Ziņas

Sabiedrība

Cēsu pašvaldība šogad centīsies samazināt pašvaldības uzturēšanas izdevumus

Šogad viena no prioritātēm gan Cēsu novada pašvaldībā, gan visās tās iestādēs būs meklēt veidus, kā samazināt uzturēšanas izdevumus, intervijā aģentūrai LETA atzinis Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (“Vienotība”).

Rozenbergs atklāj, ka pašlaik pašvaldības budžets ir tikai tik liels, cik nepieciešams uzturēšanas izdevumiem. Tādēļ, ja pašvaldība vēlas ieguldīt līdzekļus attīstībā, nepieciešams kaut kur ietaupīt.

“Būtu labi, ja šogad, nesamazinot pakalpojumu kvalitāti, mēs atrastu iespējas tērēt mazāk līdzekļu. Ietaupīto pašvaldība varētu investēt kādās pilsētai nozīmīgās lietās,” uzskata Rozenbergs.

Savukārt kā galvenā pašvaldības šī gada prioritāte tiek minēta izglītība. Pašvaldība turpinās īstenot dažādus projektus, piemēram, tiek plānots pabeigt Cēsu arodvidusskolas projektu. Šogad plānota Cēsu pilsētas pamatskolas un Cēsu 2.vidusskolas apvienošana Cēsu pilsētas vidusskolā. Tam arī būs nepieciešamas investīcijas. Šogad arī tiks izstrādāti tehniskie projekti, lai jau nākamajā gadā varētu pieprasīt Eiropas Savienības finansējumu.

Vēl kā viena no prioritātēm izvirzīta arī pašvaldības infrastruktūras uzlabošana. “No pašvaldības budžeta salīdzinoši liels līdzekļu daudzums atvēlēts pie tirgus un stacijas esošā Smilšu laukuma pilnai renovācijai. Ir plānotas arī vairākas ielu sakārtošanas programmas, kas uzlabos pilsētas infrastruktūru,” atzinis Cēsu novada domes priekšsēdētājs.

Cēsu pašvaldība finansējumu palielinājusi arī uzņēmējdarbības atbalstam, konkrētāk, mazo grantu konkursam. Ja pagājušajā gadā tam tika paredzēti 9000 eiro, šogad līdzekļi piešķirti 20 000 eiro. Konkursa mērķis ir atbalstīt jaunos, mazos un interesantos uzņēmējus, jo bieži vien šiem uzņēmējiem nav iespēju tikt pie nepieciešamā finansējuma.

Pašvaldība plāno ar dažādiem projekta konkursiem uzturēt nevalstisko organizāciju aktivitāti. Tam ir izveidots kultūras, kā arī nevalstisko organizāciju projektu konkurss, konkurss “Sabiedrība ar dvēseli”.

“Tas ir veids, kā mēs vēlamies iesaistīt novada cilvēkus ar savām idejām, tam piešķirt pašvaldības finansējumu, kopumā veidojot labāku pašvaldības sabiedrisko un pilsētvidi,” uzskata Rozenbergs.

Šogad prioritātes izstrādātas, ņemot vērā valsts likumdošanu par minimālās algas izmaiņām, kā arī vispārējo situāciju saistībā ar inflāciju un elektrības sadārdzināšanos. Liela daļa no šī gada budžeta pieauguma tiks izlietota algu pieaugumam gan minimālās algas ietekmē, gan zemāk atalgoto darbinieku ienākumu izlīdzināšanai.

LETA