Ziņas

Sabiedrība

Cēsīs uzsākta ārstniecības personu vakcinēšana pret “Covid-19”

VAKCINĒŠANĀS PRET “COVID-19”. Arī Dr.Voldemārs Vaivods, Ķirurģijas nodaļas virsārsts, pirmajā vakcinēšanās dienā Cēsīs saņēma vakcīnu pret “Covid-19”. Vakcinēšanu veic NMP un uzņemšanas nodaļas, Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļas virsmāsa Guna Zeltiņa.Foto: publicitātes

Vakar Cēsu klīnikā uzsākta ārstniecības personu vakcinācija. Šajā nedēļā plānots vakcinēt 90 cilvēkus, bet kopumā līdz šim vakcinācijai pieteikušies 170 mediķi.

Pirmajā dienā vakcinējās arī Ķirurģijas nodaļas virsārsts, ķirurgs, flebologs, endoskopists Voldemārs Vaivods. Skaidrojot motivāciju vakcinēties, viņš teic: “Jau gandrīz gadu savā darbā diendienā staigāju maskā. Turklāt redzu, kaut ievērojam noteikumus, nākas pieņemt arvien jaunus ierobežojumus, jo slimība turpina iet plašumā. Vakcinēšanās ir iespēja situāciju risināt, lai ļau- tu mums atgriezties normālā ritmā.”

Ārsts atzīmē, ka vienmēr būs cilvēki, kas šaubīsies, bet iesaka, pat ja nav ticības mūsu valdībai un speciālistiem, paskatīties uz piemēriem pasaulē. Eiropas Zāļu valsts aģentūra apstiprina vakcīnas, tātad tās ir drošas, Izraēla jau ir vakcinējusi 20 % iedzīvotāju, pat Romas pāvests aicina vakcinēties. “Jautājums, vai mēs gribam tāpat kā ķīnieši vienmēr sabiedriskās vietās nēsāt maskas, vai vēlamies ļaut vīrusam turpināt izplatīties, nonākot pie arvien jaunām formām, vai tomēr vēlamies to ierobežot,” saka V.Vai­vods.

Mediķis arī piebilst, ka pavasarī vīrusa vilnis Latviju neskāra tik lielā mērā kā citas valstis: “Mēs to nesajutām tādā apmērā kā šobrīd, tāpēc mums likās, ka paveiksies un tas mūs neskars. Tagad piedzīvojam grūtus laikus, lai gan roku mazgāšana, distancēšanās un masku valkāšana ir palīdzējusi pret citām saslimšanām, piemēram, šobrīd praktiski nav saslimušo ar gripu, “Covid-19” vīrusam ar šīm metodēm ir par maz. Turklāt tas ir ne tikai lipīgāks, bet arī mirstība no tā ir lielāka.” Ārsts arī norāda, ka vakcinēšanās Latvijā nav nekas jauns, jau agrāk daudzas vakcīnas mūs pasargājušas no bīstamām slimībām, piemēram, tuberkulozes, difterijas, tāpat bērnu vakcinēšana ļauj viņus pasargāt no smagām saslimšanām.

Ārsts vērtē, ka pirmos rezultātus no stingrajiem svētku ierobežojumiem varēsim novērot jaunnedēļ, bet no vakcinēšanās – apmēram pēc mēneša.

Cēsniece, ģimenes ārste Gunta Kaugare iespēju sākt vakcinēties arī ģimenes ārstiem izmantoja brīvdienās, vakcinējoties Rīgā, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vakcinācijas kabinetā: “Cītīgi sekoju informācijai, par nepieciešamību vakcinēties biju pārliecināta jau iepriekš. Un esmu pateicīga par šo iespēju.” Ārste skaidro, ka pēc jebkuras vakcinēšanās cilvēkiem var būt pēcvakcinēšanās reakcijas, piemēram, nogurums, laušanas sajūta muskuļos vai kaulos, muskuļu sāpes, arī paaugstināta temperatūra: “Arī man bija reakcija – sāpes injekcijas vietā. Tas ir pilnīgi normāli. Uz šīm reakcijām nevajag koncentrēties. Protams, tie, kuri baidās no vakcīnas, arī pauž savas bažas, mēs varam šos cilvēkus mierināt.” Tā kā vakcinēšanās kapacitātes celšanā valdība plāno iesaistīt arī ģimenes ārstus, G.Kaugare pieteikusies iespējai vakcinēt cilvēkus savā ārstes praksē, vērtējot, ka tas būs izdarāms.

Cēsu klīnikā izveidotajā vakcinācijas kabinetā strādā īpaši apmācīti darbinieki, jau iepriekš sastādīts vakcinējamo personu saraksts un vakcinācijas plāns. Dace Valnere skaidro: “Ir pieteikušies ap 170 mediķu, saraksts dinamiski mainās – kāds atsakās, kāds atkal piesakās. Šobrīd aktīvi piesakās mediķi no privātām ārstniecības iestādēm, zobārstniecībām, atsevišķi speciālisti arī no citām pilsētām, pat Rīgas.” Pašreiz vakcinācijas kabineta darbs saplānots, ņemot vērā līdzšinējo pieprasījumu un vakcīnu loģistiku. “Pirmajā nedēļā plānojam vakcinēt 30 personas dienā. Pirmās vakcinācijas devas ievadīšanu plānots pabeigt divās nedēļās. Šai nedēļai vakcīnas bija jāpasūta pagājušajā ceturtdienā, tās saņēmām pirmdien rīta pusē, atbilstoši instrukcijai tās jāizvakcinē līdz piektdienai. Tāpēc šajās brīvdienās vakcinēšana nav plānota. Turpmāk, protams, ja būs pieprasījums, noteikti meklēsim risinājumus, lai visiem būtu iespēja vakcīnu saņemt maksimāli ātri, tajā skaitā varam pagarināt vakcinācijas kabineta darba laiku un vakcinēt arī brīvdienās.”

Vidzemes slimnīcā Valmierā mediķu vakcinācija pret “Covid-19” notiek no 28. decembra. Līdz 9. janvārim bija vakcinēts 271 darbinieks. Savukārt laikā no 11. līdz 17. janvārim plānots vakcinēt vēl 216 darbiniekus ārstniecības iestādēs. Līdz 14. janvārim iecerēts izpotēt visus darbiniekus, kuri pieteikušies, un papildus no 14. janvāra tiks sākta ģimenes ārstu prakšu darbinieku vakcinācija.
Līdz pagājušās nedēļas nogalei Latvijā vakcinēja lielo slimnīcu darbiniekus, sestdien sāka potēt ģimenes ārstus, bet no pirmdienas šī iespēja ir visiem ārstniecības iestādēs strādājošajiem: ārstiem, ārstu palīgiem, māsām, zobārstiem, vecmātēm un citiem. Vakcinēties iespējams 33 slimnīcās.

Kopš vakcinēšanas kampaņas sākuma Latvijā pret “Covid-19” vakcinēti 8274 cilvēki – 3779 ārstniecības personas un 4495 ārstniecības iestāžu darbinieki. Visvairāk ārstniecības personu vakcinēts Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – 2560 cilvēki. Veselības ministrs Daniels Pavļuts arī uzdevis izstrādāt tehnoloģisko risinājumu, lai izveidotu brīvprātīgu pašpieteikšanās rindu uz vakcināciju, proti, tajā varētu pieteikties un tikt pie vakcīnas tad, ja uz poti nav ieradies kāds no prioritāri vakcinējamo grupām.

Latvija līdz šim saņēmusi 30 255 farmācijas uzņēmuma “Pfizer” un “BioNTech” ražotās vakcīnas “Comirnaty” devas. Tās paredzētas 15 127 cilvēkiem, jo vienas personas vakcinēšanai nepieciešamas divas devas.