Ziņas

Sabiedrība

Cēsīs kritizē Kultūras ministriju

Cēsnieki lūdz un reizē prasa. Latvijas Nacionālā arhīva Cēsu zonālā valsts arhīva direktore Lelde Buliņa lūdz Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru Sandi Voldiņu izrādīt līdzdalību atbilstošu telpu rašanai arhīva dokumentu glabāšanai.Foto: Māris Buholcs

Cēsniekiem ir atkal jauni priekšlikumi Latvijas Kultūras ministrijai, idejas, kuras tā varētu īstenot savās iestādēs Cēsīs. Šāds iemesls lika Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram Sandim Voldiņam piektdien apmeklēt mūspusi. Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola ir ar dziļām saknēm pilsētā, bet laiki mainās, un vienīgajai mūzikas vidusskolai Vidzemē ir vēl straujāk jāiet laikam līdzi. Tāds ir Cēsu mēra Jāņa Rozenberga politiskais redzējums par Kultūras ministrijas pakļautībā esošo mācību iestādi. Jāpiebilst, ka pāris gadu vidusskola jau varējusi strādāt pašvaldībai piederošajā namā – zem viena jumta ar Vidzemes koncertzāli.

Cēsu pašvaldība ir par to, lai A. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola kļūtu par kompetenču centru. Tad skola veiktu arī papildu uzdevumus, tajā skaitā sniedzot teorētisko un praktisko atbalstu mūzikas skolotājiem Vidzemē. Tātad Cēsu pašvaldībai interesē, cik lielā mērā Vidzemē šai profesionālajai vidusskolai Kultūras ministrija gatava sniegt atbalstu.

Būtiski jautājumi ir par papildu infrastruktūras izveidi. Vairākumam no vidusskolas audzēkņiem ir nepieciešamas vietas kopmītnē, jo jaunieši Cēsīs ierodas no dažādiem Vidzemes novadiem. Līdz šim skolas īpašniece – Kultūras ministrija – kopmītņu jautājuma risināšanā nav tikpat kā iesaistījusies. Jauniešu ģimenes pašas mācību laikam bērnam meklējušas gultas vietas Cēsīs. Pirms pāris gadiem aktīvi šīs problēmas risināšanā iesaistījās Cēsu novada dome. Mūzikas vidusskolas skolēniem tika dota iespēja pieprasīt vietu pašvaldības sarūpētajās kopmītnēs ģimnāzistiem.

Kopmītnēs drīz kļuva par šauru, pie tam pašu namu vajadzēja uzlabot, un kopmītņu ēkā pašvaldība tagad veic vērienīgu pārbūvi. Tās laikā Mūzikas vidusskolas administrācija meklēja risinājumu, un galu galā ir tā, ka pēc garās skolas dienas, kam reizēm pievienojas vakari muzikālos kolektīvos, jauniešiem uz naktsmītnēm jādodas ārpus pilsētas, jo kopmītnes tagad ir Priekuļos. Cēsu novada domē bija pamats aizdomāties, ka šāds risinājums ne vienu vien vidzemnieku ģimeni atturējis pieņemt lēmumu bērnu pēc 9. klases beigšanas sūtīt mūzikas vidusskolā Cēsīs. Iespējams, ka augstās kvalitātes, ko mūzikas izglītībā Cēsīs spēj dot pati skola, palika vairāku ģimeņu neizmantotas. Bija cerēts, ka 10. klasē tiks uzņemts vairāk jauniešu.

Cēsnieki, Mūzikas vidusskolā sagaidot viesi no Rīgas, ja tā var teikt par Kultūras ministrijas darbības izpilddirektoru, kāds pēc būtības ir parlamentārais sekretārs, ar viņu runāja par konkrēti paveicamiem darbiem. Politiskos lēmumus kultūras ministri – tagadējā un iepriekšējie – jau ir pieņēmuši.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs “Druvai” pastāstīja, ka cēsnieki Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram Sandim Voldiņam ir izklāstījuši arī savus priekšlikumus par to, kādus risinājumu ceļus ministrija varētu apsvērt attiecībā uz valsts iestādēm – zonālajiem arhīviem. Mūsdienām neatbilstošas kvalitātes ēkās ir izvietoti zonālie arhīvi Cēsīs un Valmierā, vēl citviet. Lai gan ēku apsaimniekotājs ir kapitālsabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, arhīvu materiālu glabāšanai piedāvātās telpas patiesībā ir problemātiskas. “Vai tas ir mūsdienīgi, ja dokumentus joprojām glabā ēkās, kas ir aprīkotas ar krāsnīm?” retoriski vaicāja Jānis Rozenbergs, piesaucot abas valsts zonālā arhīva izmantotās ēkas Cēsu vecpilsētā Pils ielā. Cēsu novada pašvaldības vadītājs piebilda, ka viņam ir idejas par risinājumu, un to uzmanīgi noklausījies Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs.