Ziņas

Sabiedrība

Cietsirdībai nav robežu

Palīdz neaizsargātajiem. Cēsu dzīvnieku patversmes “Lācīši” darbiniece Liene Mališeva rūpējas par patversmes iemītnieku labklājību un meklē tiem labas mājas.Foto: Madara Ozoliņa

“Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām,” teicis francūzis Antuāns de Sent-Ekziperī. Nereti daļa sabiedrības šos viedos vārdus aizmirst vai izliekas nezinām. Vasaras otra puse ir laiks, kad pavasarī dzimušie kaķēni gatavi nošķirties no savām mammām un doties pie jaunajiem saim­niekiem. Diemžēl ne katrs mīlulis tiek pie cerētā. Cēsu dzīvnieku patversmes “Lācīši” darbiniece Liene Mališeva ir sašutusi par cilvēku atbildības sajūtas trūkumu – saimnieki pamet savus mīluļus visnežēlīgākajos veidos.

“Šogad tā ir ļoti liela problēma. Sociālajos tīklos ļoti bieži var redzēt, ka tiek dāvināti vai atdoti mazi kaķēni. Ir labi, ka cilvēki iedomājas tādā veidā meklēt saimnieku. Bet ir tādi, kuri no mazajiem kaķēniem, daudz nedomājot, atbrīvojas. Šogad patversmē pieņemti 109 kaķi. Patlaban te ir 28 kaķi, kuri meklē jaunas mājas. Daļu no tiem esam atraduši dārziņos, citi bijuši atstāti kastēs pie veikaliem, stāvlaukumos un pat izmesti atkritumos. Ir arī kaķītis, kuram galviņā iešauta skrots, galvaskausā ir caurums un ir lauzts žoklītis. Cilvēki ir nežēlīgi,” pārdomas izsaka Liene un rosina kaķu saimniekus padomāt uz priekšu un to, vai viņi gribēs, lai kaķenei dzimst kaķēni. Arī par to, vai būs kāds, kurš par mazajiem kaķēniem rūpēsies: “Ja cilvēkam mājās ir kaķene un viņš zina, ka negribēs kaķēnus, tad kaķene jā­sterilizē.”

Patversmes darbiniece stāsta, ka cilvēki zvana uz patversmi ne tikai tad, kad zina par pamestiem kaķiem, bet arī tad, kad nespēj vairs rūpēties par savu mīluli un vēlas to atdot patversmei. “Ir bijuši gadījumi, ka kaķa saimnieki pārceļas uz dzīvi ārpus Latvijas un vēlas savu kaķi atstāt pie mums. Man tā šķiet ļoti absurda rīcība. Kaķis ir pilnvērtīgs ģimenes loceklis, un dzīvesvietas maiņa nevar būt par iemeslu, lai no tā atbrīvotos,” stāsta L. Ma­liševa, piebilstot, ka dzīvniekus no saimniekiem nepieņem: “Citā­dāk cilvēks nespēs iemācīties atbildību. Mēs varam tikai palīdzēt atrast kaķim jaunas mājas – ieliekot informāciju mūsu sociālajos tīklos. Tā potenciālos saimniekus var atrast tiešām ātri. Nesaprotu, kāpēc ir jārīkojas tik nežēlīgi un mazie kaķēni jāizmet atkritumos, ja ir citi varianti un risinājumi? Tas, ka nav vairs vēlēšanās turpināt rūpēties par savu kaķi, jau ir cits jautājums.”

Patversmes darbiniece arī stāsta, ka daudzi uz patversmi atbrauc, domājot, ka te var kaķīti ņemt bez maksas, bet tas tā nebūt nav: “Kaķa adopcija maksā 15 eiro. Bijuši gadījumi, kad, to uzzinot, cilvēks pārdomā. Pirms atdodam kaķīti saimnieka rokās, mēs aprunājamies par to, kur kaķītis dzīvos, kādi būs dzīvošanas apstākļi un kā saimnieks ir iedomājies rūpes par savu jauno mīluli.” Patversmes darbiniece rosina arī līdzcilvēkiem būt vērīgākiem: “To, ka es aizbraucu pie veikala un no tur esošajiem atkritumiem ņēmu ārā kaķīšus, redzēja visi kaimiņi, bet to, ka kāds viņus tur ielika, neredzēja neviens. Tā nevar būt.” Patversmes darbinieki iegulda lielu darbu, lai kaķi spētu adaptēties sabiedrībā un pierastu pie cilvēkiem. Ja no sākuma mazie kaķēni to vien dara kā skrien pa sienām un skrāpējas, tad pēc laika jau nāk mīļoties un prasa uzmanību. L. Mališeva stāsta, ka liela daļa kaķu adoptētāju braucot no Rīgas, lai gan galvaspilsētā ir daudz dzīvnieku patversmju. Lienei prieku sagādā jaunie kaķu saimnieki, kur nereti pēc kaķa adopcijas dalās ar fotogrāfijām par mīluļu jauno dzīvi.

Kaķenes sterilizēt un vairāk domāt par savu rīcību iesaka arī Priekuļu veterinārās klīnikas veterinārārste Baiba Priedniece: “Bieži vien dzīvnieku patversme Cēsīs ir pārpildīta, un nereti kāds mīlulis paliek arī pie manis klīnikā. Arī šobrīd klīnikā dzīvo pavisam mazs kaķēns, kurš tika atstāts pie veikala “Supernetto”. Kaķēns vēl pats neprot ēst, viņš regulāri ir jābaro. Ir pat bijušas reizes, kad klīnikas un patversmes darbinieki ņem kaķēnus pie sevis uz mājām. Mēs par viņiem uztraucamies un rūpējamies. Atšķirībā no saimniekiem, kuri bez sirdsapziņas pārmetumiem no mazajām dzīvībiņām atbrīvojas.” Baiba stāsta, ka pa kādam jaunam kaķim tiekot atvests gandrīz katru dienu. Jaun­atvestie kaķīši vispirms iztur karantīnu – aptuveni vienu nedēļu pavada klīnikā, kur tiekot veiktas nepieciešamās apskates, vakcīnas un attārpošana. Veterinārārste ir pārliecināta, ka arī sabiedrībai ir jāuzņemas daļa atbildības. “Jāat­ceras, ka saimniekam ir vieglāk atrast mājas diviem kaķiem nekā patversmei 20 dzīvnieciņiem,” atgādina Baiba Priedniece.