Ziņas

Sports

Cēsnieki ierakstīti vēsturē

Vēsture. Šajā grāmatā apkopota Latvijas vieglatlētikas vēsture no 1944. līdz 1991.gadam.

Latvijas vieglatlētika šogad svin 120 gadu jubileju. Par godu nozīmīgajam notikumam izdota Latvijas vieglatlētikas vēstures triloģijas otrā daļa, kas aptver 1944. – 1991.gada notikumus.

Ilggadējais vieglatlētikas treneris Elmārs Ozols ieradās redakcijā, lai pastāstītu par šo notikumu, norādot, ka grāmatā atrodami vairāku Cēsu puses vieglatlētu uzvārdi, gan viņa, gan citu treneru izaudzinātie.

Viņš stāsta, ka grāmatā minēti vien tie vieglatlēti, kuri bijuši Latvijas PSR čempionātu uzvarētāji, godalgoto vietu ieguvēji PSRS čempionātos, arī citās Vissavienības sacensībās, arī starptautiskās sacensībās, Eiropas un pasaules čempionātos.

E. Ozols atzīmē, ka konkurence visās PSRS līmeņa sacensībās bija milzīga un iekļūt labāko trijniekā nebija viegli. Arī Latvijas čempionātā tolaik konkurence bija krietni spēcīgāka un rezultāti daž­kārt augstāki nekā tagad. Pie­mēram, E. Ozola audzēkņa Jura Grustiņa 1971.gada PSRS tautu spartakiādē 5000 metru distancē uzrādītais rezultāts, kas vēl tagad ir Latvijas rekords šajā distancē. 47 gadu laikā tas nav labots! Var atgādināt, ka J. Grustiņš savulaik bija zināms arī kino cienītājiem, jo filmējās galvenajā lomā Rīgas kinostudijas filmā “Karalienes bruņinieks”.
“Jau no 1957.gada esmu saistīts ar vieglatlētiku, grāmatā minētie sportisti, treneri man ir labi pazīstami. Tāpēc ir lieliski, ka izveidots šāds apkopojums, kas parāda, kādi Latvijas atlētiem bijuši panākumi. Vieglatlētikas zinātājiem grāmata daudz liek atcerēties, bet nezinātājiem tā atklāj daudz jauna un interesanta. Pie­mēram, zinām, ka šķēpmetējs Jā­nis Lūsis ir olimpiskais medaļnieks, bet varbūt nezinām, ka viņš ir arī divpadsmitkārtīgs PSRS čempions. 12 gadus pēc kārtas uzvarēt PSRS čempionātu, tas ir izcils panākums. Turklāt viņš ir arī četrkārtējs Eiropas čempions. Katra lapa grāmatā sniedz interesantu informāciju,” atzīst E. Ozols.

Lai grāmata būtu uzskatāma, tajā aprakstīti katra gada nozīmīgākie notikumi Latvijā, PSRS un visā pasaulē, kuros savu vārdu ierakstījuši mūsu valsts vieglatlēti. Katra gada noslēgumā tabulā uzskatāmi atrodami Latvijas PSR čempionu vārdi visās disciplīnās.

Viņa audzēkņu uzvārdi lasāmi ilgā laika posmā, no 1964.gada līdz pat 1989.gadam. Kāds no viņiem minēts vienu reizi, taču netrūkst to, kuru uzvārdi grāmatas lapās atrodami gadu no gada. Starp titulētākajiem jāmin Anita Stukāne, toreiz Balode, kura piecus gadus trenējās pie E. Ozola, tad aizgāja uz Rīgu. Viņa veiksmīgi startēja gan augstlēkšanā, gan tāllēkšanā, kļūstot par daudzkārtēju Latvijas PSR čempioni, PSRS čempioni un godalgoto vietu ieguvēju, bet īpaši veiksmīgs A. Stukānei bija 1979.gads, kad viņa kļuva par Pasaules kausa ieguvēju un arī Pasaules universiādes uzvarētāju tāllēkšanā. Šajā gadā A. Stukāne tika atzīta par populārāko sportisti laikraksta “Sports” aptaujā. Viņas kontā arī vairāki Latvijas rekordi gan tāllēkšanā, gan augstlēkšanā. Viņai arī zelta medaļa PSRS čempionātā 4x100m stafetē.

Grāmatā atrodamas ziņas arī par daudziem citiem E. Ozola audzēkņiem: J. Grustiņš, Melita Jakoba, Silvija Leingarde, Sar­mīte Veisa, kura, lecot “šķērītē”, uzvarēja PSRS junioru čempionātā, sasniedzot rezultātu 1,55 m. Aija Veisa, Ivars Janke, Raitis Ravinskis, kurš tagad ir galvenais treneris Valmierā, Ilgonis Miķel­sons, Ieva Riekstiņa, Gints Bitītis, Laila Grīnberga, Vilnis Vaļkins.
Vēl E. Ozols atzīmē vairākus cēsniekus, kuri minēti šajā grāmatā, bet trenējušies pie citiem treneriem. Tie ir: Laimonis Kivlenieks, Artūrs Baļķis, Māris Reinsons, Aldis Vanags, Jānis Mičulis, Normunds Rozenšteins.

Grāmatā arī iespējams izsekot Latvijas rekordu attīstības hronoloģijai, kā arī atrast citu interesantu informāciju par vieglatlētiku laikā no 1944. līdz 1991.gadam. Atsevišķi apkopoti Latvijas vieglatlētu starti un panākumi PSRS izlašu sastāvos Pasaules un Ei­ropas čempionātos un Olimpis­kajās spēlēs.

Lasot var izsekot, kā gadu no gada mainījušās rezultātu noteikšanas tehnoloģijas, kā attīstījies pats sporta veids, un uzzināt daudz ko citu.