Ziņas

Sabiedrība

Ceļus nav vērts greiderēt, tie jālabo

Bedre pie bedres. Jau pāris mēnešus daudzviet bijušā Cēsu rajona teritorijā grants ceļi ir briesmīgā stāvoklī. Sašutuši ir lauku ļaudis.Foto: Māris Buholcs

Lauciniekiem nereti ikdienā lielākās problēmas sagādā sliktie ceļi. Ne vienā vien pagastā vietējie stāsta, ka slikto ceļu dēļ neattīstās lauku teritorijas, jo uzņēmēji neizvēlas vietas, kurp braucot jālauž mašīnas. Te nav nākotnes lauku tūrismam, ne arī pilsētas ļaudis noskata īpašumus. Tiesa, par sliktajiem ceļiem var runāt bez mitas, taču situācija, gadiem ejot, neuzlabojas. Par ceļiem rakstīts un runāts daudz, bet šoferi, kuri pa tiem brauc, nebeidz dusmoties un kreņķēties.

Viens no grants ceļiem, par kuru redakcijā saņemam cilvēku sašutumu zvanus, ved uz Ģikšiem un tālāk uz Skujeni. Vietējie bilst, ka uz abu roku pirkstiem varētu saskaitīt tās nedēļas gadā, kad ceļš ir apmierinošā stāvoklī.
Ģikšu pagasta veikala “Timrotiņš” pārdevēja Maruta Eglīte norāda, ka par slikto ceļu sūdzas arī produktu piegādātāji un veikalam preci ved ļoti nelabprāt. Īpaši, kad ceļš ir ledus klāts vai bedru bedrēs.

“Traki teikt, bet tik tālu jau esam pieraduši pie sliktā ceļa, ka būtu milzīgs pārsteigums, ja kas uzlabotos. Turklāt runa nav tikai par izsistajām bedrēm, bet atkušņa vai ledus laikā ceļš netiek rievots, kaisīts. Cik tad nesen mašīnas pa grāvjiem vien bija redzamas,” stāsta pārdevēja.

Ģikšos dzīvo Plaužu ģimene, kurai gar māju ved grantētais ceļš. Tas lielās un mazās bedrēs, katram autovadītājam jādomā, kā lai tām tiek pāri. Ģimene bilst, ka situācija ir dramatiska, turklāt gada lielāko daļu.
“Uzskatu, ka šis ceļš ir vienkārši beigts. Te būtu jāsāk ar grants kārtas uzbēršanu. Te neko nelīdz pat greiderēšana, jo dziļās bedres tāpat ciet vairs dabūt nevar. Un tādi ir daudzi ceļa posmi lauku teritorijās,” norāda Jānis Plaudis.

Sašutumu neslēpj arī skujeniete Laila Zeile, kuras ģimene pagastā vēlas aktīvi darboties lauku tūrismā. Viņa bilst, ka ceļa stāvoklis ir tik briesmīgs, ka bažas rada ne tikai darbošanās tūrisma nozarē, bet ģimene jau vairs ikdienā netiek paši savos darbos.

“Skujenē iepriekš bija firma, kas gatavoja mājas. Viņi no šejienes ātri vien aizgāja, sakot, ka neredz jēgu te kaut ko darīt, ja divus mēnešus gadā ceļi ir vienkārši ciet, bet pārējā laikā tie ir gandrīz neizbraucami. Turklāt ziemā slidenās kalnu nogāzes rada bažas jebkuram kravas auto. Paši pavasarī mašīnā līdzi ņemam dēļus, lai tiktu pāri neizbraucamākajām vietām. Ir patiesībā neizstāstāmi, kā laukos jācīnās ar problēmām, ja vienkārši nav izbraucama ceļa,” bilst L. Zeile, sakot, ka vietējie ļaudis ir zvanījuši pat uz Satiksmes ministriju. Ir meklēta palīdzība, skaidrota reālā situācija, bet nekas nemainās.

VAS “Latvijas Valsts ceļi” Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova “Druvai” norāda, ka ik dienu tiekot saņemti iedzīvotāju zvani, cilvēki sūdzas par ceļu slikto stāvokli. Viņa bilst, ka ikvienam tiek skaidrots, ka šobrīd nav iespējams neko darīt, kamēr ceļi neatkusīs, neapžūs, lai tos varētu greiderēt. Tāpat tiek skaidrots, ka ierobežotā finansējuma dēļ nav iespējams labot visus grants seguma ceļus, par kuriem tiek saņemtas cilvēku sūdzības.

“Latvijā ir 20 tūkstoši kilometru valsts ceļa. Lielākā daļa no tiem ir ar grants segumu, turklāt regulāri uzturami, jo ir sliktā stāvoklī. Fiksējums ir tāds, kāds tas ir, un atbilstoši tam strādājam. Domāju, ka šādiem ceļa posmiem, kas jau ir kritiskā stāvoklī, būtu jāmeklē risinājums, lai uzklātu melno segumu. Tiesa gan, tad pa šo ceļu vairs nevarēs braukt lielie kravas auto,” bilst A. Kononova un neslēpj, ka saprot cilvēku satraukumu. “Arī man pašai ir lauku mājas, un zinu, kādi mēdz būt grants ceļi,” bilst VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve un aicina lauku teritoriju iedzīvotājus zvanīt un stāstīt par kritiskākajiem ceļu posmiem.

“Tas skar arī situācijas, kad smagās automašīnas, vedot kokmateriālu no meža, sabojā ceļu vēl vairāk. Nenoliedzami, saprotam arī uzņēmēju, kurš darbojas mežizstrādē. Ar to nereti arī saistītas darba vietas laukos, taču, ja situācija kļūst ļoti kritiska, ir jāziņo, lai šos gadījumus varam izvērtēt,” bilst A. Kononova.

Ceļu sliktais stāvoklis laukos pēdējo mēnešu laikā ir patiešām ļoti aktuāls un sasāpējis jautājums. Taču vietējiem iedzīvotājiem, šķiet, jāsaprot, ka pašiem jāķeras vērsim pie ragiem un kopā ar pašvaldību jācīnās par šo ceļu remontu. Tam piemērs ir bijušā Vaives pagasta vadība, kas izcīnīja kvalitatīvu ceļa segumu uz Rāmuļiem.