Ziņas

Sabiedrība

Ceļus remontēs. Ne visus

Nākamgad būs vēl sliktāks. Ceļš Cēsis-Stalbe kārtējo reizi ir izkritis no nākamā gada rekonstruējamo ceļu saraksta.Foto: Marta Martinsone-Kaša

Kārtējā pašvaldību vadītāju un ceļu saimnieku “Latvijas Valsts ceļi” saruna bija par to, ko visi zina – naudas ceļu uzturēšanai nepietiek un 2020. gadā tās būs vēl mazāk.

Kopumā valdošos uzskatus var raksturot īsi – nevienu neinteresē kopīgie valsts ceļi, katru interesē savs. Tam piekrita VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange un paš­valdību pārstāvji. Jānis Lange bija vienisprātis ar Vidzemes novadu pārstāvjiem, ka ne tikai reģionālie, arī valsts galvenie ceļi reģionā ir slikti. Kopumā Latvijā 45 procenti valsts autoceļu ir asfaltēti, kamēr Igaunijā – 61, Lietuvā – 55 . No pašvaldību ceļiem tikai 21 procents ir ar melno segumu.

“Pēdējos gados valsts galve­­no autoceļu stāvoklis uzlabojas, bet grants ceļu stāvoklis pasliktinās,” atzina Jānis Lange un piebilda, ka sliktie ceļi tautsaimniecībai ik gadu rada ap miljards eiro lielus zaudējumus – lielāks laika un degvielas patēriņš.

Vidzemes šoseja skar daudzus novadus, par tās stāvokli runāts gadiem. “Tā ir sliktā stāvoklī, tam ir vēsturisks izskaidrojums. Līdz 2014. gadam šī šoseja neatbilda Eiropas Komisijas (EK) noteikumiem, lai to varētu iekļaut Eiro­pas transporta tīklā. Līdz ar to Eiropas Savienības fondu naudu Vidzemes šosejas remontam, pārbūvei ieguldīt nedrīkstēja. EK mainīja metodiku, tagad šī šoseja ir iekļauta tīklā,” izstāstīja Jānis Lange un iepriecināja, ka nākamgad rekonstrukcija tiks veikta nu jau slavenajā šosejas posmā pie Bērzkroga. Būvniekiem iepirkums izsludināts.

Jānis Lange iepazīstināja ar nākamā gada valsts ceļu remontdarbu saraksta projektu. “Aici­nājām plānošanas reģionus ieteikt 20 reģionālo un 20 vietējo ceļu posmus, kuru sakārtošana viņiem ir prioritāte. Vidzemnieki iesniedza sarakstu, kurā ir 33 reģionālo un 109 vietējo ceļu posmi. Tas nav slikti, bet mūsu sarakstā palika 11 reģionālo ceļu posmi, no vietējiem ceļiem tikai divi. Kuru ceļu pārbūvēt, vērtējam atkarībā no tā, kādu tehnoloģiju varēs izmantot un kādas būs izmaksas. Ceļam uz Daibes poligonu lētākais variants būtu virsmas apstrāde, bet tur tā nav piemērota, jo ceļu izmanto smagā tehnika, taču kilometra asfaltēšana izmaksā ap 300 tūkstošu eiro,” informēja “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs.

Apskatot sarakstu, lielākā daļa pašvaldību pārstāvju pat nebija pārsteigti. “Un kāds ir vēstījums Raunas novada iedzīvotājiem?” jautāja novada vadītāja Evija Zurģe, jo sarakstā nav ne Valmieras, ne Drustu ceļa. “Uz Drustiem šogad ceļš nenoliedzami ir labāks, bet uz Valmieru braucam tad, kad ceļš ir izbraucams. Kad reizi nedēļā nogreiderē, divas dienas var braukt.
Atjaunojām ceļu Rozēs, un turp veda granti, ceļš no Raunas līdz Rozēm nebija izbraucams. Bet grants taču arī ir jāved. Valmieras ceļš tās kravas netur,” pārdomās dalījās Evija Zurģe. Toties raunēniešiem šogad ieguvums būs pabeigtā tilta būve Raunas centrā pār Raunas upi, bet nākamgad plānā ir tilta pārbūve uz Raunas – Priekuļu ceļa. “Būs tilti, tie ir vajadzīgi, bet tie jau neatrisina daudzo kilometru problēmas,” bilda novada vadītāja.

“Ir dažādi dokumenti par ceļu infrastruktūras sakārtošanu, bet jāpieņem arī lēmumi , kā panākt šo mērķi. Ir jāpiešķir nauda. Bez naudas to nevar izdarīt. “Latvijas Valsts ceļi” ir tikai izpildītāji, viņi dara to, ko spēj, mums jārunā politiskā līmenī, ja Saeima lems, tad kaut kas var mainīties. Ceļu fonda noraidīšana un solījums ceļiem atvēlēt kādus procentus no budžeta pieauguma jau situāciju neatrisina,” viedokli pauda Vid­zemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa – Priede un uzsvēra, ka uz sarunu reģionā jāaicina Saeimas deputāti, lēmumu pieņēmēji.

Pārgaujas novada izpilddirektore Maruta Drubiņa “Druvai” atzina, ka nākamā gada darbu sarakstā redzējusi ierakstītu ceļu Auciems – Raiskums, bet ne P 14 jeb Cēsis – Stalbe. “Pirms diviem gadiem tika izstrādāts tehniskais projekts, bet šis ceļš no sarakstiem ir izkritis. Prieks, ka pārbūvēs ceļu uz poligonu, vasarās vairs nebūs putekļu, lietainā laikā bedru, jo satiksme pa to ir ļoti intensīva,” domas izteica Maruta Drubiņa.

Guna Kalniņa – Priede atgādināja citātu no kādas valsts attīstības programmas: “Jebkurā publiskā sektora nozarē, īpaši izglītības un veselības nozarē, veidojot reformas, par pamatu jāņem esošās ceļu infrastruktūras stāvoklis.” Jānis Lange atbildēja ar pretjautājumu – vai ceļi domāti tautsaimniecībai vai tautsaimniecība ceļiem? Kad paskatās kartē, kurā redzams ceļu tīkls, rodas iespaids, ka Latvijā nekā cita, izņemot ceļus, nav. Un bijušajā Cēsu rajonā kopumā jau valsts ceļi tiek atjaunoti. Te var minēt ceļus uz Vecpiebalgu, Nītauri, Valmieru, pie Cēsīm, Straupē, Priekuļos. Protams, katram gribas braukt pa līganu ceļu, kā tas ierakstīts Na­cionālajā attīstības plānā.”

“Latvijas Valsts ceļi” Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis gan pau­da kaut nedaudz priecīgāku ziņu – ziemā uzturēšanas klases tiks paaugstinātas vismaz pārdesmit kilometriem valsts galveno ceļu.