Kartupeļu novākšanas laikā ik gadu zemnieki cer uz sausu laiku. Lietus laukus var saliedēt tik slapjus, ka kartupeļus ar tehniku nav iespējams novākt, turklāt bumbuļi sāk pūt. Arī šogad zemnieki ir nobažījušies, jo ar dažām saulainām dienām nepietiks, lai bagātīgi salijusī zeme kļūtu sausāka. “Druvas” aptaujātie zemnieki atzīst, ka mitrums rada bažas par kartupeļu kvalitāti un uzglabāšanas iespējām. Turklāt satraukums arī par to, vai visu ražu izdosies novākt, taču par kartupeļa cenām vēl pāragri spriest.

Straupes pagasta zemnieku saimniecības “Zemzari” laukos kartupeļus šogad audzē 18 hektāros un ražas vākšana vēl nav uzsākta, tomēr “Zemzaru” saimnieks Gunārs Tučs pastāstīja, ka aizstaigājis līdz saviem kartupeļu tīrumiem un aplūkojis, kas notiek zem lakstiem. “Agrajiem kartupeļiem kvalitāte ir laba, arī pārējiem nekādas vainas nav. Šur tur, slīkšņainākās vietās, ir pa kādam sapuvušam bumbulim, taču to ir ļoti maz. Ja lietus nelīs, viss būs kārtībā. Grūtāk ir ar graudiem – nevaram tikt uz lauka, lai kultu,” atzīst G. Tučs, pieminot, ka viņa kartupeļu lauki apstrādāti ar ķimikālijām, tāpēc nedz kaitēkļi, nedz lakstu puve “Zemzaru” ražu neapdraud. Saimniecība lielajai ražas novākšanai gatavojas septembra sākumā.

Kartupeļus jau rok Agroresursu un ekonomikas institūta kartupeļu selekcijas laukos. Kartupeļu selekcijas grupas vadītāja Ilze Skrabule pastāstīja, ka tupeņu kvalitāte pašlaik ir laba un pagaidām mitrums lielu postu nav nodarījis.

“Izmēģinājumu laukos esam uzsākuši ražas novākšanu, taču vakar atkal patraucēja lietus, un darbi pārtraukti. Selekcijas laukos kartupeļus rokam ar rokām, bet jāatzīst, ka lauks ir ļoti slapjš, tomēr raža padevusies laba, un kartupeļu bumbuļi nepūst. Taču šādos laikapstākļos bumbuļi slāpst un uz mizas parādās baltas atvārsnītes, tāpat turpina izplatīties kartupeļu lakstu puve. Bumbuļu lielums vēl nav izvērtēts, taču agro šķirņu bumbuļi ir pietiekami lieli, un novērota neliela kartupeļu plaisāšana. Sēklaudzēšanas laukos kartupeļu lapgrauža vaboļu šovasar bija maz, jo ievērojam augu maiņu, katru gadu kartupeļus stādām citā laukā. Kartupeļu sēklu laukos regulāri tiek lietoti insekticīdi pret laputīm. Pašlaik selekcijas laukā tiek veikta saimniecisko īpašību novērtēšana divām jaunām kartupeļu šķirnēm, pirms tās tiek iekļautas šķirņu reģistrā un Latvijas augu šķirņu katalogā. Viena no tām ir kartupeļu šķirne agrai ražai, un otra piemērota cietes ražošanai,” teic I. Skrabule. Kartupeļi ir pasaulē ceturtā izplatītākā lauksaimniecības kultūra pēc rīsiem, kviešiem un kukurūzas, un, lai gan latvieši nav tik naski tupeņu ēdāji kā, piemēram, kaimiņi baltkrievi, tomēr katrs mūsu valsts iedzīvotājs gadā apēd 130 kg kartupeļu.

Savukārt Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības “Upenes” saimnieks Vilis Svilis apstādījis 15 hektārus un gaidāmo kartupeļu ražu visādā ziņā vērtē kā sliktu un neizdevušos. V. Svilis neslēpj, ka vislielākās bažas ir par novākšanu. Dažviet kartupeļi uz lauka pūst, arī ar lakstu puvi jācīnās: “Postu slapjums ir nodarījis. Pirmkārt, grūti kartupeļus norakt, redzēs, vai septembrī ar tehniku varēs tikt uz lauka. Otrkārt, kurš zina, kā tie glabāsies. Droši vien lielāks nekā citos gados būs pūšanas risks. Daļu kartupeļu audzējam pārtikai, bet daļu nododam SIA “Alojas Starkelsen” cietes iegūšanai. Pērn no hektāra vidēji novācām ap 30 tonnām kartupeļu, bet prognozēju, ka šogad pērnos rādītājus nesasniegsim.”

Pagājušajā mēnesī valstī vidēji bija 105 milimetri nokrišņu, kas ir augstākais rādītājs kopš 2014.gada augusta, kad tas sasniedza 139 milimetrus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Turklāt visu jūliju nebija nevienas dienas, kurā kaut vietām Latvijā nebūtu lijis.