Ziņas

Sabiedrība

Cēsis tuvplānā. Māksla tuvplānā

Aicina ienākt. Braucējiem un gājējiem, ejot pa Raiņa ielu no Cēsu Stacijas laukuma uz Piebalgas ielu, tikko pavēries jauns skats uz gadiem pamesto rūpniecisko namu. Tur milzu plakāts vēsta par Cēsu Mākslas festivāla klātbūtni un aicinājumu kā mākslu, tā namu aplūkot tuvplānā. Foto: Mairita Kaņepe

Cēsu Mākslas festivāls ar neparastiem lēmumiem spēj pārsteigt vai katru vasaru. Arī šovasar festivāla izstādei sagatavota iespaidīga teritorija, kurā liela daļa cēsnieku pat nav bijuši. Ienākt aicina māksla, jo pēc rūpnīcas slēgšanas, pirms vairākiem gadiem, tā tur tagad ienākusi pirmā.

Ar laikmetīgās mākslas izstādes starpniecību pilsētnieki un viesi iepazīs kvartālu starp Raiņa un K.Valdemāra ielu. Kādreiz te bija Neredzīgo biedrības ražotne, gatavoja konservu burku vāciņus un vēl šo to. Festivāla radošā un tehniskā komanda vecajā būvē izvietojusi vasaras lielāko izstādi, dodot nosaukumu “Tuvplāns”. No Amerikas vestie latviešu trimdas mākslinieku darbi pirmo reizi nonākuši autoru dzimtenē, tāpēc ka daudzi latviešu talanti, kas bija nonākuši trimdā, tā arī nesagaidīja dzelzs priekškara pacelšanu.

Cēsu Neredzīgo biedrība, bijušo rūpniecisko teritoriju atvēlot laikmetīgajai mākslai, ļāvusi mājās pārnākt arī amerikāņiem piederīgajam māksliniekam Edvī­nam Strautmanim. Viņa radītās krāsas bagātās lielformāta gleznās tagad Amerikā ir mākslas muzeju, privātpersonu kolekcijās. Uz izstādi atvesti 15 darbi. Radīta iespēja arī noklausīties Strautmaņa ģimenes stāstus par mākslinieka gleznošanas stilu. Kādreizējās rūpnīcas sienās būs arī Svena Lūkina trīsdimensionālās gleznas, ar tām 60. gados viņš pamatīgi pārsteidzis Ņujorkas mākslas pasauli.
Izstādē “Tuvplāns” pārstāvēts arī mākslinieks Māris Bišofs ar sava Ņujorkas perioda zīmējumiem preses izdevumiem un gleznotāja Vija Celmiņa. Šiem māksliniekiem vecumdienās ir uzsmaidījusi laime. Viņi arī paši var būt Latvijā.

Par izstāžu vietām festivālā kļu­vusi arī koncertzāle “Cēsīs”. Ceļvedis vedīs arī uz izstādēm laukumā pie Cēsu Jaunās pils un pils apkaimē – Pasaules latviešu mākslas centrā. Tur ar Jāņa Min­tika atraitnes gādību Latvijā nonākušas gleznas, arī lielformāta instalācijas. Cēsis ir vienīgā pilsēta, kurā ir pašu ārzemju latviešu ierīkots izstāžu nams, lai tas varētu darboties cauru gadu.

Taču šī gada Mākslas festivāla uzmanības centrā ir arī ārzemju latviešu mūzika. Pirmoreiz Lat­vijā skanēs Tālivalda Ķeniņa Astotā simfonija ar izvērstu ērģeļu partiju, un to atskaņot no Ham­burgas aicināta arī Iveta Apkalna. Šovasar festivālā kamermūzikas koncertā ar solodziesmām uzstāsies koris “Latvija”. Baznīcas velvēs skanēs dziesmas, kuri radījuši trimdas skaņraži Ādols Ābele un Helmers Pavasars, Amerikā dzimušais Imants Mežaraups.

Kāpēc Cēsu Mākslas festivāls direktora Jura Žagara pārraudzībā sagatavojis ārzemju latviešu daiļradi? Ar profesionālo mākslu cieši savītais festivāls Latvijas valsts simtgades laikā uzmeklējis kontaktus ar ārzemju latviešu māksliniekiem vai arī viņu pēctečiem. Festivāla rīkotāju šādi centieni finansiāli atbalstīti no valsts simtgades lielās programmas. Tāpēc sestdien uz Cēsu lielās skatuves atkal varēs nākt Latvijas Nacio­nālais simfoniskais orķestris koncertā “LNSO, Ķeniņš un Mei­sāns”, bet pēc trīs nedēļām Sv. Jāņa baznīcā Valsts akadēmiskais koris “Latvija” sniegs kamermūzikas koncertu.

Cēsu Mākslas festivāls arī šovasar uzturēs pārsteiguma un augstas raudzes mākslas darbu izrādīšanu neparastās vietās. Pie Gaujas brīvdabā atkal būs nakts kinoteātris, Cēsu Pils parkā atkal amerikāņi kopā ar latviešiem uzvedīs operu. Augustā Cēsīs tiks saaicināti režisori un aktieri, kuru jaunākajām izrādēm kritiķe Silvija Ra­dzobe paredz visaugstākos novērtējumus “Spēlmaņu naktī”.