Vasara ir karstākais darba laiks ceļmalas kafejnīcām un krodziņiem. Te tūristi, ekskursanti labprāt piestāj garāmbraucot, lai atvilktu elpu. Daudziem tā arī ir vienīgā reize, kad iegriežas tieši tajā krodziņā.

“Katras lielākas šosejas malā ir kāds izslavēts krodziņš, kuru vismaz pēc nosaukuma zina ļoti daudzi: “Raganas ķēķis”, “Ma­zais Ansis”, “Ieriķu dzirnavas”, “Melturi”, “Bērzkrogs”, arī “Ūdensrozes” Vecpiebalgā. Ja kaut kur brauc, tur jāpiestāj. Un tad svarīgi, lai pirmais iespaids piepildītu cerības. Interjeru jau var apskatīt internetā, bet garšu var izbaudīt tikai uz vietas. Tāpat kā personāla kvalifikāciju,” pārdomās par ceļmalas krodziņiem, kafejnīcām dalās rīdzinieki Anita un Ainārs Kaspari, satikti pie bistro “Bērzkrogs”. Viņi daudz brauc pa Latviju un ikreiz cenšas ieturētēt maltīti citā vietā. “Ir vietas, kur gribas atgriezties, un tādas, lai gan ar slavenu vārdu, bet tomēr stūre nākamreiz nepagriežas , lai iebrauktu. Cilvēks jau ir prasīgs, sīkumi kaitina. Sevišķi atpūtniekus. Viņiem ir laiks vērot, vērtēt. Ja esi darbā, piestāj, lai paēstu, nevis baudītu atmosfēru, izgaršotu ēdiena nianses, novērtētu garnējumu,” saka Aivars un uzsver, ka krodziņam, ja iegūta slava, tās zaudēšanai vajag laiku. Ar pāris vasarām gan var pietikt.

“Vasara ir brīnišķīga. Salīdzinot ar iepriekšējo, klientu ir vairāk,” stāsta kafejnīcas “101. kilometrs”, kas atrodas netālu no Raunas pagrieziena, Vidzemes šosejas malā, saimnieks Juris Zariņš. Viņš arī uzsver, ka ar katru vasaru mašīnu plūsma pa šoseju ir aizvien lielāka.

“Katrai šosejai ir savi klienti. Darbdienās strādnieki brauc ar busiņiem uz darbu un piestāj. Mūsu klienti ir arī krievu tūristi. Kad viņiem ir svētki, tad darbs ir mums. Piestāj viens, tad nākamais. Daudzi, braucot nākamreiz, noteikti piestāj atkal. Pilsētnieki teikuši, ka apnikuši lielie krogi, gribas, lai vienkāršāk, ” pārdomas izsaka uzņēmējs. Viņš uzsver, ka ir svarīga arī tā ģimenes uzņēmuma gaisotne, kas valda kafejnīcā.

“101.kilometrs” garāmbraucējus piesaista ar sarkanu ugunsdzēsēju mašīnu. Juris pastāsta, ka tā ir kā ceļa norāde. “Var tikai brīnīties, kā tā patīk, arī sievietēm. Arī viņas grib iekāpt mašīnā, pasēdēt. Savukārt vīri atceras jaunību, priecīgi pagroza stūri. Stāstu par mašīnu, tas daudziem šķiet tik interesanti. Bērniem pagalmā batuts, šūpoles, var pastaigāties,” stāsta Juris un ar smaidu piebilst, ka vairāki klienti cītīgi sekojuši ceļam, lai tikai nepabrauc garām ugunsdzēsēju mašīnai.

“Atslēga mums rokās ir, tikai jāmāk pagriezt. Esam iesācēji, vēl daudz jāapgūst,” tā par biznesu saka Juris Zariņš.

Daudziem pazīstams krodziņš “Pie dzirnakmens” Ieriķos, Vid­ze­mes šosejas malā. Pārstāve Dace Bērziņa atzīst, ka šovasar darba pietiek. “Ēdāju netrūka, lai cik karsta bija vasara. Izsalkums cilvēkus atved pie mums,” viņa saka un pastāsta, ka apmeklētāji ir visdažādākie, arī daudz ārzemnieku. “Pie dzirnakmens” plus arī tas, ka blakus atrodas divas dabas takas, pēc pastaigas vai pārgājiena krodziņā labprāt tiek ieturēta maltīte. Te arī degvielas uzpildes stacija, dārzniecība, kurā iegriežas garāmbraucēji, tad arī labprāt ienāk kafejnīcā apēst kādu kārumu vai salātus. Turpat pie krodziņa notiek tirdziņi, kuru apmeklētāji un tirgotāji arī izmanto iespēju iegriezties paēst.

“Ieriķi attīstās, un ieguvēji ir visi,” bilst Dace Bērziņa. Ikdienā krodziņam ir daudz pastāvīgo apmeklētāju – te nāk pusdienās no tuvējām ražotnēm. “Tie, kuri brauc no Alūksnes uz Rīgu, iegriežas brokastīs un mājupceļā pusdienās vai vakariņās. Esam pusceļā. Daudzi teikuši, ka tālāk jau ir Sigulda, tur citas cenas,” pastāsta “Pie dzirnakmes” pārstāve, uzsverot, ka katrā gada laikā ir savi klienti, bet visiem svarīgākais ir garšīgi paēst.

Kādas kafejnīcas Valmieras šosejas malā saimniece atklāj, ka apmeklētāju ir vairāk nekā pagājušajā vasarā. ”Klientiem ir ļoti svarīgi, vai ir ērti piebraukt. Ja lielais tūristu autobuss nevar apgriezties, nevar cerēt, ka tas piestās. Liela nozīme ir personālam un ēdienam – kā apkalpo, kā garšo. To cilvēki atceras,” viedokli pauž uzņēmēja.

Kaut kur braucot, ja vien ir izdevība, ir vērts piestāt ceļmalas kafejnīcā vai krodziņā. Kaut vai, lai iedzertu tasi kafijas. Katrā vietā tā garšo citādi. Arī tur ir savs šarms.