Raunas vidusskola, pieteikušies deviņi skolēni.

Izglītības un zinātnes ministrija aicina vidusskolēniem biežāk rīkot grupu darbu, jaunieši viens otru papildinātu, notiktu savstarpējā mācīšanās. Produktīvi tā mācīties iespējams, ja klasē ir vismaz astoņi skolēni – tā var veidoties pāri, grupas. Vēl vairāk – ministrija skaidro, ka vēl produktīvāk mācību darbs jauniešiem rit, ja zināšanās un aktivitātēs var sacensties paralēlās klases. Pašvaldības jau labu laiku tiek aicinātas veidot skolas tā, lai vidusskolā būtu paralēlās klases ar 14 – 16 skolēniem katrā.

Priekuļu vidusskola nedēļu pirms mācību gada saņēmusi 16 jauniešu iesniegumus uz 10. klasi. Pieredze rāda, ka pēc mēneša klasē vēl būs pienācēji. Mācību gada sākumā jaunieši turpina meklēt atbilstošāko skolu. Izvēle krīt arī uz Priekuļiem, bet “staigātāji” atnāk arī uz vidusskolu Cēsīs, jo nepieņem profesionālo vidusskolu vai ģimnāziju dienas kārtību. Oktobrī vidusskolā Cēsīs, kur re­alizē vispārējās vidējās izglītības programmu, audzēkņu saraksts parasti papildinājies par teju diviem desmitiem skolēnu.

Līgatnes vidusskolas skolotāja Beāte Kobilinska ar audzināmo 9. klasi – 16 skolēniem – šovasar svinēja izlaidumu. Viņa tagad apņēmusies strādāt ar 10. klasi un jūtas samulsusi, ka tajā būs tikai seši skolēni. Būdama enerģiska un aizrautīga, pedagoģe pamatskolas klases kolektīvu prata saliedēt. Strādāt ar pusaudžiem nav bijis viegli, bet daudz kas no iecerētā izdevies arī tāpēc, ka tā skolā bijusi liela klase un vairākums tajā zēni. Skolēni iemācījušies sadarboties, viens no otra mācījušies. Lielākie notikumi bijuši pārgājieni un velobraucieni. Daļa audzēkņu bijuši mērķtiecīgi, izvēloties tālāko izglītības ceļu. Daži dosies prom no Līgatnes, lai apgūtu profesiju, citi zina, kurus mācību priekšmetus padziļināti apgūs pilsētas skolā, lai pēc tam sekotu savam aicinājumam. Skolotāja B. Kobilinska, runājot ar tiem, kuri nolēmuši turpināt mācības Līgatnes vidusskolā, interesējusies, kā viņi motivē šo izvēli. Par vienu no iemesliem jaunieši nosaukuši patstāvību, ko dos autovadītāja tiesību iegūšana, vēl nepabeidzot 12. klasi. Līgatnes pašvaldība vietējiem skolēniem apmaksā šoferu kursus, jaunieši zina, ka šīs mācības maksā ne mazu naudu.

B.Kobilinska pamatskolas klasei nodrošinājusi ļoti aktīvu dzīvi. Tagad, kad vidusskolas klasē būs krietni mazāk audzēkņu, pedagoģe grib atrast jaunas iespējas, atbilstošas vidusskolēnu interesēm. 9.klases beidzējiem pedagoģe solījusi, ka aktīvi interesēsies par katra gaitām un ikviens būs gaidīts Līgatnē, lai kur arī mācītos. Skolotāja domā, ka klasesbiedriem jātiekas, lai viens no otra turpinātu mācīties. “Ikviens zina, ka arī es gaidīšu tikšanos ar katru,” teic klases audzinātāja, gatava uzturēt piederības sajūtu Līgatnei, saikni ar klasesbiedriem.

Skolotāja ir apņēmības pilna 10.klases audzēkņiem rast draugus citās lauku vidusskolās, vai tas būtu netālu Nītaurē, Priekuļos vai citviet. “Attālums šodien nav šķērslis, lai vienaudžiem no dažādām skolām veidotos sadarbība, draudzība un sacensība konkursos,” spriež B.Kobilinska.