Priekuliešus, kuri īsāku vai garāku brīdi strādājuši ārzemēs un atgriezušies Latvijā vai līdztekus darbam ārzemēs ir cieši saistīti ar dzimto vietu, Priekuļu novada pašvaldība aicināja dalīties savā stāstā par saikni ar dzimteni, tās stiprināšanā un motivāciju atgriezties Latvijā.

“Pasākuma mērķis ir veidot saikni ar tiem novadniekiem, kas devušies darbā uz ārzemēm. Vēlamies parādīt novadniekiem pasaulē, ka viņi Priekuļu novadā ir gaidīti,” sākot sarunu, teica domes priekšsēdētāja    Elīna Stapu­lone. “Ir dažādi iemesli, kādēļ cilvēki dodas uz ārzemēm darba meklējumos. Tas ir grūts lēmums, kas ietekmē ne tikai tos, kuri dodas prom, bet arī tos, kuri gaida aizbraucējus mājās. Tāpat kā došanās prom, arī lēmumam atgriezties Latvijā vajadzīgs liels gribasspēks un apņēmība.”

Uz tikšanos bija aicināts Mo­rics Krūmiņš, kurš jau astoņus gadus dzīvo Somijā, bet šogad Priekuļos pirmo gadu rīko florbola nometni, Baiba Roze, kura kā brīvprātīgā pusgadu nostrādāja Spānijā, kā arī Sigita Ferbera ar brāli Mareku Norveli, kuri ilgi dzīvoja Īrijā, līdz atgriezās Prie­kuļos. Sarunā piedalījās arī Vid­zemes plānošanas reģiona re­emigrācijas koordinatore Ija Gro­za.

Priekulietis Morics Krūmiņš, kurš dzīvi saistījis ar sportu, jau astoņus gadus dzīvo Somijā, nodarbojas ar florbolu profesionālā līmenī, spēlē Somijas līgā, kā arī    ir Latvijas izlases dalībnieks. Viņš ārzemēs uzkrātās zināšanas šogad izmanto, rīkojot florbola nometnes Priekuļos. Diskusijas laikā arī dzima ideja par florbola nometnes organizēšanu latviešu bērniem, kuri dzīvo ārzemēs.

Baiba Roze, Eduarda Veiden­bauma memoriālajā muzeja “Kalāči” darbiniece, dalījās iespaidos par brīvprātīgo darbu Spānijā. Tā bijusi īpaša pieredze, jo uz Spāniju viņa devās kopā ar meitu, kura piedzīvoja spāņu lielo mīlestību pret bērniem. Baiba darbojās jauniešu centrā, izmantojot personīgo piemēru, strādāja ar jaunajām māmiņām. Viņa norāda, ka šāda pieredze ļauj ieraudzīt arī tās labās lietas, kas ir pie mums un kuras uzskatām par pašsaprotamām. Lai gan pagājuši trīs gadi, sadarbība arvien turpinās, viņa uzņem arī jaunos cilvēkus no Spānijas, kas piedalās “Eras­mus+” jauniešu apmaiņas projektos.

Sigita Ferbera strādā Priekuļu vidusskolā. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, brāļa Mareka mudināta, kopā ar vīru devās peļņā uz Īriju, zinot, ka ar laiku atgriezīsies Latvijā. Vienīgi plānoto pāris gadu vietā ārzemēs pavadīti septiņi gadi. Tomēr tajā brīdī, kad bija jāizlemj, kur bērniem uzsākt skolas gaitas, izvēle bijusi par labu Latvijai, tā arī ar vīru atgriezušies. Viņa gan norāda, ka svarīgi, lai cilvēkam pašam būtu motivācija atgriezties: “Nevar gribēt, lai visu iedod pašvaldība. Cilvēkam pašam sava dzīve jāplāno.”

Reemigrācijas koordinatore Ija Groza sniedz personalizētu informāciju un atbalstu ģimenēm, kuras vēlas atgriezties dzimtenē. Apkopojot galvenos motīvus, kas mudina atkal dzīvot Latvijā, koordinatore pārliecinājusies, ka pamatā tie ir emocionāli -    ģimene, tuvinieki, māju sajūta, vēlme, lai bērns mācās Latvijas skolā -, bet ir tajā skaitā ir arī biznesa idejas, kā arī tas, ka jau sākotnēji bijis mērķis aizbraukt vien uz noteiktu laiku. Pieminot iemeslus, kāpēc cilvēki tomēr neatgriežas,    biežākie ir: apmierina dzīve ārvalstīs; bažas par nodarbinātības iespējām Latvijā; mājokļa trūkums; zemais atalgojums Latvijā; latviešu valodas nezināšana; parādsaistības Latvijā, ekonomiskā nedrošība. Daļa cilvēku pārceļas uz ārzemēm ar visu ģimeni, arī vecāki brauc līdzi, tiek pārdots īpašums Latvijā, un tad atgriezties ir grūtāk. Daudzi uzskata, ka ārzemēs vieglāk nodrošināt sevi finansiāli, bet Sigita Ferbera vērtē, ka daļa cilvēku, kuriem ir bijušas naudas grūtības Latvijā, nemāk to sakrāt arī ārzemēs, ir cilvēki, kuriem nekur nav labi. Savukārt ir cilvēki, kuri izmanto gan ārzemēs esošās iespējas, gan saskata iespējas pēc atgriešanās Latvijā.

Diskusijā izskanēja doma, ja cilvēkiem radīsies konkrēti jautājumi, kas saistīti ar atgriešanos no ārzemēm, šo sarunu varētu tālāk attīstīt kā jautājumu un atbilžu vakaru, veidot stāstus, sarunas ar cilvēkiem, kuri    atgriezušies, lai iedvesmotu un iedrošinātu arī citus. Sarunas par dažādām tēmām plānotas arī turpmāk.

Sarunu bija iespējams vērot arī tiešraidē Priekuļu novada feisbuka lapā, to varēja noklausīties novadnieki gan Latvijā, gan citviet pasaulē.