Ziņas

Sabiedrība

Cik daudz ceļu, tik daudz runu

Brauciens pa dubļu vannām. Valsts autoceļš Abrupe – Taurene bez grāvjiem un seguma, mālains un pārmircis.

Lai runātu par Latvijas valsts ceļu tīkla nākotni, iepazīstinātu ar ilgtermiņa attīstības vīziju periodā līdz 2040. gadam, ar Vidzemes pašvaldību vadītājiem tikās satiksmes ministrs Tālis Linkaits, VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis un Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kains.

“Satiksmes intensitāte uz au­to­ceļiem palielinās, līdz ar to ir būtiski izvērtēt, kur jau tuvākajās desmitgadēs varētu tikt izbūvētas šosejas ar atdalītām brauktuvēm un divlīmeņa pārvadiem. Ie­dzīvotāji sagaida ceļus, kas būtu ātri un droši,” teica M. Laz­dovskis.

Ministrs uzsvēra, ka diskusija par Latvijas valsts ceļu tīkla attīstību ir svarīga, lai izveidotu kopīgu redzējumu un vīziju nākamajiem divdesmit gadiem. Pēc tam jārisina jautājumi par nepieciešamā finansējuma piesaisti no valsts, Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem, kā arī attīstot privātās partnerības projektus. Vidzemnie­ki novērtē iniciatīvu plānot ceļu attīstību ilgtermiņā, kā arī atzina, ka ceļu attīstība veicina reģionu ekonomisko attīstību.

Līdztekus Satiksmes ministrijas speciālisti turpina darbu pie ceļu tīkla izvērtējuma, tiek pārskatīti normatīvie akti un priekšlikumi to grozījumiem, lai veiktu ceļu tīkla pārstrukturizāciju, ņemot vērā arī gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu.

Runājot par ceļu uzturēšanu, kārtējo reizi tika pieminēta autoceļu fonda atjaunošana. Par to ministrs bija skeptisks: “Tā ir seno laiku pasaka, ka bijis autoceļu fonds, no kura varēja pasmelties, tā ir nodokļu nauda. Ja gribam veidot atsevišķus fondus, tad visu laiku nauda kaut kam jānoņem. Autoceļu fonds problēmu neatrisinās.” Tam nepiekrita Vecpiebal­gas novada vadītājs Indriķis Put­niņš: “Izprotot valsts vajadzības visās jomās, par nauda, kas valsts budžetā ienāk par auto un akcīzes nodokli, tiek finansētas citas vajadzības. Kā izskaidrot autobraucējiem, ka viņu samaksātais tiek izlietots citām vajadzībām? Mūžī­gais jautājums – kā sakārtot ceļus. Ceļi ir svarīgākie, lai kaut kas reģionos notiktu. Nevajag to, kas bijis labs, noniecināt.”

Jaunpiebalgas novada vadītājs Laimis Šāvējs atgādināja, ka cilvēki katru dienu jautā, vai kas mainīsies, vai jāpārceļas uz pilsētu. “Lai kaut kur tiktu, jābrauc pa dubļu masu, ceļiem nav grants seguma. Izrakt grāvjus, uzvest granti taču nemaksā miljonus. Pa­gājušoziem pat satiksmes autobuss nebrauca. Kad ir kas noticis, piemēram, caurteka sabrukusi, tad valsts ceļu uzturētājs kaut ko dara. Bet ceļš Abrupe – Taurene savieno ar pagasta centru,” stāstīja L.Šāvējs. Viņš arī rādīja foto­grāfijas, kā pagājušonedēļ šis ceļš izskatījās. G.Kains uzsvēra, ka, tā kā šoziem ceļu uzturētājiem būs naudas ietaupījums, jo nav jātīra sniegs, šos līdzekļus paredzēts izlietot ūdens atvades sakārtošanai- apauguma noņemšanai, caurteku aprūpei, grāvju rakšanai. L.Šā­vējs atgādināja, ka ceļu uzturētājs labi zina, kādā stāvoklī ir ceļš uz Zosēniem. Pērn sākts rakt grāvjus, ekskavatoram pa nakti kāds izlēja degvielu, darbi netika turpināti.

Ministrs atzina, ka, kaut arī ceļu uzturētājam ir noteikti standarti, kas jānodrošina, ne vienmēr ieguldītie līdzekļi atbilst paveiktajam. “Izliekamies, ka prasām augstu kvalitāti un par to maksājam, bet tā nebūt nav. Vēlreiz tiks izvērtētas prasības – minimālās un optimālās. Kritiku saņemam, jāvērtē kontekstā, diskutējam par iespēju atvērt ceļu uzturēšanas tirgu, ļaut ienākt arī citām kompānijām,” sacīja T.Linkaits.
Jau vairākus gadus Satiksmes ministrija aicina pašvaldības pārņemt valsts vietējos autoceļus. Līdz šim pašvaldības nav bijušas ieinteresētas to darīt. Ja kādu ceļa posmu arī vēlējās pārņemt, process bija nesamērīgi garš.

Katru gadu valsts pašvaldībām ceļu uzturēšanai piešķir ap 50 miljoniem eiro. “Nauda tiek piešķirta, nevērtējot satiksmes intensitāti,” atgādināja G.Kains, bet M. Lazdovskis piebilda, ka Latvijā ceļu tīkls uz vienu iedzīvotāju četr­reiz lielāks nekā, piemēram, Beļģijā. “Protams, cilvēkiem pa tiem jāpārvietojas un tos turpinās uzturēt. Bieži vien ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti, kas valsts skatījumā nav tik svarīgi, pašvaldībai ir ļoti nozīmīgi,” sacīja M.Lazdovskis.

Ceļu nozares pārstāvji atzina, ka pašvaldības nav bijušas ieinteresētas pārņemt savā pārziņā valsts vietējās nozīmes ceļus. “Līdz šim no valsts ir pārņemti nelieli ceļu posmi, bet pašvaldībām loģiski būtu apsaimniekot 8000 kilometru. Ir tādi valsts vietējie autoceļi, kas iet cauri novadu centriem. Tie noteikti būtu jāuztur pašvaldībām,” skaidroja G.Kains.

Ministrija izstrādājusi to valsts vietējās nozīmes autoceļu sarakstu, kurus labprāt nodotu pašvaldībām. “Par katru pārņemtu autoceļu kilometru paredzēts ikgadējs finansējums 1560 eiro. Pašvaldības to zina. Ir izstrādāti noteikumi, un ceļus diezgan ātri var pārņemt. Top grozījumi likumā, ka piecus gadus pašvaldības pārņemto ceļu uzturēšanai saņems šo mērķdotāciju,” pastāstīja VAS “Latvijas Valsts ceļi” Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kains.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins gan iebilda, ka finansējums, salīdzinot ar to, ko saņem “Latvijas autoceļu uzturētājs”, ir par mazu, jo uzņēmumam ceļa kilometra uzturēšanai gadā tiek atvēlēti seši eiro.

Gaidot administratīvi teritoriālo reformu, pašvaldību vadītāji arī interesējās par solīto naudu ceļu infrastruktūras sakārtošanai. “Pieļauju, ka to meklēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā reformas virzītāja,” teica satiksmes ministrs T.Linkaits.

Pārgaujas novada vadītājs, Vidzemes plānošanas reģiona padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents atgādināja: “Nav svarīgi, kā kuru ceļu nosaukt, kurš to apsaimnieko, bet gan, kā pa to brauksim.” q