Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli nosaka, ka autoceļu brauktuves segumam un nomalei jābūt tīrai un brīvai no citiem materiāliem.

“Autoceļu pārvaldītājs nodrošina autoceļu: nodalījuma joslas tīrību; pārredzamību, tai skaitā: nodalījuma joslas pļaušanu; nodalījuma joslā augošo krūmu ciršanu”. (51.pants).

Noteikumi valsts ceļu uzturētājiem un pašvaldībām, kurām jāgādā par saviem ceļiem, ir vienādi. Pavasaris strauji tuvojas, pavisam drīz kokiem un krūmiem saplauks lapas, tad ne viens vien šoferis sūkstīsies, ka, braucot pa šau­ru lauku ceļu, to nepārredz, jo ceļmalas krūmi krietni saauguši. Lai nu kam, bet krūmiem ceļmalās patīk.

“Krūmos ieauguši neesam,” saka Vecpiebalgas pašvaldības Saim­nie­cības nodaļas vadītājs Vies­turis Burjots un piebilst, ka visos novada pagastos situācija ir līdzīga. Ceļi regulāri tiek apsekoti, īpaši pēc lielākiem vējiem, tad arī novērtē, vai krūmi netraucē satiksmes drošībai. “Pirms pāris gadiem daudz izdarījām. Tad piesaistījām firmu, bet uzņēmējus interesē, ja var iegūt vismaz šķeldu. Ja krūms cilvēka augumā, no tā nav ieguvuma. Kur nepieciešams, saimniecības nodaļas vīri izcērt krūmus,” pastāsta V.Bur­jots un piebilst, ka ir arī svarīgi, kad krūmus cirst. “Firmas strādā pēc sava plāna. Mēs tomēr varam sadalīt darbus tā, kā prātīgāk. Krūmus vislabāk cirst jūlijā, vecā Mēnesī. Cirtīs jaunā – ātri ataugs,” pieredzē dalās saimniecības nodaļas vadītājs.

Novada pagastu centros ielu malās un parkos ir daudz veco koku. “Satiksmes un iedzīvotāju drošībai vajadzētu kādu nozāģēt, daudzviet koku saknes bojā arī ceļu segumus. Taču katram kokam ir kāds aizstāvis,” bilst V.Burjots.

Priekuļu pašvaldības Ceļu un ielu uzturēšanas dienesta vadītājs Jānis Blašķis uzsver – uz pašvaldības ceļiem nav ar krūmiem aizaugušu posmu. Viņš arī vērtē, ka Ministru kabineta noteikumos prasības valsts un pašvaldību ceļu uzturētājiem ir vienādas. Taču lauku grants ceļus, kam patiesībā sen jau nav seguma, nevar salīdzināt ar valsts ceļu stāvokli. Tāpat kā satiksmes intensitāti. “Savus ceļus regulāri apsekojam. Kamēr krūmi nav salapojuši, tie netraucē, ja vēlāk rada problēmas, arī greiderists redz tās vietas, tāpat iedzīvotāji dod ziņu,” stāsta J.Blašķis un uzsver, ka novadā ir izveidota ceļu un ielu uzturēšanas sistēma.

Dienesta vadītājs atzīst – ja ir tehnika, paši ātri var izdarīt. Tas arī lētāk, nekā, ja to dara kāds pakalpojumu sniedzējs. Vasarā visas ceļmalas tiek appļautas un reizē arī noņemts apaugums. “Ja ir lielāki krūmi, tos savācam šķeldai. Ir sadarbība ar zemniekiem, viņi savāc kaudzēs un aizved,” pastāsta J.Blašķis un uzsver, ka sīkie krūmi jau nevienu neinteresē.

Priekuļu pašvaldības Saimnie­ciskās nodaļas Labiekārtošanas dienesta vadītājs Jānis Sirlaks uzsver, ka svarīgi ir ne tikai neļaut ceļmalām aizaugt ar krūmiem, bet arī kopt lielos kokus. “Vecās alejas ne visur ir drošas. Esam arī rūpējušies par kokiem valsts uzturēto ceļu malās, jo tie bijuši bīstami,” pastāsta J.Sirlaks. Pērn gan ceļmalās daudzviet tika ne vien izcirsti krūmi, bet arī apzāģēti vecie koki. Šonedēļ veidos vainagus liepām Liepas centrā. “Visu laiku jau saskaramies – te pašvaldības īpašums, te privātais. Darbu saskaņošana prasa laiku, bet tas ir izdarāms,” bilst J.Sirlaks.

Amatas novada pašvaldības vadītāja Elita Eglīte atzīst, ka novadā ir gan pozitīvi, gan ne tik labi piemēri. “Diemžēl domstarpības ar privātīpašniekiem nav retums. Dažviet robeža iezīmēta pa ceļa vidu, citur pa grāvi. Pašval­dībai nav bijis resursu, lai robežas skaidri iezīmētu dabā,” pastāsta novada vadītāja. Viņa uzteic tos zemju īpašniekus, kuri kopj ceļmalas. Un tādu nav maz. “Da­rāmā daudz. Ar finansējumu, ko varam atļauties ieguldīt ceļu sakārtošanā, nepietiek. Labi, ka varam nomainīt kādu caurteku, salabot bedrītes, nogreiderēt. Iedzī­votāju prasības palielinās. Jau tagad zvana un prasa, kad tiks veikta atputekļošana. Diemžēl Ama­tas novada teritorijā arī valsts ceļi ieaug krūmos,” pārdomās dalās pašvaldības vadītāja un uzsver, ka ceļmalās krūmi nav izcirsti ne jau negribēšanas vai neizpratnes dēļ.

Jaunpiebalgas pašvaldības labiekārtošanas darbu vadītājs Kristaps Dravants ar gandarījumu atzīst, ka novadā pašvaldības ceļi nav aizauguši. “Katru gadu cenšamies appļaut visas ceļmalas. Tagad vairs nav tādu krūmu, lai būtu, ko zāģēt un šķeldot,” vērtē K.Dravants un atzīst, ka ar privāt­īpašniekiem problēmu nav. Ja ir kādas domstarpības par ceļa nodalījuma joslu, tās vienmēr atrisinātas.

Raunas pašvaldības saimnieciskā dienesta vadītājs Guntars Rekmanis vērtē, ka pirms dažiem gadiem daudzviet ceļi bija ieauguši krūmos, tagad vairs ne. “Vasarā, kad kurinātāji brīvi, viņi kopj ceļmalas. Ja, ceļmalas tīrot, nozāģētais der šķeldai vai malkai, tas nonāk pašvaldības katlumājā. Privātīpašnieki paši nokopj, prob­lēmu nav. Kur blakus privātīpašumi un ir ko zāģēt, viņi nozāģē un tiek pie malkas. Tā bija Rozēs, ozolu aleja bija ieaugusi kokos un krūmos, apaugumu iedzīvotāji nozāģēja. Sadarboties ir izdevīgi abām pusēm,” pastāsta G.Rekmanis. Ikdienā tiek arī sekots vecajiem kokiem, kuru netrūkst. Vecie koki tiek gan izzāģēti, gan apzāģēti. Tas iedzīvotāju drošībai.
Katrā novadā sava pieredze. Taču katrs autovadītājs var pārliecināties, ka lauku ceļi nav ieauguši krūmos, pa tiem vasarā nav jābrauc kā pa zaļiem tuneļiem, kā bija vien pirms nedaudziem gadiem. Saprotams, arī iedzīvotāji, kuru īpašumi atrodas ceļmalās, saziņā ar pašvaldību var daudz darīt satiksmes drošībai. Un arī ainavai.