Daudzdzīvokļu nams Cēsīs, L.Paegles ielā 19a, konkursā “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” saņēmis žūrijas specbalvu. Konkursa žūrijas locekle Mārīte Šperberga, žurnāla “Būv­in­ženieris” redaktore, “Druvai” pastāstīja, ka ik gadu Latvijā tiek izvērtēti un salīdzināti ventilācijas un siltumapgādes sistēmas risinājumi vislabāk renovētajos namos. Šogad konkurss saņēmis daudz pie­teikumu un izveidojusies liela konkurence uz 2017. gada balvu saņemšanu arī kategorijā par izcili energoefektīvām daudzdzīvokļu mājām. Balvas piešķirtas namiem Liepājā un Rīgā, bet žūrija vēlējusies veicināt labo praksi energo­efektivitātes jomā, izceļot paveikto mazākās pilsētās.

Konkursā specbalvu ieguvušā Cēsu daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji veiksmīgi vienojušies par mājas, kas celta 1986. gadā, siltināšanu un modernizēšanu. “Mēs īpaši izpētījām Cēsu māju un noskaidrojām, kādi tagad tajā ir siltumapgādes un ventilācijas risinājumi,” par žūrijas pastiprināto interesi stāsta Mārīte Šperberga un uzsver, ka cēsnieki ir starp tiem, kuri sapratuši – veco logu nomaiņa vien mājai cerēto energoefektivitāti nedos. Žūrijas locekle labi zina, cik grūti daudzdzīvokļu mājās ir vienoties par kopēju lietu. Daži dzīvokļu īpašnieki ir pamatīgi jāpārliecina, tikai tad var saņemt viņu piekrišanu ēkas siltināšanai, pārbūvējot apkures un ventilēšanas sistēmu. “Dažkārt, uzzinot par paredzētiem darbiem, to izmaksām, daļa iedzīvotāju ir kategoriski pret mājas vecākā priekšlikumiem. Attieksme pilnībā mainās pēc renovācijas. Sākot dzīvot mājā, kurā ir daudz siltāk, telpās labāks gaiss, un vēl ieraugot, ka mēneša aprēķini par patērēto siltumenerģiju ir mazāki, tieši lielākie protestētāji jūtas vislabāk un izjūt cieņu pret mājas vecāko,” no pieredzes saka M. Šperberga. “Tagad, būvējot ēkas, tiek domāts, lai tās būtu ērti un ekonomiski ekspluatējamas, tātad energoefektīvas. Tāpat arī, atjaunojot pirms gadu desmitiem būvētās daudzdzīvokļu un sabiedriskās ēkas, vispirms būtiski panākt labākus energoefektivitātes rādītājus. Tam līdzi nāk vēlme izveidot estētisku, sakārtotu koplietošanas vidi un telpas, kā arī vēlāk namu iedzīvotāji vairāk pievēršas tam, lai ikdienā būtu sakopts īpašums. Ieguvumus, ko dod namu renovācija, var mēģināt izmērīt dažādi – metros un kvadrātmetros, stundās, jaudā, kā arī naudā, bet nav iespējams izmērīt pašu iedzīvotāju iegūto motivāciju, emocijas, lepnumu un prieku par paveikto pie mājas, kurā paši dzīvo,” vērtē žūrijas pārstāve Mārīte Šperberga un izsaka cerību, ka konkursa lau­reātu nami katrā pilsētā kalpos par iedvesmas avotu un iedrošinās uzdrīkstēties un uzlabot savas mājas arī citus.

Konkursā apbalvotajam namam Cēsīs projektu pasūtīja SIA “Inv­Esco”, to izstrādāja SIA “Balts un melns”, būvniecību uzņēmās “EnergoMāja”, bet inženiertīklus pārveidoja SIA “Eva sistēmas” un SIA “Green Lab”. Būvdarbus vadīja Anatolijs Bičkovskis, inženiertīklu pārbūvi Vadims Mizga­jevs, bet būvuzraugs bija Jānis Vīg­­ants. Nama renovēšanas projektu līdzfinansēja Eiropas Reģi­onālās attīstības fonds. Fragments no žūrijai iesniegtiem datiem par siltumenerģijas patēriņu: 2011. gada februārī L.Paegles ielā 19 a patērētas 71,3 MWh, bet pēc ēkas renovācijas 2016. gada februārī tikai 30,1 MWh.