Ziņas

Sabiedrība

“Cēsu miesniekam” pasludināts maksātnespējas process

Smagā situācijā. Nododot lopus, uzņēmumam "Cēsu miesnieks" uzticējušies daudzi zemnieki no visas Latvijas, taču ilgstošās finansiālās grūtības to novedušas pie neizbēgamām sekām - maksātnespējas. Tikmēr zemnieki cer, ka viņiem tomēr izdosies atgūt naudu, ko uzņēmums ir daudziem parādā par nodotajiem lopiem.Foto: Māris Buholcs

Pamatīgās grūtībās nonācis SIA “Cēsu miesnieks”. Lai gan uzņēmumam pērn rudenī bija rūpīgi izstrādāts tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plāns, atsevišķus punktus neizdevās izpildīt. Līdz ar to šobrīd uzņēmumam ir pasludināts maksātnespējas process.

Zināms, ka gaļas pārstrādes uzņēmuma 40% kreditoru ir zemnieki, bet lielākie kreditori ir “Norvik” banka un Latvijas Garantiju aģentūra. Līdz šim uzņēmums joprojām nav nokārtojis parādsaistības ar virkni zemnieku visā Latvijā. Tieši viņi visvairāk ir nobažījušies, vai vispār spēs atgūt naudu, kas pienākas par “Cēsu miesniekam” pārdotajiem lopiem. Turklāt daļai zemnieku šīs summas ir ļoti lielas.

SIA “Cēsu miesnieks” vadītājs Viktors Smirnovs “Druvai” skaidro, ka galvenais klupšanas akmens ir bijis nespēja piesaistīt investorus. “TAP plāns paredzēja, ka, lai izmaksātu kreditoriem – zemniekiem – kavētos maksājumus, jāatrod investori. Diemžēl to neizdevās realizēt. Turklāt no vairāk nekā 300 lopu piegādātājiem grūtību laikā sadarbību ar mums turpināja tikai kādi 40. Lai gan piedāvājām labu cenu un ātru samaksu par nodotajiem lopiem, zemnieki nebija gatavi uzticēties. Tā arī ir atbilde, kāpēc uzņēmuma apgrozījums krasi samazinājās un līdz ar to radās tikai zaudējumi. Par peļņu nemaz runāt nevaram,” stāsta V.Smirnovs un neslēpj, ka pēdējā laikā apgrozāmie līdzekļi ar katru mēnesi kļuvuši arvien mazāki.

Patlaban uzņēmums lopus vairs neiepērk, taču kautuve darbu turpina, sniedzot pakalpojumus. Lopus iepirkt uzņēmums vairs nedrīkst, taču tas sadarbojas ar citiem uzņēmumiem, kas visā Latvijā iepērk jaunlopus, liellopus, jērus. “Kas notiks tālāk? Uzņēmumam tiks meklēti jauni pircēji. Mums ir svarīgi pārdot darbojošos uzņēmumu. Tādēļ šobrīd arī darbinieki netiek atlaisti, bet ir atrasts risinājums. Tie, kas strādāja par lopu iepircējiem, šoferiem “Cēsu miesniekā”, tagad sadarbības kārtā sniedz pakalpojumus citam uzņēmumam, kuram ir nepieciešams papildu darbaspēks,” situāciju skaidro V.Smirnovs.

“Cēsu miesnieka” maksātnespējas lieta nodota maksātnespējas administratores Ilzes Koleres rīcībā. Administratore norāda, ka zemniekiem, kuriem uzņēmums palicis parādā, jāsniedz pieprasījums administratoram. “Tālākā kārtība ir tāda, kā paredzēts likumā. Lai zemnieki saņemtu neizmaksātos līdzekļus, mēneša laikā tiem jāpiesakās, iesniedzot administratorei kredīta prasījumu ar visu nepieciešamo informāciju. Savukārt tas, uz cik lielām izmaksām zemnieki varēs pretendēt, ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā izdosies atgūt naudas līdzekļus konkrētajā maksātnespējas procesā. Proti, viss atkarīgs no tā, kādu summu izdodas atsavināt maksātnespējas procesa ietvaros. Jo dārgāk uzņēmumu izdosies pārdot, jo lielākas iespējas būs pārējiem kaut ko saņemt,” skaidro I.Kolere un norāda, ka šajā gadījumā uzņēmums ir laikus sapratis, ka netiks galā ar situāciju un citas izejas kā maksātnespējas process tam nav.

“Kā zināms, TAP plāns paredz virkni nosacījumu, taču ne visiem izdodas tos izpildīt. Līdz ar to likums uzliek par pienākumu ierosināt maksātnespējas procesu. Šādu iznākumu redzam arī šajā gadījumā. Manuprāt, ir labi, ka tas ir noticis laikus, jo pieredze rāda, ka daudzi uzņēmumi novelk tiesisko aizsardzību likumā atļautos divus gadus un tad iesniedz maksātnespēju, bet tad vairs nekas nav glābjams,” piebilst administratore.

Ar “Druvu” sazinājās arī kāda bijusī “Cēsu miesnieka” darbiniece, kura nobažījusies, ka zemnieki netiek informēti par notiekošo uzņēmumā, tāpēc viņa aicina būt modriem un visiem, kuriem uzņēmums ir palicis parādā, ziņot par to maksātnespējas administratoram. Jo nereti rodas situācijas, ka kreditori neatgūst naudu ne tikai tādēļ, ka nezina par parādnieka maksātnespējas procesu, bet arī tādēļ, ka paši nepiesaka savas prasības, daļa nezināšanas dēļ, citi – neredzot jēgu, jo parāda atgūšana esot maz ticama.