Ingas un Aivara Kubiļu ģimene no Līgatnes bija starp tām 20, kuras bija uzaicinātas uz Rīgas pili, tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un Valsts prezidenta kundzi Ivetu Vējoni. “Mums tas bija liels gods,” saka Inga. Tā iznācis, ka viņa kopā ar vīru audzina septiņus meitu bērnus. Inga un Aivars ir aizbildņi. Alise ir vecākā, jau astoņi gadi, mācās 2.klasē. Braienam ir seši, Andželai – pieci, Markusam – trīs gadi, bet Miks, Deniss un Renārs ir divgadnieki, tikai dažu mēnešu starpība.

“Bērniem un mums tas bija arī kārtīgs pārbaudījums, slodze liela,” bilst Aivars, bet Inga atklāj, ka gatavošanās aizņēmusi trīs dienas. “Viņi taču mazi. Vienam vairs nepatīk tauriņš, norauj, otrs dara tāpat. Bet acis visiem mirdzēja, tik liela zāle, eglīte,” pārdomās dalās ome, kā bērni viņu sauc, bet opis jeb opapā atklāj, ka no rīta visi ļoti agri bijuši augšā un nevarējuši sagaidīt, kad kaimiņš atbrauks ar busiņu un varēs doties ceļā.

“Skolā stāstīju, kāda izskatās Rīgas pils. Man patika prezidents. Kopā ar viņu eglītē iekārām trīs manis gatavotos rotājumus. Skolā pulciņā tādus iemācījos veidot,” stāsta Alise.

Līgatnes novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Sandra Upmale “Druvai” sacīja: “Kubiļi ir liela un laba ģimene. Ciemojoties pie viņiem, vienmēr jūtama ģimeniska vide. Ko bērniem nesniedz vecāki, to viņiem dod vecvecāki.”

Alisei bija gads un astoņi mēneši, kad viņa nonāca vecvecāku mājā. Inga strādāja par floristi Rīgā, krīzes laikā veikalā Van­gažos, Aivara darbavieta ir Siguldas SIA “Saltavots”. “Alise gāja bērnudārzā, mēs braukājām uz darbu. Tad pie mums nonāca vēl divi bērni. Sapratu, ka strādāt nevaru, abi daudz slimoja. Kļuvu par mājsaimnieci,” pastāsta Inga. Lielākais pārbaudījums vecvecākiem bija mazākie puikas, vienu viņi atveda no krīzes centra. “Denisam bija tikai seši mēneši. Kādi viņi izskatījās – vājiņi un nepārtraukti slimoja. Uz maiņām katru nakti dežurējām. Tagad jāpierod dārziņā, jāizslimo vīrusi, tad jau grūtais laiks būs pāri,” saka Aivars un piebilst, ka bijis brīdis, kad katru dienu daktere nākusi uz māju. Bērniem veiktas arī vairākas operācijas.

Inga atgādina draudzenes teikto: “Atceries, viņi aug lielāki!” “Tagad ir savs ikdienas ritms, sistēma. Aivars brauc mājās no darba, satiekamies bērnudārzā, tad katram tikai trīs jāapģērbj. No rīta Alise ar kaimiņieni iet uz autobusu, mēs uz bērnudārzu,” ikdienu pastāsta Inga. Vakarā, atgriezušies no dārziņa, mazie katrs atrod savu nodarbošanos, mājā ir nepārtraukta kustība. Tad viens, tad otrs grib ierāpties omei vai opim klēpī.

“Kustīgākais ir Renārs, viņa lokanums nav izstāstāms, Deniss paņem ar savu mīmiku. Mika savukārt ir domātājs. Alise iet mākslas pulciņā, dejo. Katrs ir citāds, katrs grib uzmanību,” stāsta Inga.
Kuplā ģimene dzīvo Kubiļu privātmājā. Aivars izremontējis piecas istabas, vietas pietiek. Inga savukārt apgleznojusi sienas, jo tapetes mazi bērni ātri sabojā, bet zīmējumus var izlabot. Uz sienām pasaku varoņi, krāšņas un krāsainas puķes. Katrā istabā jaunas mēbeles. “Gulta taču katram vajadzīga, skapis drēbēm,” saka Aivars. Pagalmā viņš iekārto rotaļu laukumu, šūpoles jau ir, bet Alise atgādina, ka opis solījis vasarai kārtīgu rotaļu māju. “Arī sēta apkārt pagalmam jābūvē, lai būtu drošība. Vasarā visi pa zālīti skraidīja basām kājām, ēda ogas,” stāsta opis.

Ar smaidu Inga pastāsta, ka reti kurš nejautā, kā ar septiņiem bērniem tiek galā, turklāt trīs vēl viena vecuma. “Nav laika par to domāt. Man ir savs ritms un kārtība. Vakarā, kad aiziet gulēt, salieku katram drēbes. Bērniem prasām, lai klāj gultas, sakārto mantas. Katrs zina, ko nedrīkst darīt,” saka Inga un pastāsta, ka apģērbu bērniem gan pērk, gan ar to izpalīdz citi. Savukārt, ja viņu saimē kas paliek par mazu, tiek atdots citiem.

Inga un Aivars atzīst, ka par naudu īpaši nedomā. Vajadzību vienmēr ir daudz, tiek izdomāts, kam atvēlēt vispirms. Viņi saņem ģimenes pabalstus, kā arī uzturlīdzekļus jeb alimentus, kurus vecāku vietā maksā valsts. Kad ģimenē bija trīs bērni, Aivars kādu laiku saņēma nodokļu atvieglojumus, tad tos noņēma. Inga interesējās dažādās institūcijās, līdz rakstīja Tiesībsargam. “Tad par to lēma valsts līmenī. Atvieg­lo­jumus atjaunoja, tad atkal noņēma. Zvanīju atkal, man uzreiz jau­tāja: “Jūs esat tā kundzīte no Līgatnes?” “Tā pati, tā pati!” paskaidroju. Uzrakstīju iesniegumu, un viss kārtībā,” pastāsta Inga.

Aivars un Inga atzīst, ka vislielākā ģimenes problēma ir transports. Aivars nākamgad iecerējis iegūt autovadītāja tiesības. “Ne­bija vajadzības, uz darbu var izbraukāt ar autobusu. Tagad bērni jāved pie dakteriem, arī pašiem būtu ērtāk, ja kaut kur jātiek,” pastāsta Aivars, un abi ar Ingu ir pateicīgi kaimiņam, kurš izpalīdz, arī radiem, kuri allaž atbalsta.

Tagad Inga un Aivars gatavojas sešiem Ziemassvētku sarīkojumiem. “Divi puikas dārziņā iet vienā grupā,” smaidot saka ome. Tad jāgatavojas svētkiem mājās. Kā paskaidroja Alise – eglīti istabā nenesīs un Valsts prezidenta dāvinātajā svečturī sveces neliks, jo te ir mazi bērni. Eglīte visā krāšņumā degs verandā. Un būs arī dāvanas.