Gandrīz katru otro trešo nedēļu kādā pusē ziņots, ka redzēts lācis. Valsts meža dienestā dzirdēts pat par cilvēka satikšanos ar lielo zvēru pāris metru attālumā, bet nereti posts nodarīts kādā bišu dravā.

Valsts meža dienesta (VMD) Centrālvidzemes virsmežniecības inženieris medību jautājumos Andrejs Strods “Druvai” apliecināja, ka lāču aktivitātes arī šogad – tāpat kā pērn – manāmas. Kā lāča iemīļotas apkaimes A.Strods min mežus Inešu un Liezēres pagastā, kā arī Lubānas pusi. Medniekiem gan īpaša uzdevuma attiecībā uz lāčiem patlaban neesot, netiek veikta arī uzskaite. Par kārumnieku nodarītajiem postījumiem datus administrējot Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), bet par redzēto vai citu informāciju saistībā ar lāču aktivitātēm mednieki cenšoties nodot pētniekiem. Visbiežāk zinātnieki lūdz uzmeklēt kādu milzu plēsējam izkritušo spalvu, lai noteiktu DNS.

VMD Centrālvidzemes virsmežniecības Amatas nodaļas mežzinis Māris Bērziņš savukārt stāsta, ka jau martā Skujenes pagastā viens ķepainis kļuvis par regulāru viesi mežacūku piebarošanas vietās. Pie Māļu televīzijas torņa esošajai barotavai pirmajā naktī lācis salauzis statīvu, izgāzis graudus un kārtīgi noēdies. Mežinieki postīto salabojuši, taču nākamajā naktī ķepainis atkal klāt un rīkojies vēl gudrāk – uzreiz nolauzis motoru, kas nodrošina graudu dozēšanu, un atkal pamielojies no sirds. Šajā vietā barotavu neatjaunoja, taču otra mežacūku barotava nav pārāk tālu, šķiet, ķepainis, to sapratis, nolēmis sekot cūkām. Tur drīz atrasta saplacināta muca, lācis tai pat uzkāpis virsū.

Esot manītas lāču izdarības arī Viršu atpūtas vietas apkaimē. M.Bērziņš domā, ka tas ir jau cits lācis, jo nodarījumi konstatēti aptuveni tajās pašās dienās. Lāči tiešām staigājot lielus gabalus, tomēr diez vai šoreiz tas bijis iespējams. Vēl citviet mūspusē stāstot, ka redzētas ķepaiņa nagu pēdas eglē. Tik augstu, ka redzams – dzīvnieks kārtīgi izslējies uz divām kājām. Par aktīvi bīstamu šo plēsēju mežzinis nesliecas saukt – lielākoties tomēr lācis vairās no kontakta ar cilvēku. Kad nāks ogu laiks, visticamāk, kārumnieki virzīsies uz purviem, piemēram, Kaives vai Dzērbenes pusē.
DAP mājaslapā teikts, ka visbiežāk lāci var pamanīt aktīvajā barošanās laikā – izbadējušos un neuzmanīgu pavasarī pēc ziemas guļas vai rudenī, gatavojoties garajam ziemas miegam, kad lācis aizraujas ar ogu un sēņu lasīšanu, iemaldās augļu dārzā vai pat pārmeklē atkritumus.
Pērn brūno lāču monitoringā Latvijā izdevies apzināt 18 lāčus.