Ziņas

Sabiedrība

Cēsu muzejs saņem dāvinājumu

Dāvinājuma došana. Renāte Adolfi (no kreisās) iepazīstina Cēsu Vēstures un mākslas muzeja darbinieces Daci Tabūni un Daci Cepurīti ar Adolfi dzimtas fotogrāfijām, kuras vēlas dāvināt muzejam.Foto: Māris Buholcs

Baltvāciete Renāte Adolfi no Lineburgas savos 93 gados atkal vēlējās būt Cēsīs. Viņa aizvien atceras tēva novēlējumu – ar mīlestību apmeklēt pilsētu, kurā veidojusies Adolfi dzimta, kuras kapsētā apglabāti senči.

Pirms gada, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā izveidojot izstādi, kāda Latvijā līdzīga vēl nav bijusi, par Vidzemes bruņniecību, vācu kultūru, zinātniskie darbinieki ieinteresēti gaidīja, kādu starptautisku rezonansi tā veidos. Renāte Adolfi izrādījās viena no tiem baltvāciešiem, kuri pagājušajā vasarā no Vācijas mērojuši ceļu uz izstādi Cēsīs. Šovasar Cēsu muzejā atskanēja viņas zvans ar vaicājumu, vai muzeju interesētu dzimtas fotogrāfijas saistībā ar Cēsu pilsētas pirmo ārstu Aleksi Adolfi, kurš 19. gadsimtā pilsētā nostrādāja 27 gadus.

Muzeja krājuma glabātāja Dace Tabūne teic, ka ar lielu interesi gaidījusi norunāto tikšanos ar ārsta mazmazmeitu Renāti Adolfi, kura kopā ar vecākiem un brāli Otrā pasaules kara priekšvakarā no Rīgas repatriējās uz Vāciju. Renātei toreiz bija 16 gadu.

“Par Cēsu pilsētas pirmo ārstu Aleksi Adolfi mēs jau zinājām. Viņš Cēsīs sāka strādāt 1847. gadā līdztekus apriņķa ārstam. Bijām redzējuši viņu fotogrāfijas kopijā, un nu cerēju, ka muzejam piedāvās fotogrāfijas oriģinālu,” pastāstīja Dace Tabūne, piebilstot, ka jau zināmais ir lasāms muzeja izdotajā grāmatā “Cēsu hronika”.

Kādreizējo cēsnieku – ārsta Alekša Adolfi un viņa sievas Ernestīnes – attēlu kopijas Vācijā īpaši ierāmējis Renātes brālis Heinrihs Adolfi, kurš abu vecvecvecāku attēlus līdz mūža galam turējis acu priekšā. Tagad šos portretus Renāte Adolfi nodeva glabāšanā Cēsu muzejā. Izvēli, kam uzticēt dzimtas lietas, sirmā kundze izdarījusi pēc redzētā Vidzemes bruņniecības izstādē. Muzejs saņēma arī oriģinālu fotogrāfiju. Tajā Cēsu pilsētas pirmā ārsta dēls Eduards Adolfi fotografējies kopā ar saviem četriem pieaugušajiem dēliem, ārsta mazdēliem. Viens no viņiem – Mafreds Adolfi -ir attēla dāvinātājas muzejam – Renātes – tēvs.

Dace Tabūne pēc sarunas ar viešņu bija priecīga par 90 gadus pārsniegušās kundzes gaišo prātu, viņas atmiņām par Cēsīm. Renāte Adolfi pastāstījusi, kā skolas gados Rīgā, tēva un mātes sūtīta, brīvlaikos braukusi uz Cēsīm, lai ciemotos pie radu tantēm. R. Adolfi raksturojusi Cēsis 20. gadsimta 30. gadu sākumā. Vienu vasaru viņa aizvadījusi pansijā Raiskuma pusē. Tās vasaras lielākais notikums bijis pārgājiens uz Cēsīm un pilsdrupām.

Gadu desmitos, kad Latviju no pasaules šķīra dzelzs priekškars, baltvāciete vēlējusies apmeklēt bērnības zemi, bet tas nav bijis iespējams. Kad 80. gados beidzot radusies iespēja atbraukt līdz Cēsīm, Vācu kapsētā viņa vairs nevarējusi atrast savu senču kapa vietu, tajā skaitā, kur apglabāts Cēsu ārsts Aleksis Adolfi. Tomēr sirmā kundze bijusi neatlaidīga, un tagad Vācu kapos ar viņas gādību piemineklis liecina par cēsniekiem no Adolfi dzimtas.