Kad rudens sāk iezīmēt mežus, Gaujas nacionālajā parkā (GNP), kas stiepjas no Valmieras līdz Murjāņiem, notiek Ceļotāju dienas.

GNP raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, reljefa formu dažādība, avoti, gleznainas ainavas un savdabīgi dabas un kultūrvēstures pieminekļi. Dabas skaitīšanā secināts, ka parkā ir trīs reizes vairāk iežu atsegumu, nekā sākotnēji domāts. Katrā ziņā GNP ceļotājus ik uz soļa gaida kāds pārsteigums. Ceļotāju dienā pārgājienos, velobraucienos un ekskursijās varēja iepazīt dabu un kultūrvēsturi. Dažādi pasākumi notika teju visos novados parka teritorijā.

E.Veidenbauma muzejs Liepas pagastā aicināja uz “Veļas un pirts dienu “Kalāčos””. “Pirtiņa tikko uzcelta no jauna, gribam, lai par to uzzina ceļotāji,” saka muzeja vadītāja Andra Ķīse. 2018.gada 24.augustā pirtiņa nodega. Priekuļu pašvaldība to atjaunoja par 25 668 eiro.“Kalāču” pirtiņa celta 19.gadsimta beigās un vairākkārt atjaunota, oriģināla ir krāsns un pamati. “Tiek domāts, ar kādu saturu nākamajā tūrisma sezonā to iekļaut muzeja apmeklējuma programmā,” teic muzeja vadītāja.

Veļas un pirts dienā piedalījās arī pirtniece Anna Lutere. Viņa ar sapratējas acīm un izjūtām novērtēja jauno pirtiņu un atzina, ka telpa ir rūmīga, ir, kur gaisam staigāt, un tajā ir viegls gars. “Daudzi sacēluši pirtis, kurās nevar apgriezties. Senči zināja, kādai jābūt pirtij, tā bija svēta vieta. Tagad grāmatās par pirti viens raksta vienu, cits ko pilnīgu pretēju,” pārdomās dalās pirtniece un atgādina, ka pirts vispirms ir veselības avots. “To, kas mūsu senčiem bija pašsaprotams, šodien mēģinām izlasīt grāmatās, bet ne vienmēr pareizi saprotam. Tagad būtiski, kā jaunā pirtiņa tiks iedzīvināta,” saka A.Lutere un atzīst, ka pirts kļūst aizvien populārāka.

Ja jau veļas diena, tad, saprotams, jāmazgā veļa. Veļas mazgātāja un ziepju vārītāja Inta Zaksa no cūku taukiem un sārma vārīja ziepes, mazgāja linu kreklu. “Kad muzeja apmeklētājiem stāstu, ka veļu mazgāja ar sārmu, daudzi brīnās – kā ar netīru var dabūt baltu. Tagad katrs pats var pārliecināties,” saka muzeja vadītāja, bet Inta atceras, kā vecāmamma salikusi veļu katlā, uzlējusi ūdeni, no plīts paņēmusi pelnus un uzbērusi virsū. “Paturēja, tad novārīja, ūdeni izlēja, veļu izskaloja, un tā bija balta. Ar sārmu var labāk izmazgāt nekā ar veļas pulveri,” pastāsta Inta. Bērniem jo interesanta šķita veļas beršana uz veļas dēļa un arī izklaide – sacensības veļas žaušanā.

“Kalāči” Ceļotāju dienās piedalījās trešo gadu. Tad tiek sagatavota īpaša programma. “Piedā­vājam ko tādu, kā ikdienā nav,” uzsver A.Ķīse un piebilst, ka ceļotājiem GNP ir ļoti lielas iespējas, grūti plānot, cik cilvēku varētu atbraukt.

Arī Veselavas muiža lepojas ar sezonas jaunumu. “Šoreiz aicinām iepazīt jauno dabas taku, mierīgi pastaigāties, var arī izstaigāt muižu,” pastāsta Vesela­vas muižas vadītāja Emerita Gruzde un piebilst, ka tik saulainā dienā daudzi dodas ceļojumos. Viņa ar grupu pa taku staigājusi vairāk nekā divas stundas. Protams, skaistākajās vietās notika fotografēšana. Bet bija arī uzdevums – mežā jāskaita Ilutas Mārtiņjēkabas gatavotie sapņu ķērāji. “Bija gandarījums dzirdēt patīkamas atsauksmes, arī to, ka vedīs ārzemju radus pastaigā,” saka E,Gruzde un atklāj, ka vēl šoruden dažviet takai jāuzliek margas, bet nākamvasar jāpastrādā, lai ceļotājiem nav jāatgriežas muižā pa ceļu, bet var iet gar mežmalu.
“Atrodamies Gaujas nacionālajā parkā. Svarīgi, ka Ceļotāju dienu piedāvājuma sarakstā ir arī Veselavas muiža. Kāds neatbrauca šodien, atbrauks rīt,” vērtē E.Gruzde.
Ceļotāju dienas dalībnieki piestāja Lielstraupes pilī, kur varēja pavadīt delverīgu sestdienu – apskatīt pili, izstādi, klausīties kora kncertu.
Amatas novada tūrisma organizatori piedāvāja velobraucienu 20 kilometru garumā, kur maršruts veda pa leģendām apvītām novada vietām Āraišu apkārtnē, iepazīt vecā dzelzceļa posmu un pārbaudīt Amatas upes ūdens līmeni.

Ekskursijas dabā un vēsturē, papīra liešanas, sarunas, koncerts – tam dienu varēja veltīt Līgatnē. Ceļotāju diena GNP būs arī nākamgad.